| |
[Feb. 13th, 2007|04:05 pm] |
Sirds tik spēja, ka miegu dzen prom
Kaut domas klejo brīvi
Nakts tik gara un velkas, un smok
Un tomēr nemaina dzīvi
Tukšums, sašutums, dusmas gan ne
Pārņem miesu sav' varā
Apātisks skatiens rietošā saulē
Un puksti kā skrienot karā |
|
|
| |
[Jan. 2nd, 2007|05:43 pm] |
Ar šīm rokām es
Reiz kalnus gāzu
Cauri akmeņiem brāzu
Un plosīju pasaules.
Ar šīm kājām sen
Visas takas apgāju
Visās sētās piestāju
Līdz mani projām dzen.
Ar šo prātu, kas
Manā galvā dus
Radu draugus savādus
Un prieka dienas melnas
Ar šo sirdi, kas pukst
Reiz mīlēju tevi
Nu es nicinu sevi
Un mana sirsniņa klust
Man bija viss kādu reiz
Bet visu paņēma laiks
Un mans grumbainais vaigs
Nesmaidīs vairs ne reiz |
|
|
| |
[Oct. 29th, 2006|03:55 pm] |
Es cienu šo klusuma nedēļu
Mīlu vientuļās stundas
Šos mirkļus, kad lapu birumi
Strauta akmeņus stumda
Šo apžilbinošo Saules gaismu
Un aukstās vēja elpas
Dievinu šo rasu zem kājām
Un tukšās, tumšās telpas
Tā zinu, ka piederu vienai tev
Nav man lemts projām iet
Bet arī, ka neaud tu tīklus
Ar ko manu brīvību siet |
|
|
| |
[Sep. 1st, 2006|07:41 pm] |
Vēl zied dālijas aiz loga
Vēl strazdi sēž ābeles zaros
Līkst debess zem lietus sloga
Tek jaunava smilgājos zaļos
Vēl Saules stari vaigus glāsta
Un saulzaķi deju steidz sākt
Vēl nakts dienas varai atdodas
Bet tomēr Rudens jau nāk
Jau pirmie dzeltenie zari
jau pirmās birušaš lapas
Jau pirmās zem lietus ātri
Par dubļiem kļuvušās takas
Ar ražu te pildīti grozi
Ar ziediem skrien sirdis ātrāk
Rit pļavās vēl vasara moži
Bet Rudens, Rudens jau nāk
Pa vienam, pa vienam tā klusi
Zalkši tumšajās migās lien
pa vienam uz dienvidu pusi
Projām gājputni skrien
Vasaras Zaļums Zudumā dodas
Ciešāk drūms drēgnums apskaut sāk
No miglas asarām grumbainas rokas
Paskat, paraugi - Rudens jau klāt
_________________ |
|
|
| |
[Aug. 10th, 2006|06:46 pm] |
Vējš vienīgais liecinieks mums būs
Un saule uzlecot par vedēju kļūs
Kā koki vējā mēs līgosim
Tikai viens otram vairs dzīvosim
Siena gubās un mežos mēs dejosim
Pa zvaigžņu takām mēs klejosim
Pēli mēs ņemsim no miglas virs upes
Vītolu gravā atstāsim rūpes |
|
|
| Es runāju līdzībās, kaut neesmu Laodzi |
[Jul. 25th, 2006|08:33 pm] |
| [ | melodija |
| | Within Temptation - destroy | ] |
Mini, mini mīkliņu
Mini manu mīkliņu
Bezlogu telpa
Ar trīs durvīm
Maza un šaura
Jānīkst tur burvim
Kuru ceļu izvēlēties?
Kurā dzīve atspēlēsies?
Kurā likten's pasasmiesies?
Vienās prāts un pārliecība
Otrās gars un izdarība
Trešās miesa, labklājība
Mini, mini mīkliņu
Mini manu mīkliņu
Iešu kur to atminēs
Citur manis neredzēs |
|
|
| tapis "tikai karotēs" |
[Jul. 11th, 2006|04:30 pm] |
| [ | melodija |
| | Type 0 Negative | ] |
Tie paši soļi skrien
atkal un atkal uz apli
Skrien savu baltu ceļu
Ķerdami tuikšu sapni
Vienmēr... Vienmēr, vienmēr tā bijis
Neviens šo apli sagraut nespēs
Bet tomēr es iešu un lauzīšos cauri
lai MANU ceļu nesaplēš
Mans ceļš ir plats, rūpīgi kopts
Ērkšķiem un žagariem grāvis
Tas visus liekos pazemē rāvis
Mans ceļš ir dzidrs, ūdeņiem spožs
Dūksnājiem, akačiem purvs
Svešs nespers kājas tur
Mans ceļš ir taisns, ne aplī skriet
Dod roku, vai vēlies līdzi skriet? |
|
|
| Svētdienas vakars |
[Jun. 5th, 2006|09:14 am] |
Man nebija spēka
Jā man nebija spēka
Pēc divām garām dienām
Nē es nebiju guris
Tik vaj'dzēja pabūt vienam
Man nebija spēka
Jā man nebija spēka
Un tad atnāca lietus
Veda mani pie brāļiem
Un rādīja zvaigžņu rietus
Man nebija spēka
Jā man nebija spēka
Bet tagad stāvu un dzeru
No zara pilošas lāses
Debesu asaras ķeru |
|
|
| Nenopietni skricelējumi ar -asa |
[Jun. 3rd, 2006|10:53 am] |
Skrien meitēns pa pļavu
Tai pēdas mazgā rasa
Bet tikai atceries mīļā
Ka rītausmā zāle ir asa
Tu sabradā citus ikdienu
Tiem asaras mirdz kā rasa
Kāp man uz galvas cik gribi
Tik zini - man galva ir asa
Ak neraža zemnieka dēla,
Dārzā tam iebrūk miltrasa
Bet suņam ne silts ne auksts
Tas garlaikots blusas kasa
Raud pirmklasnieks skolas solā
Nesaprot ko viņam prasa
Bet vecāki prasīgi, bargi
Zin' tik vien, kā morāli lasa
Rīta dzestrajā gaismā
Mirdz zirneklā tīklos rasa
Tup klusumā mīlnieku pāris
Tiem krūtīs sāpe smeldz asa |
|
|
| |
[Jun. 3rd, 2006|10:28 am] |
Piektdienas vakara klusums
Brīnišķīgs, brīnišķīgs mulsums
Visapkārt kustībā kuslums
Sit vienādi vēnās pulss mums
Un Mēness atnāk tik tuvs mums
Vēl pamalē sārto rūsnums
Mākoņos briest lietus grūsnums
Saplaukst sirdī jūsmums
Un uzzied vakara klusums
Bērnišķīgs, stapr mums mīļš mulsums |
|
|
| |
[May. 10th, 2006|01:00 pm] |
Retas ir tās lietas, kas spēj pārsteigt nogurušo.
Mūk pērnās lapas
Un zirnekļa tīkli
Mūk zili ziedi
Un žagari sīki
Mūk sevi glābjot
Aizmukt nespēj
No tavas uguns
Nāves sējēj
Pakustēt nespēj
Degošā nāvē
Bojā tie iet
Kūlas sakāvē
Ikviens no tiem
Uz tevīm gulst
"Skaistuma" vārdā
Sadeg, sagurst |
|
|
| |
[Apr. 3rd, 2006|06:58 pm] |
Pēdējā sniegpārsla
Tā uz mana vaiga kūst
Es nespēju to izglābt
Un citas tādas vairs nebūs
Pēdējā, baltā, dzidrā
Kā tava cerība manā rokā
Arī to nosargāt
Nav man spēju |
|
|
| 5:23 - Gargoils |
[Mar. 20th, 2006|01:43 pm] |
Divi vien, brāl
Mēs šai naktī palikuši
Divi moži sargi
Stāvam sardzē nemiguši
Mūžam modri, mūžam klātu
Vēl ne reizes nerimuši
Starp mums stāv laiks un ceļš
Bet tie mūs nav izšķīruši
Un kad citi dus
Saldā miegā iegrimuši
Stāvu es un Mēness
Naktī sardzē satikuši. |
|
|
| |
[Jan. 30th, 2006|10:06 am] |
Sniga sniga līdz sasniga
balts sniegs pasaulē
Grēkus, lāstus līdz apsedza
Nerādās lai šai saulē
Zem segas kūsājot viļņojās
Un briestin brieda līdz
Starp puķēm atkušņa pļavā
Ļaunums no zemes stīdz |
|
|
| Pierro (Otrā apdziesma) |
[Jan. 24th, 2006|05:08 pm] |
Skaties, Re cik jautri
Klauns klusēdams sēd viens
Ar savu uzkrāsoto smaidu sniedz
smieklus skatītājiem
Skrien, pakrīt, tīrie nieki
No pūļa atskan smiekli
Pieceļas it viegli
No pūļa veļas smiekli
Tam asara rit liegi
No pūļa dārd vien smiekli
Ne vārda neiebilst klauns
Tāds viņa pienākums
Bet nu šim stāstam rādās
Ir citāds iznākums
Kad piedārd itin visu
Jūt gaisā trīcam pulsu
Bilst klauns tik vienu vārdu
Vienu vārdu klusu
Nu norimst ļaužu rīkles
Var dzirdēt peles čukstam
Atskan liesmas rēka
Klauna acīs pukstam
Nu viņš smejas
Un pūlis krīt
Nu viņš smaida
Un pasaule trīc
Nu viņš runā skaidri
Un tiesa tiem ir lemta
Vien izejot no cirka
Tiem atmaņa ir ņemta
Tā paliek klauns vien priekam
Kaut pasauli spēj vadīt
Viņš paliek dzīves cirkā
Sev tiecas laimi radīt |
|
|
| |
[Jan. 9th, 2006|04:11 pm] |
Vēl dažas dienas man dzīvē stāv priekšā
Pēc 27 dienām es mirstu
Pirms tas vēl notiek es gribu no sevis
Tev teikt vēl kaut vārdu lai tu neaizmirstu
Dodu tev stigu caur dūksnāju bristu
Dodu tev taku caur čūslāju cirstu
Vienmēr un visur, kur ej, jel atceries
Allaž no tumsas es tevi... vai... irstu
Allaž lai kurp tu ej, veinmēr ielāgo
Es - tava bērnība. Paliec sveiks, mirstu. |
|
|
| |
[Aug. 15th, 2005|11:26 am] |
Nāve! es iesaucos
un saminu spēji maisiņu
Miers! iesaucās hipijs
liegi samīdams taureni
Mīla! ticīgais sauca
pirms lāpu mest kaimiņa namā
Man pietiek! sauca Dievs
un atlaida pasauli savā vaļā |
|
|
| |
[Aug. 11th, 2005|07:05 pm] |
Jā/nē?
būs/nebūs?
1/0?
i/o?
melns/balts?
auksts/karsts?
+/-?
dzīvs/miris?
cerēt/necerēt?
gaidīt/negaidīt?
kā tad īsti?
audz vai vīsti? |
|
|
| |
[Aug. 8th, 2005|02:42 pm] |
Ar cirvi un uguni
Ar sūdainu mietu
Ar dzelošiem vārdiem
Ar indīgu smieklu
Ar virvi ap kaklu
Ar tērauda važām
Ar smilšainu kapu
Ar granīta skavām
Ar naidu un ļaunumu
Atdara tam, kas nodevis draugu!
Visas Aizas nakts tautas un organizācijas SoE vārdā izsaku līdzjūtību un atbalstu Xilliai. |
|
|
| |
[Aug. 5th, 2005|08:08 pm] |
| [ | stāvoklis |
| | ra(u)du | ] |
| [ | melodija |
| | Within Temptaion - Dark Wings; - Jillian; - Aquarius | ] |
Situ līdz sāpēm
Un tālāk aizvien
Līdz asinīm sārtām
Vēl, vēl, lai tak tiek
Līdz kauli jau lūst
Bet vēl nepietiek
Līdz spēki aizplūst
ak tavu prieku
Bet nesāp jau viņam
Tas dusēs kā bijis
es akmentiņam
bijis - nebijis |
|
|