| |
[Jan. 2nd, 2007|05:43 pm] |
Ar šīm rokām es
Reiz kalnus gāzu
Cauri akmeņiem brāzu
Un plosīju pasaules.
Ar šīm kājām sen
Visas takas apgāju
Visās sētās piestāju
Līdz mani projām dzen.
Ar šo prātu, kas
Manā galvā dus
Radu draugus savādus
Un prieka dienas melnas
Ar šo sirdi, kas pukst
Reiz mīlēju tevi
Nu es nicinu sevi
Un mana sirsniņa klust
Man bija viss kādu reiz
Bet visu paņēma laiks
Un mans grumbainais vaigs
Nesmaidīs vairs ne reiz |
|
|
