| |
[Feb. 13th, 2007|04:05 pm] |
Sirds tik spēja, ka miegu dzen prom
Kaut domas klejo brīvi
Nakts tik gara un velkas, un smok
Un tomēr nemaina dzīvi
Tukšums, sašutums, dusmas gan ne
Pārņem miesu sav' varā
Apātisks skatiens rietošā saulē
Un puksti kā skrienot karā |
|
|
