|
Feb. 13th, 2007|04:05 pm |
Sirds tik spēja, ka miegu dzen prom Kaut domas klejo brīvi Nakts tik gara un velkas, un smok Un tomēr nemaina dzīvi
Tukšums, sašutums, dusmas gan ne Pārņem miesu sav' varā Apātisks skatiens rietošā saulē Un puksti kā skrienot karā |
|