| Pierro (Otrā apdziesma) |
[Jan. 24th, 2006|05:08 pm] |
Skaties, Re cik jautri
Klauns klusēdams sēd viens
Ar savu uzkrāsoto smaidu sniedz
smieklus skatītājiem
Skrien, pakrīt, tīrie nieki
No pūļa atskan smiekli
Pieceļas it viegli
No pūļa veļas smiekli
Tam asara rit liegi
No pūļa dārd vien smiekli
Ne vārda neiebilst klauns
Tāds viņa pienākums
Bet nu šim stāstam rādās
Ir citāds iznākums
Kad piedārd itin visu
Jūt gaisā trīcam pulsu
Bilst klauns tik vienu vārdu
Vienu vārdu klusu
Nu norimst ļaužu rīkles
Var dzirdēt peles čukstam
Atskan liesmas rēka
Klauna acīs pukstam
Nu viņš smejas
Un pūlis krīt
Nu viņš smaida
Un pasaule trīc
Nu viņš runā skaidri
Un tiesa tiem ir lemta
Vien izejot no cirka
Tiem atmaņa ir ņemta
Tā paliek klauns vien priekam
Kaut pasauli spēj vadīt
Viņš paliek dzīves cirkā
Sev tiecas laimi radīt |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/40410/3196) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) pierro |
|---|
| Date: | August 7th, 2006 - 09:58 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Es tikai tagad šo dzejoli redzu.
Nožēla, ka man nebija tā bauda to lasīt ziemā, bet nekas. Es to tomēr redzu.
Paldies tev.
Tev vēl arī tas gods būt otrajam, kam ar nolūku rakstu dzejoli, nevis ka'dam tur 2081ajam. | |
