šodiena bij tik pat ļauna, kā vakardiena, kad gribējās vai nu vnk aiziet pakārties, vai kādu nosist... Bet nav jau ko, atliek tikai sevi... nosisties... paskriet zem mašīnas... kaut ko vismaz nedaudz... Nolekt no divpadsmitstāvenes...



Vienīgais, kas kaut nedaudz, kaut uz brīdi lika pasmaidīt bij skaistie sniega pārslu pieskārieni, kas krita pār manu seju un augumu... un kā neliela maza cerība atplauka sirdī... Tik patīkami iet pa Rīgas tumšo ielu izjust sniega pārslu veldzi... un kaut reizi pasmaidīt par mirkli, kas tobrīd bija...

Ko lai dara, lai cilvēki saprastu, ka es viņu ļoti ļoti mīlu, un, ka bez viņiem es nespētu dzīvot...
Pateikt??? Nop... es esmu to darījusi, bet man šķiet, ka viņi to neuztver nopietni, vai arī domā, ka es liekuļoju... Damd... Ko man darīt???

Es Jūs ļoti mīlu... :*

Grrr... Klubā Melnā piektdiena ir ideāls interjers... perfekti... man tiešām cepī!!! Lai vai kā es netiku par to kaitināta... Mazā pus ceļu nočīkstēja, ka viņu tur atsitīs... bet es izdomāju daudzus vēl labākus iemeslus, kapēc drīzāk viņu atstās un mani atsitīs... Pretīgs lietus un neizturams vējš... Bet šā vai tā... aukstums pāriet... Pa virsu uzdzer alu un tā sasildās... ^_^ Man cepī!!! :D Wakars tiešām izdevies...
Brīnos par sevi... es tiku pāri savai kautrībai... pagāju pat apsargiem garām un izdarīju... āāā... man tāds prieks par sevi... ^_^ es beidzot kļūstu stiprāka [šajā ziņā, citā jau biju sen...]
Smagi paveicās... Līdz mājai tiku pievesta ar mašīnu... perfekti... Paldies Jums!!! :***

Un ko tas deva? Grincham arī parādīja Ziemassvētkus, bet tas notika tikai vienreiz, bet neviens jau nav rādījis, kas notika nākamajā gadā!!! Nākamajā gadā Grinchs jutās tik pat nožēlojami, kā iepriekš, un saprata, ka ienīst šos svētkus par spīti visam... Nolādēties svētki!!! Ienīstu ienīstu ienīstu!!!

Nodzerties divu dienu garumā... ak dievs... tas vairs nav labi... :D :D :D

Aizvakar choclet&paper vnk super jautri gāja... Paldies, ka uzaicinājāt arī mani!!! :* :* :*

Vakar pie brālīša... Un beidzot es viņam atradu dāvanu, kas viņam tik ļoti patika, un arī visiem pārējiem... dāvana piesaistīja acis visiem tur esošajiem... āāā... es Jutos tik laimīga...

Piedod, ka es neaizgāju vakar uz Graema ballīti... [protams, ja kādam tas rūp...] Manam mīļākajam no mīļākajiem brālīšiem bija dzimene... Viņš teicās, ka es nedrīkstu nekur iet jo viņam ir dzimšanas diena, un, ka es varēšu iztusēties ar citiem citreiz... Es arī paliku... Jo ģimene tomēr paliek ģimene...


P.S. es ir būt izlēmusi, ka no nākamā gada metu vis kaut ko nost... Piemēram neēdīšu neveselīgu paiku... skatīšos lai E vitamīni būtu mazāk ēdienā!!! ^_^ Būs jāmēģina!!! Jāturās cik spēka!!! ^_^

pārāk daudz ka piesaista, pārāk daudz ko gribas darīt, pārāk daudz ko gribas teikt... Nav laika... nekam nav laika... pat elpas brīžiem trūkst... jo vnk nav laika... bāc... What should I do???



Pārslodze...


īsavienojums...

Es pat brīnos bet Sīkais [ne brālis...] pierunāja mani iziet laukā... pastaigāties... 11 vakarā... pa Tumšo un "baismīgo" :D Nākotni... Ak dies... unj man likās, ka es šodien esmu tik izbesījusies, ka neviens mani nekur neaizvilks... BEt es viņu tik sen neesmu redzējusi... ^_^ Njā... lab... man jāiet uzvilk kkas siltāks... laukā neesot pārāk silti... ^_^ Vismaz kkas patīkams!!! Sarunas ar vecu, labu draugu...

Bāc!!!
Me: Es iešu prom!!! Man šodien besis, viss kretinē!!!
You: Mums arī nāk miegs un ir besis, bet mēs tā nedarām, mēs kaut vai guļam, bet ejam!!!!

Dooh!!! Es neesmu Jūs!!! man nav jābūt kā Jūs!!! Es arī esmu personība... Savādāka, bet tomēr esmu!!!
Es negribu, es neeju... Man pajāt!!! Nafig man iet un jūgties nost, ja es zinu, ka tā pat tur neko nedzirdēšu... Vai nav vienalga???
StulbI!!!

Ko Jūs būtu gatavi darīt cilvēka dēļ, kuru mīlat???

Idiots idiots idiots!!! Nākamreiz, es Tevi pašu nogrūdīšu no tās mājas!!! Atšujieties Jūs visi!!! Es negribu nevienu no Jums redzēt!!! Ejiet Jūs visi dirst!!! piedrāzt!!! damd it...

Ja viņš izdarīs sev pašnāvību es nomiršu... Es vnk neizturēšu vēl vienu zaudējumu... Bāc nu tas ir stulbi... es vnk nevaru... man vairs nav spēka raudāt... unj man nav arī spēka atrunāt... es nespēju... Tagad viņš izdomāja, ka nāks ar kājām uz Nākotni, lai es eju pretīm... damd nē... unj tad atnāks un aizies nolekt no 12 stāvenes te pat Nākotnē, mums nav 12 stāveņu...

Es zinu, ka teicos, ka nerakstīšu savus sapņus, bet nju šito es nevaru neuzrakstīt... kādam tak ir jāizstāsta...

Pat nezinu ar ko sākt... lab... vnk izgriezīšu svarīgākos, jeb momentus, kas visvairāk sāpināja...

Nju tātad... Pie manas mājas atrodas upe, unj vēl viena māja, kurā dzīvo mammas māsa... [šajā mājā es neesmu bijusi jau ļoti sen... kāds gads varētu būt, kopš nomira vecotētis... un vēl pirms pāris mēnešiem arī vecmamma... ] sapņoju, ka pie upes taisam ugunskuru un metam iekšā visu malku, kas tur blakām atrodas... Nezin kapēc bet tur bija visi mani mīļie cilvēciņi... viss septiņnieks... [es vēl tieši to nodomāju... sapņojot... ] Richijs, Kretīns, Sīkā, Madža, Mazā, Othalia, Bio... un man šķiet, ka bija arī Puika, bet par to neesmu pārliecināta... Mēs ar Elīnu sākām strīdēties, es pat neatceros par ko, unj kā tas sākās... Bet tas bija smagi nopietni, viņa man brauca virsū to, ka es vienmēr uzspiežu savu taisnību un blā blā blā... bet viņa pati vienmēr tā rīkojas... Unj tas kā viņa to teica... au... smagi... sirds sitās kā negudra... man bija tāda sajūta, ka es atkal pazuadēju, kādu sev ļoti tuvu draugu.... damd it... Un tā mēs stīrējāmies...

Nākamais mirklis jau bija mājā [vecmammas... ] es nezinu, kas tā bija par meiteni, bet viņa teicās, ka es tur nedrīkstu atrasties, ka es esot pretīga, unj, ka mammas māsa uzskata, ka es esot stāvoklī... unj kā tā var būt, ka nepilngadīga meitene jau nodarbojas ar sexu, unj, kā es varēju būt tik neuzmanīga, vajadzēja takš izsargāties... Unj es tikai teicu, viss nebija tā, es negaidu bērnu, man vnk ir paranoja, es vienmēr domāju, ka kkas nebija takā vajag unj, ka pastāv iespēja, ka esmu stāvoklī... bet tā nav, tā bija tikai mana iedoma... unj jo vairāk es ataisnojos, jo vairāk likās, ka es tomēr gaidu bērnu... ak dievs... unj atkal sirds daudzījās kā negudra, es jautāju, vai viņa to ir tiekusi manai mammai un viņa atbildēja, ka nē, ka to viņa tomēr nespēj, lai cik liela klača būtu... Bet es vienalga uztraucos, par to, ka varētu gaidīt bērnu... bāc... ko tad es ar viņu darītu 17 gados...

Njā... tas arī tagad būtu viss... Tulkojums iz manas domas... Nju es vismaz skaidri zinu, ko nedomat pirms gulēt iešanas... Jo cilvēks pats savu prātu ietekmē nekā jebkas cits... Pirms gulētiešanas tieši domāju par saviem draugiem... ka varētu satiasīt piemīlīgas bildītes... tikai kuri ir tie vismīļākie no mīļākajiem... labāk pirms miega nedomāt neko!!!

šie domu graudi man piecepīja...

Citāts no A. Kamī grāmatas ,,Svešinieks. Mēris.”//U. Tīrons. Jūra. Pēcvārds. – R., Zvaigzne, 1989, 285. – 288.lpp.


,,Ja ir pareizi, ka ir tikai ,,zaudētā paradīze”, tad es zinu, kā nosaukt to maigumu, kaut ko ārpus cilvēcisku, kas mani šodien pārpilda. Izceļotājs atgriežas dzimtenē. Un es - es atceros. Ironija, pašnocietināšanās - viss ir noklusis, un es esmu atgriezies. Es negribu kavēties izbijušajā laimē. Viss ir daudz vienkāršāk un daudz vieglāk. Jo no šīm stundām, kurām esmu ļāvis celties augšup no aizmirstības dziļumiem, man ir saglabājies nesavainots tēls par kādu tīru izjūtu, par kādu bezgalībā gaistošu mirkli. Tā ir vienīgā patiesība, kas man pieder, un es to vienmēr esmu apzinājies par vēlu. Mēs mīlam līniju vienreizīgumu, koka iekļautību ainavā. Un, lai varētu visu šo mīlestību pārdzīvot vēlreiz, mums ir svarīga tikai detaļa, un ar to pietiek: ilgi nevērtas istabas smarža, kāda soļa īpašā skaņa uz ielas. Nekas cits nav ar mani. Un, kad toreiz es mīlošs atdevu pats sevi, es biju beidzot es pats, jo tikai mīlestība spēj mums dāvāt pašiem sevi.”


Citāts no A. Kamī grāmatas ,,Svešinieks. Mēris.”//U. Tīrons. Jūra. Pēcvārds. – R., Zvaigzne, 1989, 289. – 294.lpp.

,,Mītā par Sīsifu” Kamī raksta: ,,Cilvēks ir cilvēks, galvenokārt pateicoties tam, par ko viņš klusē, nevis tam, par ko viņš runā.”

kāpēc es domāju vienu, bet daru citu???

grrr... no rīta garstāvokli varēja sabojāt viss - kaut vai tas, ka fizikas kd viss galīgi izgāsās, ka es nezināju neko, unj vēl tas, ka neaizgāju uz bioloģiju, neuzrakstīju jau otro kd, kas nozīmē, ka viņa man var ielikt divus n/v unj njā... plus vēl matene... vājprāts... bet es vienalga nezaudēju smaidu sejā... jo es zināju, kas notiks kad nonākšu līdz gala mēķim, tās dienas gaidītajam momentam... smaids nekur nepazuda... ^_^


Grr... bastot stundas nav nemaz tik slikti, ja dodies uz kko tik dievīgu... Njā... Līdz vienai stacijai pārsēžos otrā vilcienā un tad līdz otri... Satieku viņu, Gribu apskaut, bet viņš nevisai... oki... pieņemu, viņs tak teicās, ka pēdējā laikā izvairās no cilvēku apskāvieniem... lab... tad piecu minūšu gājiens līdz gala mērķim, kur zināms sekos nākamās četras stundas... ^_^ mmm... pārģeŗbjamies... Jūtos tā bik dīvainīgi... bet aiziet... Njā... es Tur biju pirmo reizi, viņš nē... bet nju pirmais, viņš kāpj kkur uz aptuveni 5 stāvu, man jau kājas sāp... [ienīstu trepes... ] njā... tur priekšā truba, kur jābrauc pa vienam... lab... mēģināšu... viņš nobrauc ar tekstu see ya!!! Njā... es apsēžos, paskatos uz to meiteni unj saku, nē, es nebraukšu man bail... šī, nebaidies vnk rokas turi krustiski unj guli... Njā... ai da labi, noriskēšu... njā... damd.... brauciena laikā sastresejos unj nespēju noturēt rokas, unj arī uzcēlos sēdus, smagi atsitu galvu... :D Tagad man ir mācība, ja saka guli, tad tā ir arī jādara... Njā... tad braucām ar visādām trubā, kas tur bija... ^_^ super!!! Piemīlīgi... tad ispeldējām laukā... mmmm... pasakaini... skats, vēsums... ^_^ Tieši priekš manis... perfekti... Aizgājām uz pirtiņām... unj tad uz džakuzi... grrr... atkārtojās kādreizējā kutināšana... mmm... bet mīlīgi... tikai brīžiem trūka vārdu, daudz brīži ko nezinājām ko teikt... nedz stāstīt... ir savādāk, nekā kādreiz... bet nju... njā... tad veļ bik pastaigājām... pabraucām ar trubām, unj sapratām, ka nav tur 4 stundas ko darīties... bet nju gājām atpakaļ uz džakuzi... grrr... super... sēdējām veldzējamies... njā... priecē... bet nju tad mūsu džakuzī iekāpa mamma ar bērnu, unj izrādās ne tikai es neciešu tos tarakānus, bet viņš arī!!! :D :D :D super!!! Njā... nu pēkšņi atbrīvojās blakām... mēs tā neviļus pārkārtojāmies... grr... stulbenīši... ^_^ Njā... un tā kādas trīs vai pat četras reizes... c(= njā... tā pēdējajā mēs tiešām nosēdājām vairāk kā stundu... njā... atkal aizrāvāmies ar kutināšanu... unj tad grrrr... tāds moment, kā jau bija iepriekšējo reizi... neveikls... atcis sastapās... unj tad abi atrāvāmies... tā dīvainīgi... grr... neveikli... turpinājām runāties... pārgājām uz otru vannu... [to pēdējo...]njā... tur kkā apsēdāmies viducītī, nevis uz tām malām... runājāmies... unj tad tur iekāpa atkal kkāds papucītis ar savu sīko... es teicos, lai viņš nesatās... njā bet to sīko nevarēja nedzirdēt... :D tad pagriezāmies, tā lai viņš nepamana, ka tur kāds sēž.... unj kkā skatījāmies viens uz otru... grr... dīvainīga sajūta izskrēja cauri... viņa skatiens, tāds pats kā agrāk, uz acīm uz lūpām... unj tā visu laiku... bet es nenovērsu acis no viņa acīm... unj tad... arvien tuvāk un tuvāk... līdz... [ ... ] patīkami... atmiņas... nostaļģija... ak dievs... kkas izskrēja cauri... skudriņas pārskrēja pāri unj es sapratu, ka tas bija dievīgi... tik pat perfekti un patiesi... ak... tā mēs tur kkādas divdesmit minūtes, ja ne vairāk... tas laiks paskrēja nenormāli ātri... unj tad viņš atminējās, ka mums laiks ir beidzies... ak... kaut tas mirklis būtu varējis būt ilgāks... ^_^ mēs aizgājām, takā nekas nebūtu noticis, mēs runājām, takā nekas nebūtu noticis... dīvainīgi...

Gājām uz vilciena pusi, taisni piebrauca manējais, bet es negribēju skriet, unj atkal normāli neatvadīties unj maksāt divtik vairāk... Unj es izlēmu braukt ar nākamo... njā... bet taisnī pēc kkāda neilga laiciņa piebrauca viņa vilciens... Mēs cieši apskāviems... viņa pēdējais skatiens bija tāds dīvainīgs... viņš iekāpa vilcienā... unj mani pārņēma skumīgs skatiens... vilciens lēnām aizbrauca... Es aizgāju līdz tuvākajam veikaliņam, jo man līdz vilcienam bija vēl pus stunda... paņēmu saldējumu puslitrīgo unj šokolādi... slimīgi... Sēdēju stacijā ar slapjiem matiem unj ēdu aukstu saldējumu... [brīnos, ka neesmu slima... ] Iekāpu vilcienā, bet izlēmu, ka nebraukšu līdz Torņkalnam, bet līdz Rīgai, jo līdz Jelgavas vilcienam tā apt būs vēl stunda jāgaida... iegāju hesburgerā un gaidīju vilcienu... Vilcienā smagi atlūzu... Mani pat konduktore piecēla... njā... mājās neko neuzrakstīju, uzreiz atlūzu...

Secināju pa šito dienu, ka es esmu mainījusi savu dzīves uzskatu no pozitīvisma uz negatīvisma pusi... laikam kāda iespaids... bet arī viņš ir bik mainījies... tapēc grūti runāties... bet... ak.. nezinu... es gribu... ai da labi... gan būs oki... nju vismaz tā, kā tam ir jānotiek...

grrr... kaut nu shiediena izdotos pozitiivi... Grrr... Turiet par maniim iikshkjus... divi vien... bet tik sen taa nav bijis... kopsh aizpagaashaas ceturtdienas... :D ^_^ lab, ja gribeesiet, peec tam visu izstaastiishu... ^_^

cik noprotu visi džeki manī redz tikai ārieni, bet iekšieni uzskata par seklu, vai uzskata, ka man prāta un domu vispār nav...

Tātad vienīgais, kas manī ir, ir ķermenis?! Gaļa!!! Bāc, es neesmu gaļa un arī nebūšu!!! Ja Tu tā domā, atšujies!!! brrr...

Njā... izrādās arī džekiem ir klabošas kurpes :D :D :D Nora jau manējās kurpes nevar izturēt, kas būtu, ja viņai būtu džeks ar tādām... :D :D :D

Damd it... mani izsita no sliedēm jau kuro reizi... njā...
Bāc... labi, es pateikshu paaris vārdos... kaadreiz pateikshu garaak...
Vnk es to dariiju tikai taapeec, ka Tu cieti, unj es vienmeer uzskatiiju, ka manis deelj, unj tagad, kad redzu Tevi laimiigu, tad zinu, ka tas tieshaam bija manis deelj... Tici vai nee, tas bija smagi... bet ja es nebuutu teikusi, ka censhos aiziet, tad Tu to nemaz nebuutu pamaniijusi, taa pat, kaa paareejie to nemaz nav pamaniijushi... viss ir kārtībā... rudens depresija ir beigusies.... beidzot... bet da labi... lai jau paliek, tā, kā ir, ja Tu tā vēlies...

Njā... laikam šī diena sākās jau no paša rīta, kad bija jābūt skolā jau pus astoņos!!! Damd!!! nja... koncerts par godu 18.novembrim... Njā... divi pēc kartas!!! Bet mūsu puiši uzstajās labāk neka šogad tie... pagāsgad bij interesantāk!!!

Notikās divas stundas: viena literatūra, kur sēdēju un rakstiju špikeri ķīmijai... [Tomiņš piemīlīgi nosarka... ^_^ ]
otra ķimija, kur špikeri izmantoju... [njā... no halles forsi muzika skanēja... mmm... super!!!
Pēc tam mēs mazajā sporta zālē spēlejām novusu un pinpongu... ^_^ Jautri!!!

Top top uz mājam... tad līdz Rimi, tad atkal mājās... gaidīt, kamēr Noriķis nomazgāsies... nju ko es tikmer varu darīt... nju aiz garlaicības sēdēju pie spoguļa un krāsojies... damd... neatstajiet mani tik ilgi pie spoguļa... :D :D :D norēcos pati par sevi, visu laiku kko piekrāsoju... izskatījos baismīgi!!! :D :D :D

Beidzot top top pie Kikas :D [lab piedod... es tā nesaukšu Tevi vairāk... man vnk loti patīk tas vārds.... ]
Unj tad uz pasākumu... lab... pasaka, ka vēl 2.5 stundas... oki... uz vekalu jau bijām... nju tad atpakaļ pie Kimy, saruna ar Žaniti + Sidrs + zaļais Koznača... c(= Top top... unj tad atpakaļ uz pasācienu!!

Super duper!!! Satieku Sīko, Acu, Valdiņu... visus pie ieejas... super... iekšā tiekam vieni no pirmajiem... nabaga pārējie... jo pēc tam rindas vilkās līdz JVĢ parādes durvīm!!! ^_^ labi, ka es biju jau iekšā... Pas
akums patiesi izdevies... Tautas daudzums vnk nepārspēts... grrr... vel labāk neka festos... es pat priecājos... es pat spēju smaidīt neviltoti un izklaidēties no sirds.... mmm... super...

tad auksts gājiens līdz dzīvoklim... jo es negribēju savos mazos mīļos modināt tikai tapēc, lai paņemtu savu jaku... vnk negribēju nevienu traucet... man Jūsu pietrūka tur.... bet nju :*

Nju kopumā... super!!! Paldiesiņš visiem, kas bija ar mani, unj, kas palīdzēja man priecāties, atbrīvoties un smaidit... Man to vajadzēja jau sen!!! ^_^ Njā... un starp citu... beidzot pa visu menesi es pirmo reizi dabūju izgulēties!!! Es tiešām gulēju... 4tros, kad aizgāju mājās vnk atlūzu!!! Wow... tā nebija bijis ļoti sen... Paldiesiņš!!! :*

tukšuma izjūta... debīls smaids... unj vientulība...
visu laiku girbas kādu, ar ko runāties... bet satieku viņu tikai reizi nedēļā... bet ar to pietiek, lai smaidītu!!! ^_^