wo wels... es pat kļuvu nedaudz riebīga... bet nju tas nebija nepelnīti... pats vainīgs... pietiks par vinju prātot... :D bet tas puisītis pie steidza, kas izbīdīja mani pirmajā gan nebija tāds pats, kā ierastie metaļugas... viņš bija pieklājīgs, laipns... mīlīgs... jauks cilvēks...

Ha... Es dabūju koncerta plakātu ar visu parakstu!! :D saņem!!!

Njā... ceru, ka Jums nebija jāguļ autoostā... tad pat man Jūs būtu žēl... Bet nju vabolītē vietas vairāk nebija, kā Jau Laurim teicu... Viņš tomēr ir foršiņš, kaut arī Tev ar viņu nekas neiznāca, nju varbūt viņš domāja tikai vienā virzienā, bet to visu takš var mainīt... ^_^ njā...

Kopumā ideāls vakars pēc nežēlīgi draņķīgas dienas... ^_^ Šī mūzika dzīvajā uzlādē pozitīvi!!! Vnk nežēlīgi... Nju varbūt padara nedaudz agresīvu... [piedod, ka sakodu šodien... :p ] bet tomēr pozitīvi... ^_^

viņš laikam tomēr man kko nozīmēja, ja jau satiekot viņu man trīcēja kājas... un pat šodien vēl šad tad pieķeru iedomājoties par viņu... Heh, bet varu nemaz nedomāt, viņš ir aizņemts... hmmm...

Gribu savus 7 rūķīšus!!! :p

Vakar biju rosīga, šodien makten perversa... mmm... (blush) Damd, kā man tīk!!! Vienīgais, ko man šodien mēģināja piespēlēt, tas nju gan nebija labi... bet nju jautri gan... :D :D :D

Cilvēks, kas kādreiz man lika smaidīt jebkurā mirklī... lika smaidīt jebkurā situācijā... Nu liek man raudāt... par pāris vārdiem... pāris frāzēm... pāris padomiem... cilvēks, kurš nu ir aizgājis tālu jo tālu.... Lai Tev veicas Tavā ceļā!!! Žēl, tikai, ka Tev cilvēku draudzība ir tik niecīga... un nu jau aizmirsta...

Es gribu prom... Gribu vasaru, lai man neviens nebūtu jāsatiek... Nolāpītus festus, ar smagu nodzeršanos, sūdu vārīšanu un sildītāju meklēšanu... Kādu ceļojumu ar bohēmiskiem vakariem un neķītrībām... Es gribu prom...

Es gribu satikt kādu, kurš gribētu ar mani runāties, kurš pajautātu, vai viss kārtība, es atbildētu, jā, jā viss kārtībā, un pēc mirkļa apkristu ap kaklu un teiktu... nē... nekas nav kārtībā... nekas...


....Es gribu...

Man dzīvē pietiek problēmu, lai vietā, kur es varu nobirdināt pāris asaras un iet tālāk, es censtos izpūst ziloni...

Dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek!!! Nav ko daudz domāt, vnk jādzīvo!!! Tad kad sāk domāt, palaiž daudz ko garām, un tad, kad attopies, tad saproti, ka Tev tā vairs nav... Un atpakaļ ar vairs nebūtu lāgā iet... Tu ar nolaistu galvu čāpo tālāk... līdz saproti, ka nav vērts... Ka jāturpina iet uz priekšu... Tu pacel galvu un ieraugi kko, ko sen jau esi meklējis... Un būtu palaidis garām, ja nepaceltu galvu...

patiesībā... tam jau no sākta gala nebija sakara ar Tevi... Bāc, es pat nepamanīju, kā tas sakļāvās ar Tevi... Un jo vairāk Tu teici, jo vairāk tas kļuva par Tavu... doh... un kapēc?!!! Damd... tā nevajadzēja...

Paties smaids pavīd manā sejā... Atceroties aizmirsto, paveroties pagātnē... Uz bildēm, kas it kā noglabātas kkur dziļi dziļi, bet patiesībā te pat vien... Mana sirds uz brīdi ir laimīga... Laimīga šajā īsajā, bet patiesajā momontā...

Kāpēc es to visu daru? Velns... Vai man to vajag, vai arī vnk citu dēļ... Bet es to vienalga daru...

Man nav iedvesmas... Mana mūza ir izgaisusi... viss kas kādreiz tā vien lika rakstīt, lika izteikt vārsmas, kas man likās pilnīgi bezsvērtīgas, bet šobrīd palasot tās manī uzjundī tik daudz cik es nekad nebūtu gaidījusi... Bet tagad tā visa vairs nav... mana kladīte ir ieaugusi putekļu laukā... un pat dators vairs nav tas, kuram es kko uzticu, pat ne sviesta čība... nekas... un neviens... manās rokās ir tikai tukša papīra lapa un pildspalva, un tāda tā arī paliek... nekas nemainās...

brrr... neciešu būt slima... jūtos vēl sūdīgāk kā izmazgāta zeķe... Un kā vispār var uzkāpt temperatūra pa to laiku, kamēr Tu guli un vēl no 37,7 līdz 38,6 ??? Interesanti!!! Es pat pārspēju māti un Sīko, kur mātei ir 38,2 un sīkajam... wo wels nezinu... Bet visi ir aptuveini vienādi... māja ir takā izmirusi... Neviens nevienam nebrauc augumā... visi ir tik nežēlīgi laipni... man pat neticās... Doh... man ar visu debīlo ZPD bija galīgi aizmirsies, ka manai mammai šodien ir dzimšanas diena... Brrr... no dāvanas... Unj viņa ar negribētu... Jo viņ teicās, nekādu svinēšanu... :D

P.S. nav jautri...

Bāc!!! Takā es nezinu... Takā visu laiku mēģinātu no manis izvairīties... Tā, kā es parasti bēgu no kāda džeka, nevis tapēc, ka man viņš nepatiktu, bet tapēc, ka es nevēlos viņu sāpināt. Bet bāc... Es neesmu Tava meitene un Tev nav iemesla no manis bēgt!!! Mēs esam labi paziņas... Lab, starp mums varbūt ir bijis kkas nedaudz vairāk kā paziņām, bet neviens no mums nav teicis, ka mēs esam kopā... Doh... whasap??? Kas notiek??? Pastāsti man lūdzu skaidri un gaiši!!! Neizvairies!!! Ciest nevaru, ka mani ignorē... Pēdējajā laikā mani ignorē visi, ja problēma ir manī, tad velns ar ārā pasakiet kāds!!! Lūdzu!!

shift + delete = upss... izdzēsās ne tas, ko vajadzēja... upss visa mūzika, nju vismz tā, ko man lūdza, lai nākamreiz iemetu flasha un aiznesu... :D :D :D tagad velns viņ zin, kas tur bija pa dziesmām... :D :D :D nice!!! :D

Paldies mīļumi, ka atbraucāt ceturtdien pie manis... Es ļoti ļoti ceru, ka Jumsim patikās... tiešām ļoti... Vienīgais, ka man žēl, ka netika arī pārējie... Bet nju tāda dzīve...

He is qute I dont lie... werry qute... ^_^ Njā... viņš manā sejā atgrieza smaidu... Es pat nezinu, kā viņam tas izdevās... Bet visas manas skumjas... vientulīgās pastaigas pūlī... Pārāk daudz pazīstamo seju ieraudzīts un satikts... Bet neviens neiedvesa tādu smaidu manā sejā... Bet viņš... wow... super... Paldies Tev!!! Es smaidīju vēl ilgi.... kaut laukā lija... laiks bija vnk pretīgs... Bet es priecājos, ka tomēr atbraucu... Kaut ārī vēl ilgi es nesapratu, kapēc piekritu, vai lai izrautos no mājas Jūga, vai no ZPD, vai vēl kkā... Es vnk gribējo kko pasākt... Un šis pasākusms bija vienīgais, ko tobrīd piedāvāja... Tagad zinu, ka pareizi darīju, ka piekritu!!! super!!! Paldies mīļumi, ka Jūs man esat, unj, ka es tik tiešām zinu, ka esiet man labākie draugi, jo Jūs esat tikuši pāri visiem šķēršļiem... Pat ar Mataini attiecības ir labas... Varbūt ne tik cik kādreiz, bet pēc strīda tās ir uzlabojušās... Piedod Evit, ka tā visu laiku muku prom... vnk nespēju... Bet paldies, ka Jūs esiet!!! Unj Vituk, neuztraucies viss būs oki!!! Es par Tevi parūpēšos... :*

Bāc...

*skumjas

*vientulība

*pagātne

*sāpes

*gribētos kko atpakaļ, bet to neatgūt...

*kā ierodos es visi apklust...

*es tikai traucēju... es to zinu...

*vnk uzlieciet "ignore" kā to jau ir izdarījuši daudzi un tad jau būs oki!!!

Man tā patīk, ka mani ignorē!!! Reāli...
Damd,man jau ZB...

Tātad atdzīstās kurš maita kamēr es gulēja iespieda manu galvu skrūzpīlēs!!! Sāp taču... aauuuuu

Bieži vien viss tā piegriežas, ka gribas vnk iziet ārā, uzpīpēt un vnk nedomāt nepar ko...
Bet bāc, es nepīpēju... Un ārā ir auksts...

Es labošos!!!
Man prieks par šodienu...

Tie, ko Tu nosauci, tie man neuzticās... [es gribēju Tev pateikt, jau uzreiz... bet tad es būtu tikai stostījusies... :D ]

Man gribas ar Tevi izrunāties... pateikt ko jūtu un ko domāju... ne jau kā fitbeku... bet varbūt kko līdzīgu... Man vnk gribas lai Tu zini, ko es domāju... Bet man ir bail uzsākt ar Tevi tādu nopietnu sarunu, jo Tu pret mani izturies tik vēsi... Un kad pasaku Tev kko Tu it kā aizsvilsties... Kad gribu Tev kko izstāstīt... Tavā sejā ir pilnīga vienaldzība... drīzāk pat vēl ļaunāk - negribēšana... brr... man pat paliek bail... Tomēr man Tava draudzība ir svarīga... ļoti ļoti... Es vienreiz teicu, ka tas, ko es pasaku to arī nozozīmē... un uz mūžīgiem laikiem... vienalgā kādi pārpratumi bijuši pa vidu...

Vai Tu piekristu runāt ar mani???