Man gribas ar Tevi izrunāties... pateikt ko jūtu un ko domāju... ne jau kā fitbeku... bet varbūt kko līdzīgu... Man vnk gribas lai Tu zini, ko es domāju... Bet man ir bail uzsākt ar Tevi tādu nopietnu sarunu, jo Tu pret mani izturies tik vēsi... Un kad pasaku Tev kko Tu it kā aizsvilsties... Kad gribu Tev kko izstāstīt... Tavā sejā ir pilnīga vienaldzība... drīzāk pat vēl ļaunāk - negribēšana... brr... man pat paliek bail... Tomēr man Tava draudzība ir svarīga... ļoti ļoti... Es vienreiz teicu, ka tas, ko es pasaku to arī nozozīmē... un uz mūžīgiem laikiem... vienalgā kādi pārpratumi bijuši pa vidu...

Vai Tu piekristu runāt ar mani???