grrr... no rīta garstāvokli varēja sabojāt viss - kaut vai tas, ka fizikas kd viss galīgi izgāsās, ka es nezināju neko, unj vēl tas, ka neaizgāju uz bioloģiju, neuzrakstīju jau otro kd, kas nozīmē, ka viņa man var ielikt divus n/v unj njā... plus vēl matene... vājprāts... bet es vienalga nezaudēju smaidu sejā... jo es zināju, kas notiks kad nonākšu līdz gala mēķim, tās dienas gaidītajam momentam... smaids nekur nepazuda... ^_^


Grr... bastot stundas nav nemaz tik slikti, ja dodies uz kko tik dievīgu... Njā... Līdz vienai stacijai pārsēžos otrā vilcienā un tad līdz otri... Satieku viņu, Gribu apskaut, bet viņš nevisai... oki... pieņemu, viņs tak teicās, ka pēdējā laikā izvairās no cilvēku apskāvieniem... lab... tad piecu minūšu gājiens līdz gala mērķim, kur zināms sekos nākamās četras stundas... ^_^ mmm... pārģeŗbjamies... Jūtos tā bik dīvainīgi... bet aiziet... Njā... es Tur biju pirmo reizi, viņš nē... bet nju pirmais, viņš kāpj kkur uz aptuveni 5 stāvu, man jau kājas sāp... [ienīstu trepes... ] njā... tur priekšā truba, kur jābrauc pa vienam... lab... mēģināšu... viņš nobrauc ar tekstu see ya!!! Njā... es apsēžos, paskatos uz to meiteni unj saku, nē, es nebraukšu man bail... šī, nebaidies vnk rokas turi krustiski unj guli... Njā... ai da labi, noriskēšu... njā... damd.... brauciena laikā sastresejos unj nespēju noturēt rokas, unj arī uzcēlos sēdus, smagi atsitu galvu... :D Tagad man ir mācība, ja saka guli, tad tā ir arī jādara... Njā... tad braucām ar visādām trubā, kas tur bija... ^_^ super!!! Piemīlīgi... tad ispeldējām laukā... mmmm... pasakaini... skats, vēsums... ^_^ Tieši priekš manis... perfekti... Aizgājām uz pirtiņām... unj tad uz džakuzi... grrr... atkārtojās kādreizējā kutināšana... mmm... bet mīlīgi... tikai brīžiem trūka vārdu, daudz brīži ko nezinājām ko teikt... nedz stāstīt... ir savādāk, nekā kādreiz... bet nju... njā... tad veļ bik pastaigājām... pabraucām ar trubām, unj sapratām, ka nav tur 4 stundas ko darīties... bet nju gājām atpakaļ uz džakuzi... grrr... super... sēdējām veldzējamies... njā... priecē... bet nju tad mūsu džakuzī iekāpa mamma ar bērnu, unj izrādās ne tikai es neciešu tos tarakānus, bet viņš arī!!! :D :D :D super!!! Njā... nu pēkšņi atbrīvojās blakām... mēs tā neviļus pārkārtojāmies... grr... stulbenīši... ^_^ Njā... un tā kādas trīs vai pat četras reizes... c(= njā... tā pēdējajā mēs tiešām nosēdājām vairāk kā stundu... njā... atkal aizrāvāmies ar kutināšanu... unj tad grrrr... tāds moment, kā jau bija iepriekšējo reizi... neveikls... atcis sastapās... unj tad abi atrāvāmies... tā dīvainīgi... grr... neveikli... turpinājām runāties... pārgājām uz otru vannu... [to pēdējo...]njā... tur kkā apsēdāmies viducītī, nevis uz tām malām... runājāmies... unj tad tur iekāpa atkal kkāds papucītis ar savu sīko... es teicos, lai viņš nesatās... njā bet to sīko nevarēja nedzirdēt... :D tad pagriezāmies, tā lai viņš nepamana, ka tur kāds sēž.... unj kkā skatījāmies viens uz otru... grr... dīvainīga sajūta izskrēja cauri... viņa skatiens, tāds pats kā agrāk, uz acīm uz lūpām... unj tā visu laiku... bet es nenovērsu acis no viņa acīm... unj tad... arvien tuvāk un tuvāk... līdz... [ ... ] patīkami... atmiņas... nostaļģija... ak dievs... kkas izskrēja cauri... skudriņas pārskrēja pāri unj es sapratu, ka tas bija dievīgi... tik pat perfekti un patiesi... ak... tā mēs tur kkādas divdesmit minūtes, ja ne vairāk... tas laiks paskrēja nenormāli ātri... unj tad viņš atminējās, ka mums laiks ir beidzies... ak... kaut tas mirklis būtu varējis būt ilgāks... ^_^ mēs aizgājām, takā nekas nebūtu noticis, mēs runājām, takā nekas nebūtu noticis... dīvainīgi...

Gājām uz vilciena pusi, taisni piebrauca manējais, bet es negribēju skriet, unj atkal normāli neatvadīties unj maksāt divtik vairāk... Unj es izlēmu braukt ar nākamo... njā... bet taisnī pēc kkāda neilga laiciņa piebrauca viņa vilciens... Mēs cieši apskāviems... viņa pēdējais skatiens bija tāds dīvainīgs... viņš iekāpa vilcienā... unj mani pārņēma skumīgs skatiens... vilciens lēnām aizbrauca... Es aizgāju līdz tuvākajam veikaliņam, jo man līdz vilcienam bija vēl pus stunda... paņēmu saldējumu puslitrīgo unj šokolādi... slimīgi... Sēdēju stacijā ar slapjiem matiem unj ēdu aukstu saldējumu... [brīnos, ka neesmu slima... ] Iekāpu vilcienā, bet izlēmu, ka nebraukšu līdz Torņkalnam, bet līdz Rīgai, jo līdz Jelgavas vilcienam tā apt būs vēl stunda jāgaida... iegāju hesburgerā un gaidīju vilcienu... Vilcienā smagi atlūzu... Mani pat konduktore piecēla... njā... mājās neko neuzrakstīju, uzreiz atlūzu...

Secināju pa šito dienu, ka es esmu mainījusi savu dzīves uzskatu no pozitīvisma uz negatīvisma pusi... laikam kāda iespaids... bet arī viņš ir bik mainījies... tapēc grūti runāties... bet... ak.. nezinu... es gribu... ai da labi... gan būs oki... nju vismaz tā, kā tam ir jānotiek...