mjā, kautkā visi kā sadeguši apspriež precēšanos vai arī pošās uz kāzām, tad precās tas, tad tas.. es pat ņēmu un izlasīju elizabeth gilbert committed un kā jau teicu brīnišķīgs sacepums par laulībām ar netradicionālu iespiedumu un pieredzi un goda vārds tā grāmata mani apgaismoja, laigan man vēēl par agru, bet kas zin

es tādā kā vieglā šokā par visām tām draugu kāzām man apkārt. kur cilvēki visi tā steidzas? nezinu, absolūti negribētu būt viņu vietā pagaidām.

nu jā gilberte tieši uzsver - neprecieties, iekams neesat sasniegušas vismaz trīsdesmit gadu vecumu un kļuvušas ekonomiski neatkarīgas! (stārp cit, ja zini, kas ir eat pray love, tad šitā ir otrā daļa, tikai ar mazāku devu citvalstu apceļošanas pieredzēm/iespaidiem)

es gan nekādu konkrētu vecuma robežu nenoteiktu. drīzāk ieteiktu kopumā realizēt kaut vai daļu savu ieceru un ambīciju pirms precēties, jo laulība tomēr IR zināms šķērslis pašrealizācijai. Laulībā jārēķinās ar otru, ar viņa vēlmēm un jūtām, jāiet uz kompromisiem. Kopumā man patīk doma oficiāli nokārtot attiecības jau nobriedušā vecumā. Galu galā padzīvot kopā pirms laulībām is a must

exactly

Hehe. Kaut kas līdzīgs bij senos laikos nonākot restorānā Romā. Nekādi nevarēju saprats, kāpēc man tie viesmīļi čiepj neizēstus šķīvjus un tikai krietni vēlāk uzzināju, ka noliekot ne tā nazi un dakšiņu, apmeklētājs viesmīlim dod ziņu novākt šķīvi, lai var ķerties klāt nākošajam ēdienam. Es kā zēns no laukiem nezināju šādus urbānās dzīves smalkumus. Vēl tagad rūgtumiņš. :)))

tur jau tā lieta, ka es ļoti labi zinu kā jāsaliek piederumi, ja esi pabeidzis un kā jāsaliek, ja vēl neesi. vnk pati viesmīle to nezināja acīmredzami.

Bija arī derības? Es palaidu garām?
A.V.

jā, bet starp mani un A. jo uzminu nu uz kurām divām ir likmes? ;)