- 6.2.23 13:35
-
Slepenībā (jo atklātībā man ir ļoti, ļoti daudz darba un es to patiešām arī veicu) un pa drusciņām skatos Espo čempionātu daiļslidošanā. Uzpildos ar pārpasaulīgu daili un dažiem viediem padomiem no maniem mīļākajiem LV sporta komentētājiem ("arī slikta pieredze ir pieredze!" un "varbūt divi kritieni šogad iekļauti obligātajā programmā sievietēm?")
Deniss Vasiļjevs - malacis, gudrinieks, teicamnieks, skaistulis; mans jaunais izpūrušais slikto matu dienu elks. Un vispār, visus un visas mīlu!
ps - šo ierakstu vien pārtrauca 1 telefona zvans un 2 e-pasti. Un oficiāli šodien man ir brīvdiena, ja. - 0 rakstair doma
- 5. februāris
- 5.2.23 21:58
-
Bija plāns vīkendā gan pastrādāt virsstundas, gan piestrādāt pie dzīvokļa uzturēšanas, gan atpūsties. Ko es no tā izdarīju? Protams, aizgāju staigāt pa mežu. Tikai svētdienas rītā attapos, ka par manu mežonīgo vēlmi strādāt liecina tas, ka darba dators no piektdienas pēcpusdienas nebija izņemts no auto bagāžnieka. Bet nu svētdien tomēr godīgi dažas stundas pasēdēju, komentējot un ķimerējot savu tulkojumu, bet, kad tas piegriezās, pievērsos dažiem (izņēmuma-kārtā) papīra darbiem. Relatīvi produktīvs vīkends, bet nu galva arī bija/ir jāatpūtina.
Viens no nākamās nedēļas darbiem: dabūt kaķi pie ārsta (man ir nelāgas priekšnojautas, vispār neko neēd).
Gandrīz saistīti ar iepriekšējo punktu: kaut kā kārtējo reizi saskatu sevī un savās darbībās to, kā savu dzīvi risina mani vecāki. Es gan joprojām nesaprotu, kā tieši tādas rīcības iemācās, bet iemācās. To esmu atšifrējis jau tiktāl, ka nu jau mēs ar māsu esam sākuši analizēt vecāku rīcību no tādas apvērstās perspektīvas, ka padomājām, kā mēs paši rīkotos, lai tad saprastu vecāku motīvus un lēmumu pieņemšanas ķēdītes. - Skaņa: Cocolino Deep – Seventeen Part2
- 0 rakstair doma
- 5.2.23 09:44
-
Februārim:
- unsubscribe un iztīrīt gmailu.
- sejas vingrojumi? vai vingrošana mugurai. Vai abi. Vai arī zumba svētdienās? - 3 rakstair doma
- Vāra balss no skapja
- 4.2.23 21:49
-
- 15 rakstair doma
- Ides
- 4.2.23 20:08
-
Rajona runči ļooti sparīgi debatē par teritoriju un dāmām. Man kaut kā bija šķitis, ka parasti tas tomēr notiek vairāk martā?
- 7 rakstair doma
- 4.2.23 17:12
-
ai labi tas bija spēcīgākais naida'n'niknuma izvirdums, kādu savā cienījamajā vecumā un nodilumā esmu spējīga izvirst. miers, bērziņš, laimes'n'sekmju vēlējumi, liega mūzika, skaidras debesis, serēns saulriets, kurā aizjāj neidentificējams stalts stāvs apmetnī, augšup aizlido lāstaciņa, beigu titru izkrāsojiet paši, un paldies, ka beidzot sadzirdējāt lūgumus un pieprasījumus nešipot šurpu turpu aitas, vispār nešipot, jo aitas vairs nav aitas utt.
- 0 rakstair doma
- Hmm, man ir weblogs
- 4.2.23 14:47
-
Tātad pirms 20 gadiem kāds jaunietis saklikšķinājās internetu tiktāl, ka izdomāja piereģistrēties jaunajā aizraujošajā medijā, kas ļāva rakstīt dienasgrāmatu (weblog, saīsināti – blog). Toreiz bija kaut kāds cits domēns, ne klab.lv, vai ne? Neatceros.
Nu, lai kā arī būtu bijis, 20 minūtes vēlāk tapa pirmais ieraksts (burtiski tik daudz, cik ietilpst viena ieraksta virsraksta rindiņā) un, kā saka, pārējais ir vēsture.
Apsveicu jūs un mūs, un pats sevi. - 4 rakstair doma
- Like Water For Chocolate
- 4.2.23 14:49
-
Atsevišķa atkāpe par ēšanu. Nevienam nav noslēpums, ka man patīk ēst. Tā ir viena no manām mīļākajām nodarbēm. Es to daru daudz un bieži, varētu pat teikt - katrā izdevīgā brīdī. Taču pat es nevaru iedomāties, kāpēc lai kāds ietu uz Karalisko baletu, padusē iežmiedzis spaini ar Kentuki vistu spārniņiem. Vai divus milzu Mahimas maisus ar čipsu pakām unn šokolādi. Vai pasūtītu sev lielo picu uz zāli.
Sākumā es sevi mierināju, ka neviens taču nevar ēst trīs stundas no vietas. Nu, paēdīs pirmajā cēlienā, un tad beigs skrāpēt šķīvjus ar dakšiņām. Paliks vēl divi cēlieni. Ha ha ha.
Starp citu, uz šo seansu biļetes neviens nepārbaudīja. Tā kā varbūt visi šie alu cilvēki vienkārši bija sataisījušies uz "Juras laikmeta parku", bet sajaukuši zāles.
Nu, bet balets lielisks. Tas bija visu šo ciešanu vērts. Ja sanāk, noteikti aizejiet.
- 15 rakstair doma
- 4.2.23 15:01
-
- 0 rakstair doma
- 4.2.23 14:05
-
- 0 rakstair doma
- Randiņa pastaigas
- 3.2.23 17:40
-
Iesakiet, kur ir forši aizbraukt pastaigāties šajā laikā. Ne gluži centrā, bet kaut kur Rīgas apkārtnē, tuvāk dabai. Ja vēl kāda laba ēstuve tuvumā, tad vispār ideāli.
- 5 rakstair doma
- 3.2.23 14:13
-
Lielajam šodien 7 paliek. Neticami. Šķiet, vēl nesen te rakstīju par grūtniecību.
- 2 rakstair doma
- 3.2.23 13:24
-
* tad es viņu pēdējo reizi arī sapnī redzēju, nu ja, viss loģiski, par turpmāko dzīvi mēs runājušas neesam. - Paklusēsim kopā.
- Stenografēšana
- 3.2.23 12:56
-
Ahoi,
Gluži par klasisko stenografēšana ne, bet par visādiem meeting notes/minutes utt., ar ko sanāk saskarties profesionāli - ir kādi ieteikumu, kā to visu uzlabot? Kādi online/klātienes kursi, kkādi citi know-how resursi ar padomiem?
Man it kā ir labs rokraksts (ko citi teikuši), bet paša piefiksētās meeting minutes (ko rakstu ar roku un tam dodu priekšroku), kas ātrumā rakstītas un ar saīsinājumiem, pēc 10min kļūst par ārsta izrakstītu recepti, kad pats jau vairs skuju nevaru izpīpēt, kas uzrakstīts, lai pārnestu digitāli.
Ieteikumi, padomi utt.? Nu, viens ir nominēt kādu citu, lai nav tā, ka viens gan vada/runā, un arī cenšas kko pierakstīt, bet tas ne vienmēr ir iespējams. - 12 rakstair doma
- 3.2.23 05:29
-
- Paklusēsim kopā.
- sk. skriet
- 2.2.23 22:16
-
Grūti atrast laiku skriešanai. Vieglāk ir garajos vakaros (kad ir garo gaišo vakaru sezona). Agrāk mēdzu iet skriet pusdienlaikā, bet tad sāku skaitīt minūtes, piem., ir jau baigi forši aizbraukt līdz mežam (tuvākā stāvvieta pie meža mazliet vairāk kā 10 minūtes ar auto, kas gan nav īpaši ekoloģiski), bet neskaitot pašu skriešanu (vidēji 45 min darbadienās), vēl jau ir iesildīšanās, pārģērbšanās (atvainojiet, piedodiet, mājās strādājot, mēdzu neiet dušā pēc skriešanas), beigās tāpat salasās kāda pusotra stunda. Tā jau mums darbā neviens uz pirkstiem neskatās, bet nu darbs ir jāizdara un šādos darba periodos, kad darba ir vairāk kā saprašanas, katra minūte ir svarīga. Nu, un tajās dienās, kad esmu birojā (3 no 5 dienām nedēļā), es neesmu gatavs doties skriet – manai pašapziņai vēl mazliet pietrūkst, lai droši šiverētu apkārt sporta tērpā pa biroja gaiteņiem. (Tā jau es varētu gan.) Birojā jau gan arī tas, ka tur ļoti ērti ir skriešanas vietā iet paēst silto ēdienu. Eh, vēl neesmu izlēmis, vai ar šādu tūļāšanos un neizlēmību es būšu gatavs šogad saņemties pirmajam pilnajam maratonam – viens mums te maija beigās.
- 0 rakstair doma
- 2.2.23 21:41
-
Es saprotu, ka daudziem katram savu iemeslu dēļ tagad ap to vietu, kur it kā vajadzētu būt <3, ir šādi (šo es pēdējos pāris gados pati ļoti bieži klausos, nu, daži (daudzi?) jau paši zināt, ka un kāpēc, bet es (daļēji) saprotu).
Bet drīz viss apaugs ar mīkstām sūnām, gaismiņas spēlēsies šā kā tā, pat nevajag cieši ticēt (vajag jau - mēs lieliski zinām, kā tas izgāž dažādu numuru sienas), to jau tagad vietām var arī izlasīt (lēnām). - 0 rakstair doma
- Vīrs, kurš gulēja uz enciklopēdijām
- 2.2.23 12:44
-
- Man gan joprojām mājās stāv. Zem gultas.
- Lai gultai kāja nesabrūk?
- Jā. - 2 rakstair doma
- 2.2.23 09:28
-
Darbiņš ir tā pārcenties, ka man varētu būt negaidītas brīvdienas līdz pirmdienai, jo es netieku klāt sistēmām. Bet toties tas man deva iespēju ne tikai piekārtot galveno telpu veikalā, bet pat pieslēgt gan skaņu, gan plates. Plates man skaidri atgādināja, kāpēc es to vispār daru.
- 0 rakstair doma
- šis nav cieši labs stāsts
- 1.2.23 23:24
-
Šobrīd gan man nav tāda cieši laba stāsta, ko pastāstīt, tāpēc vienkārši aizpildīšu laiku (9 minūtes). Vienubrīd man bija doma (atkal) paspēlēties ar ChatGPT un mēģināt viņam iebarot manu [Cibas] rakstīšanas stilu un pierunāt, lai uztapina ierakstu manā stilā, bet pienāca vakars un atkal jau ir sajūta, ka labāk būtu iet gulēt (ja vien atkal neuzradīsies kāds pusaudzis ar lūgumu palīdzēt, piemēram, ar latviešu valodas mājasdarbiem; parasti tas notiek ne ātrāk par 23...). Vispār šovakar galvā skan Dziesmusvētku repertuārs – ja pirms nedēļas mēģinājumā kaut kā neizdevās iesildīt balsi un viss skanēja briesmīgi (es pagaidām runāju tikai par sevi), tad šodien skanēja tīri labi, man arī patīk tās dziesmas, ko šodien dziedājām (Jāņuvakars un Jāņu dziesma, Ciānas bērni, Sit kociņu un kaut kas vēl šodien tur bija). Ar nepacietību gaidu, kad varēsim kāpt uz skatuves – īstenībā mēģinājumus un burziņu gaidu vairāk kā noslēguma koncertu (jo pēc tā viss būs atkal beidzies). Klausos gan, ka diezgan liela iespēja, ka 11. tramvajs nebūs gatavs vālēt pāri Brasas tiltam – kā, nez, visi pārvietosies...? Nu, labi, tad jau redzēs.
Vispār gaidu arī marta vidu, kad beidzot tas monstrozais darbs būs piebeigts. Man jau gan patīk intensīva darba periodi, bet ilgstoši to nevar izturēt. Atvaļinājumu arī gaidu un jau sāku plānot.
Runājot ar vecākiem, klausos, ka vairāk par manām gaidām mans tēvs ir burtiski sācis skaitīt dienas līdz pensionēšanās dienai. Arī neatceros, kad viņš par kaut ko būtu tik [vokāli] gaidījis. Prieks par viņa pozitīvo noskaņu. - 3 rakstair doma
- 1.2.23 23:37
-
Es jums pastāstīšu, kā Samurajiņš palīdz cilvēkam neuzbaroties. Kad cilvēks ēd, Samurajiņš iznāk no sava anklāva, apsēžas ēdājam pēc iespējas pretī, glīti sakārto astīti un veido acu kontaktu. Actiņas ir lielas, skumjas un ļoti, ļoti izsalkušas.
Ja jums nav kauna un sirds, pēc neilga laika tiek padots skaņas signāls, prasīgs smilksts, es to saucu par augsto Do. Tā ir ļoti augsta skaņa, kura liecina par neatlaidību, sunīša grūto dzīvi, un liek justies ārkārtīgi neērti.
Ja jums joprojām nav kauna un sirds, jums uz ceļgala tiek uzlikta maza, nagaina ķepiņa. Ķepiņa maigi paskrāpē jūsu celi, acu kontakts neatslābst, augstais Do skan jo skaņi…
Vai tiešām jūs to gribat apēst viens pats? Tā kā vienītī? Bez sunīša?!
No gaļas ēšanas es atteicos jau pirms kāda laika, bet Samurajiņš iekāro arī manus rīsus, omletes, makaronus ar dārzenīšiem. Siers ir domāts sunītim. Kā gan Tu iedomājies ēst biezpienu bez sunīša? Samurajs ēd gurķus, viņam garšo burkāni. Auzu putrai ir kucēnības garša, un cik labi smaržo mannā putra!
Ēst nevar tikai tomātus, lapu salātus un kaut kādas ogas.
Plānoju pārcelt ēdienreizes uz vannas istabu. Tur var iekrampēties un netraucēti paēst. - Garastāvoklis: Sunīgs
- 13 rakstair doma
- 1.2.23 16:42
-
Pirms pāris dienām Stella pie Tigera parāda man rozā pūkainas bumbiņgaismiņas Valentīndienas stendā
Es, automātiski: awww cute
Stella: Bet man viņas patīk tāpēc, ka izskatās pēc gaļas. Tā kā cūku olas. - 3 rakstair doma
- 1.2.23 14:47
-
2 mēneši bez migrēnas.
3 mēneši bez artrīta sāpēm.
GAPS ēšanas protokols darbojas.
Tradicionālo ārsti nedarbojas. - 0 rakstair doma
- 1.2.23 00:32
-
Man beidzot iestājies iekēriens uz šeptēšanos pa zemi. Tā nu es vakar sastādīju tulpes. Šodien iestādīju krokusińus un gladiolas. Vēl nezinu ko bakstīšu zemē, kad no rīta pampdīšos. Gan jau kaut ko iebakstāmu atradīšu.
- 0 rakstair doma
- 31.1.23 22:44
-
Kopumā mani novērojumi uzkopšanas frontē liecina, ka pareizi dara tas kantora planktons, kurš savu galdu noslauka pats.
Iepriekšējā kantorī es novēroju pavisam traku lietu, nu nemaz nezinu, vai vajadzētu jums to stāstīt, bet, ja jau sāku - vārdu sakot, ex kantora cleaning lady ar vienu un to pašu lupatu tīrīja gan galdu, gan podu! - 9 rakstair doma
- komentu lapa
- 31.1.23 12:39
-
Heijā! Kāds bija links uz cibas komentu lapu? Nu tāda lapa, kur rādās komenti man (ja esmu ielogojies) un linki uz maniem komentiem citu žurnālos. Kaut kur atkal pazaudēju linku, jopcikrazīt.
- 2 rakstair doma
- 31.1.23 11:59
-
Vai native labāk būtu tulkot kā pirmiedzīvotāji vai pamatiedzīvotāji, vai vēl kā citādi?
- 6 rakstair doma
- 31.1.23 07:53
-
- 0 rakstair doma
- Kādu mūziku klausaties pirtī?
- 30.1.23 19:29
-
Draugs no ārzemēm dikti grib iemēģināt pirti. Gaidāma arī traditional spanking with birch. Lai kopējo pieredzi pastiprinātu, domāju par fona mūziciņu. Pats vien iedomājos par Prāta Vētras Veroniku. Varat ieteikt kādu vietējo mūziku? Paldies jau iepriekš!
- 5 rakstair doma
- 30.1.23 18:54
-
vai zināt kādu, pie kura var vienmēr žigli un ne pārāk dārgi tikt:
1) ievilkt skriemeļus vietā,
2) KINEZIOLOĢISKI noteipoties.
Es vienu zinu, bet pie viņas pieraksts 2 nedēļas uz priekšu, un nupat jau sāk palikt grūti.
Masierus, kas nespēj iekrikšķināt muguru taisnu, fizioterapeitus, kas prot līmēt tikai puķītes, un dakterus, kas par 5 min darba ņem 60 eiro bez apdrošināšanas seguma, nepiedāvāt. - 0 rakstair doma
- 30.1.23 15:11
-
( ... tālāk ... )
- Paklusēsim kopā.
- 29.1.23 19:23
-
Viss kas notika Matīsa ielā, tagad ir tikai vēsture. Nav tā, ka ar to vietu nesaistās labas atmiņas, piemēram, ķieģeļu sienas un gaismiņas. Bet tomēr pamatā tas bija simbols ļoti sarežģītai situācijai. Nu man vairs nav atslēgu, un ceļa tur atpakaļ. Parīt būs apkure, un visa uzmanība tiks jaunajai dzīves telpai.
- 0 rakstair doma
- 29.1.23 18:09
-
Štuka tikai tad var būt lieka, ja es nezinu, ko ar to darīt. Pretējā gadījumā tā ir vienkārši kārtējā.
- 0 rakstair doma
- 29.1.23 09:56
-
fiksi jāgādā leopardraksta triko. Gogen, es jau skrienu!
- 0 rakstair doma
- telpiskā pilsēta
- 28.1.23 19:51
-
Viens no šejienes dzīves aspektiem, kuru bija grūti aptvert (nepretendēju, ka tagad būtu pilnībā to aptvēris, bet ir uzlabojumi) – to, ka pilsētvide ir telpiska ne tikai divās dimensijās, bet (vismaz?) trijās. Pirmkārt, dažādi līmeņi – ja pārvietojos pa “augšpilsētu”, apmēram uztveru ielu tīklu un orientējos, bet lejā pie upes, ņemot vērā tās līkumus un to, ka savienojumi ar augšpilsētu ir relatīvi maz (stāvo klinšu dēļ), tik pēc ilgiem orientēšanās centieniem (piem., skaidrīšanu* šurp-turp gar upi) pamazām esmu apguvis, kas un kur ir kas. Otrkārt, vēl arī viņi šeit ir pamanījušies apgūt pazemi. Metro gluži viņiem te nav, pārāk maz iedzīvotāju, bet stāvvietu problēmu viņi te risina ar masīvām daudzstāvu garāžām (centrā), kas ir pilnībā pazemē. Šķiet, nevienai no tām neesmu aizbraucis līdz zemākajiem stāviem, bet parasti norādes uz kādiem -4 .. -5 stāviem ira. Plus vēl ar tādām attāli novietotām iebrauktuvēm. Nesen runāju ar dažiem “vietējiem”, kuri te jau daudz gadu dzīvo un kuri arī šo nebija nemaz apguvuši (un nebija atraduši, kā tur iekļūt). Centrā ir viens tāds laukums, kur agrākos laikos bija autobusu drūzma, tagad tas joprojām ir sab.trans. mezgls, bet uz tā ir patīkama paskata celtnes, pazemē -1 pārtikas veikals un tālāk -2 un vēl kādus 3-4 stāvus zemāk – autostāvvietas.
* Nu, ok, pārrakstījos, bet smieklīgi sanāca, gribēju rakstīt “skraidīšanu”. - 2 rakstair doma
- 28.1.23 11:49
-
Es varētu vienkārši uzticēties citu cilvēku laimei
True happiness cannot be wrong - 0 rakstair doma
- 27.1.23 23:36
-
aizmirsu kā nosvītrot, neesmu vairs nekāda vietējā
- 1 rakstair doma
- Ko es šodien nopirku?
- 27.1.23 21:45
-
Ja vārdnīcu plaukti mani joprojām uzrunā, tad no kaut kādiem laikiem, kad naudas vispār nebija, iegājies paradums pacilāt veikalā vārdnīcas un nolikt atpakaļ. Jo īsti jau nevajag, visas vārdnīcas pamatā ir elektroniskas. Bet joprojām patīk un savu vārdnīcu kolekciju arī atvilku uz šejieni (un arī turpinu papildināt).
Bet tas mans tūlītējais lēmums... tai pašā mirklī, kā ieraudzīju "karšu stāstus" ([vēstures] stāstus kartēs), tā uzreiz sākās pārdomas, ka varbūt man to vārdnīcu arī tik ļoti nevajag. Vārdnīcas pirkšanas vietā gan metos tirdīt pārdevēju, lai iesaka kādu literatūru vieglajā valodā (grāmatu vieglajā [franču] valodā par Arsēnu Lupēnu jau dabūju, bet vēl neesmu pieķēries), tad nu dabūju arī kādu citu grāmateli ar 13 stāstiem – nevienu autoru gan neatpazinu, bet tagad esmu apmierināts ar sevi, atliek tikai lasīt.
Pieturzīmju Piebilde: piedodiet, pārmērīgi pārpildīju pasāžu pavisam pilnu pieturzīmēm. - 2 rakstair doma
- 27.1.23 19:52
-
- 0 rakstair doma
- 27.1.23 10:40
-
Aarpraats kaa besii aaraa, ka cilveeki man apkaart tiek paaugstinaati, bet mani redz nez kaapeec to tik gruuti izdariit...
- 6 rakstair doma
- 27.1.23 14:13
-
iztulko pa latviski: kāda būtu literārā forma "rauj jumtu"? (formā - tas un tas var jums noraut jumtu)
- sēt apjukumu? varbūt ir kāda cita ideja? - 5 rakstair doma
- 27.1.23 09:26
-
Vakardienas lekcijas aizkustinošākais mirklis bija, kurā es ieminējos par ēpastu saziņā ar mani
Students ilgi un nopietni stāsta, kā jūtas, kad pasniedzējs uzraksta garu un pārdomātu e-pastu ar ievadu, vidusdaļu un nobeigumu, un viss perfekti noformēts
E-pasts, ar kādu es biju atbildējusi viņam, tālu pārspēj pat manus ierastos sloppiness līmeņus:
Sveiks
verī verī gud
aizmirstam par p.s., strādā labāk bez tā :)
(Studenta stāsta morāle gan bija tā, ka pēc perfektā-epasta viņš jūtas sliktāk, ka traucējis, so not so bad) - 0 rakstair doma
- 26.1.23 23:16
-
- 8 rakstair doma
- 26.1.23 18:02
-
- 0 rakstair doma
- 26.1.23 17:06
-
- 0 rakstair doma
- 26.1.23 00:23
-
Sveiki, labvakar!Ir sanācis tā, ka man ļoti vajag jūsu palīdzību jautājumā par gabaldarba samaksu.Jūsuprāt, cik ir adekvāta samaksa būtu par vienas preces aprakstīšanu, apraksta tulkošanu 2 valodās (lai kopā ir 3) un šī satura pievienošanu mūzikas instrumentu veikala mājaslapā?Šajā adresē var redzēt piemēru, kā izskatās viduvēji paveikts darbs.Satura pievienotāja darba pienākumi ir:1) netā jāatrod preces foto (dažreiz vairāk par vienu);2) jāatrod vai jāizdomā (50/50) preces apraksts un jāpārtulko 3 valodās: LV, ENG, RUS;3) regulāri jāveic info uzkope, rediģējot aktuālitāti zaudējušos faktus (visbiežāk - jaunas cena) par precēm vai izņemot pašas preces, kā arī labojot kļūdainus aprakstus.4) gan jau vēl kaut kas, ko esmu piemirsis;Ceru, ka kādam būs ideja, kā to aprēķināt vai vismaz, kādu samaksas apjomu pieteikt bosam. Vārdu sakot, cilvēks ir stadijā, kur viņam piedāvā, taču tagad saruna nonkākusi līdz samaksai par 1nu pievienotu lapu. Nevienam nav pat aptuvena nojausma... Atkārtošanai- mans galvenais jautājums augstāk. Paldies!
- 9 rakstair doma
- ja kas, es biju godīgi un pareizi noparkojies
- 25.1.23 23:18
-
* Piezīme Pēcāk (P.P.): sodus par parkošanos ārpus marķētām stāvvietām – tajā dzīvojamā rajonā pie iebraukšanas ir zīme, ka parkoties atļauts tikai marķētās stāvvietās. Laikam ir bijis precedents. - 0 rakstair doma