- 21.11.24 22:13
-
"Šitie draņķīgi pārtulkotie krimiķi. Tu, cilvēks, pirms miega gribi palasīt zviedru kriminālromānu, kas pārtulkots latviski un piedevām reklāmiski izkunkstēts par ļoti labu. Un tu smagi aplauzies, jo ieraugi, cik drausmīgi nabadzīga, tizla un vienmuļa ir zviedru valoda, kurā nav ne sinonīmu, ne idiomu un vispār ir tikai Google translate repertuārs. Kā viņi sazinās tik noplicinātā valodā?!
Tur visi runā ar sakostiem zobiem (nevis caur zobiem) kā Grēta, bet tas netraucē policistiem katrā lappusē pa pieci lāgi būt "draudzīgiem", jo zviedru valodā acīmredzot nepastāv vārds "laipns". Neviens tikpat kā nekad neiet, nesteidzas, neskrien, un aizmirsīsim par lavīšanos, tipināšanu, lāčošanu, šļūkšanu un citām novirzēm, jo visi tikai DODAS. Es dodos. Viņš dodas. Man jādodas. Aizdevās. Ne vien katrā lappusē - pat katrā rindkopā tik dodas un dodas. Piedevām bez mērķa - vienkārši dodas."
/ Brice, Piktais sentiments - 1 rakstair doma
- Unnecessary explicit music
- 21.11.24 17:00
-
Someone needs to hold its horses. Pun intended.
https://www.youtube.com/watch?v=rJUfFzd8nHI
https://www.youtube.com/watch?v=1Vd7ueYwfKY
https://www.youtube.com/watch?v=JAY8X7baWDk - 0 rakstair doma
- 20.11.24 16:09
-
Kādas tīrīgas un disciplinētas cibiņas iedvesmota, tīrīju plīti un aizdomājos - nez, cik laika cilvēki vispār velta mājas uzkopšanai? Vai visi uzkopj katru dienu? Vairākas reizes dienā? Katras pāris dienas? Reizi nedēļā? Reizi mēnesī? Un cik laika tas aizņem?
Es katru dienu tīru laikam tikai kaķa kasti. Pat trauki mūsmājās tiek mazgāti retāk, lai gan to mēs it kā darām pat divatā. Nu izņēmums ir kādas stihiskas nelaimes kā, piemēram, augļu mušiņas, kuras vienkārši ir jāsūc katru dienu nedēļu no vietas. Vai blusas, kuras, par laimi, sen nav bijušās (tuk tuk tuk pie koka). Un apmēram divas reizes gadā man uznāk maniakāla tīrības lēkme, kuru laikā tiek izmests vismaz konteineris ar visādiem štruntiem un noberzēts viss, līdz kam es vien varu aizsniegties (un ik pa laikam arī tas, līdz kam es aizstiepties nevaru).
Šo brīdi es, kā saprotams, ieskaitu pie tieši tādiem periodiem. Man ir pat excel tabula ar visām virsmām, kas jāiztīra!
Un kā iet jums? - 22 rakstair doma
- 20.11.24 09:29
- Vai Xiaomi smart band, ar kuru ielīsts ūdenī, paļaujoties, ka "ierīce ir ūdensizturīga", kaut kur Rīgā ir salabojams? Kur un par cik? Vai ir vērts, ja tam ir jau divi gadi?
- 3 rakstair doma
- KINO: popkornu grauzošais Maikls
- 19.11.24 20:47
- Vēl man tagam "kino" gribās ieviest atsevišķu jūzerpikču, un no visām, ko es spēju iedomāties (visus suņus un kaķus es esmu izskatījis, un neesmu atradis neko, ar ko girbētu releitot), visvairāk man patīk tā bilde, kur Maikls Džeksons sarkanā ādas jakā grauž popkornu. Patiesībā tā ir arī pirmā versija, kas man ienāca prātā. Bet... you know, Maikls mums ir diezgan problemātisks personāžs. Lai gan Lyric Blaster (ir tāda pagaidām margināla viktorīna Loftā) repertuārā ir "Pepsi Generation" melodija. Un arī "Smooth Criminal" turpina blāstot no JūTjūbes un Instagramiem.
- 0 rakstair doma
- KINO: Women Talking
- 19.11.24 20:21
-
Oh, wow! "Women Talking" izrādījās kaut kas cits nekā visas versijas, ko es varētu būt spējis iedomāties. Drošvien grāmatas formātā šis ir daudz niansētāk un ietilpīgāk, bet reizēm stāstiem vajag pielikt cilvēka sejas, lai tam noticētu pa īstam, un varbūt tieši tāpēc ir šāda filma. Bet atklāti sakot, man vispār patīk filmas kā stāstu medijs.
Dažas metaforas bija ļoti on the nose, taču ne mazāk jaukas. Nu, vai arī briesmīgas, bet jauks bija radošais veids, kā kaut ko parādīt, nenosaucot to vārdos. Bet lielākā vērtība, manuprāt, ir iespējas ļoti dekonstruētā veidā uz diskusiju paskatīties no malas. Vai varbūt ļoti konstruētā, es neesmu drošs. Problēma visiem ir viena, bet tik daudz dažādu skatījumu, kā to risināt. Drošvien tas parāda to, ka problēma visiem ir viena no putna lidojuma, bet katram jeb katrai ir savas sāpes, bažas, vēlmes un situācija, un tāpēc tik grūti ir panākt vienošanos.
Es, protams, negribu neko spoilot, tāpēc nespēju izteikties skaidrāk, bet man tagad ir jautājums, kāpēc šī filma tika ierindota tajās, ko es varu skatīties viens. Bet es neizslēdzu, ka reflektējot par šo tēmu visu mūžu, un iegūstot kaut kādu pārliecību par savu attieksmi, filma var raisīt arī aizkaitinājumu. Es tomēr tāpat kā Augusts esmu tikai vērotājs, mans viedoklis nav svarīgs. - 0 rakstair doma
- 18.11.24 15:21
-
Priecīgus svētkus visiem, kuriem Latvija mīļa. Kopumā es nesaprotu šo laiku. It kā iekšā degtu, ir silti, es daudz ko varu, varētu pat teikt, ka sadzīviski iet kā pa sviestu. Ir liela ticība. Bet kur skaties apkārt tumšs, tumšs, tikai mazas gaismiņas līpinās. Cilvēki apdzisuši vai pārmēru satraukti. Karš, sākumā viens, tad otrs un vēl.
Nezinu, tik dārgi šis viss mums beigās izmaksās. Bet tas nekas, būs labi, vienīgās raizes nepazaudēt cilvēcību. Ne pie kādiem apstākļiem.
-----------------------------
Gnomic will, the idea that man has a will that constantly wavers between good and evil, is an idea taught by Saint Maximus the Confessor. It is not very complicated, but it has been incredibly misunderstood either due to ignorance or people overly complicating it. - 0 rakstair doma
- 18.11.24 12:12
-
Joks par to, ka izaicinājumu izvēlēties šodien fimu varētu atrisināt ar "Mērnieku laikiem", lika aizdomāties par to, cik liela nozīmē mūsdienās ir stāstiem, ko ir pieņemts uzskatīt par kanonu. Es arī iztēlojos, kā viss zemāk rakstītais stereotipiskā literatūras skolotājā varētu izraisīt automātisku sašutumu.
No vienas puses es saprotu ideju, ka skolā mēs iepazīstamies ar literatūras klasiku, lai saprastu to, kā mēs no punka "A" nonācām līdz punktam "B". No otras puses tādi pizģuki kā es neko no šī visa neiemācījās. Bet ja atmetam formu, evolūciju un laikmeta garu, es īsti neatceros, ka "Mērnieku laikos" būtu kāds dziļš saturs, kas būtu relevants mūsdienām. Nav gluži "Noziegums un sods". Un ar mūsdienām es nodeomāju to, ka mēs vairs nebraucam zirga pajūgā, un neēdam sklandrausi, bet gan to, ka mēs esam ekspozēti tik daudz dažādiem stāstiem un perspektīvām, ka daudzi tīņi mūsdienās pasauli saprot labāk, kā cilvēki mūža norietā pirms simts gadiem. Un es nesaku, ka viss saturs šodien ir kvalitatīvs, bet viņa ir tik daudz, un no tā ir teju vai neiespējami izvairīties. Par piekļuvi milzīgam pasaules stāstu katalogam visdažādākos abstrakcijas līmeņos nemaz nerunāsim. Bērns mūsdienās var pat safanoties par jebkuru reliģinu no budismam līdz islāmam, nevis būt ekspozēts vienīgajai pieejamai reliģijai, jo tiek paņemts līdzi uz dievkalpojumu. Un šķiet mazliet jocīgi šinī pārbagātībā divdesmito reizi malt uz rinķi šo veco melodiju, un birdināt aizkustinājuma asaras. Un viens ir "Mērnieku laiki", bet tas latviešu fetišs uz ciešanām un lekšanu Daugavā - vienlaicīgi irgojamies par to, vienlaicīgi glorificējam.
Ja mani kādreiz nošaus par dzimtenes nodevību, tas nebūs par lojalitāti pret ienaidnieku, lai gan humanitāras vērtības pārāk daudzu tautiešu acīs jau ir ienaidnieks, bet drīzāk par to, ka es nepietiekami mīlu Raini un Purvīti. - 0 rakstair doma
- 18.11.24 09:32
-
Bet labi, tur vispār laikam ir taisnība par to kreiso un labējo politiku un dažādo attieksmi pret formu un vēlmēm
Pa lielam, kreisie domā, ka, ja cilvēkam nebūtu politiķu, tad cilvēku kopienas pašorganizētos veidos, kas ir ļoti piemēroti ne vien izdzīvošanai, bet arī plaukšanai un labklājībai, un politika ir tikai rīks, kā to darīt organizēti un lielās masās
Kamēr labie pieņem, ka cilvēks ir tāds nezvērs, ka, atstāts savā vaļā, toč visiem rīkli pārgrauzīs, novedīs sevi kapā ar nekontrolētu sekošanu zemākajiem instinktiem "pisties un dolbīties" un nekad neko jēdzīgu neizdarīs
Skaidrs, ka nevienam no šiem galējiem variantiem nav taisnība, jo īpaši ne pie mūsdienu civilizācijas un pavisam jo īpaši ne tad, ja runa ir par 4 gadu griezumu
Toties lielisks iemesls visiem iesaistītajiem skatīties uz otru pusi kā cilvēkiem, kuriem toč kaut kas ar iekārēm nav kārtībā, ja jau "to vien grib kā atļauju darīt visu, ko grib" / "jeziņ, kas tev kaiš, kādas preteklības tu darītu, ja tas nebūtu aizliegts?"
/ Atvainojos par kkādu 1. kursa vielu morāles filozofijā or smth, tur noteikti ir gudrāki veidi, kā par to domāt
/ Nesaistītu iemeslu pēc diskusiju komentēt/moderēt nav laika, so fuckoff, šeit praktiski viss būs skrīnots - 17 rakstair doma
- 17.11.24 17:46
- Maiks Taisons man liek domāt par to, kurš ir vai nav pelnījis piedošanu. Neesmu redzējis vai lasījis ar viņu nevienu interviju, bet visādi citāti no viņa, kas mētājas pa internetu, liek domāt, ka viņš spēj sakarīgi artikulēt savas domas un sajūtas. Vēl bez runām par to, ka viņa tituliem nav nekādas īstas vērtības, viņš arī runā par to, ka viņā joprojām mājo viņa personības tumšās puses, bet viņš ar tām tiek daudz labāk galā. Tas man rada vēlmi viņu cienīt, neskatoties uz viņa pagātni. Tas atvieglo arī iespēju cienīt viņa pagātnes sasniegumus un talantus. Manuprāt ir svarīgi apzināties gan savas personības sliktās, gan labās īpašības. Un es šo nedomāju kā vispārīgu frāzi, bet gribu pateikt, ka nepamatota sevis nosodīšana nav labāka par nepamatotu iedomību. Tā ir citādāka, bet abas ir kaitnieciskas, un bieži ne tikai sev, bet arī apkārtējiem. Bet piedošana dod telpu mēģinājumam būt labākam cilvēkam.
- 0 rakstair doma
- 15.11.24 17:02
-
Otrdien, braucot uz treniņu, Tidal nolēma mani aplaimot ar vairākiem bangeriem. Šis tieši prims treniņa mani īpaši iejūsmoja.
https://www.youtube.com/watch?v=aAQWJKQ8Lzo - 0 rakstair doma
- KINO: The Substance
- 14.11.24 18:53
-
Divas dienas pēc filmas man laikam jāsecina, ka es nebūšu norāvis PTSD, un arī naktīs guļu mierīgi. Bet "The Substance" bija iespaidīgs trips. Filma par sievietēm ar nocirstām galvām viduslaikos kaut kur Vācijā tagad šķiet tik nevainīga. Parasti šausmenes mani pārāk neaizkustina, bet šī laikam spēja apvienot eksistenciālās šausmas ar vizuālo valodu, un es ik pa laikam sēdēju kino ar pusaizžmiegtām acīm. Es pat neizslēdzu, ka skatoties šo filmu mājās, es viņu līdz galam nebūtu noskatījies. Divas ar pusi stundas man radīja vēlmi, lai filma jau kādas trīs reizes ir beigusies.
Neskatoties uz to, es domāju, ka šī filma ir gana unikāla pieredze, lai to nenorakstītu kā seklu. Jau sākot ar visām vizuālajām atsaucēm, par ko ir sataisīti klipiņi Instagramā. Vizuālā valoda bija ļoti specifiska un... spilgta, pat visādās pavisam sadzīviskās epizodēs filmas sākumā. Tad es vēl biju naivs zēns, un domāju, ka ainas nekļūs pretīgākas. Dialoga filmā attiecīgi nav pārāk daudz, bet dažas metaforas man šķita diezgan spēcīgas. Vienkāršas, bet ņemot vērā visu filmas over the top vaibu, spēcīgas.
Bet neskatoties uz aukstāk rakstīto, vai arī ņemot to vērā, nav tā, ka es kādam varētu ieteikt šo filmu noskatīties. Tā teik, uz pašu atbildību. Un nesakiet, ka nebrīdināju. - 0 rakstair doma
- 14.11.24 13:32
-
Varbūt kāds no jums ir gājis cauri līdzīgai problēmai un tāpēc spēs dot padomu. Rakstu bakalaura darbu tiesību filozofijā par diezgan retu tēmu - tiesību estētika: vizuālās komunikācijas perspektīvas un ietekme. Internetā aiz maksas sienas atrodu labas grāmatas par šo tēmu, taču nevaru ziedot simtiem eiro grāmtas dēļ. Vienīgais, ko var atrast, ir pilni grāmatu ievadi. Šo to normālu esmu atradis https://libgen.is/. Taču cenšos tikt pie aizliegtā augļa - grāmatas Aesthetics of Law (2020., K.Zeidler). Neviens šo problēmu nav apskatījis man tik izdevīgi kā Zeidlera k-gs.
Esmu gatavs iepazīt interneta tumšo pusi, ja kāds ir gatavs palīdzēt zināšanas alkstošam biedram ar informāciju. Citiem vārdiem, varbūt interneta tumšajā pusē mīt vide, kur brālīgi dalās ar akadēmisko literatūru? Zinu, esmu romantiķis.
Lai vai kā, varbūt kādam ir kādi ieteikumi, neordināri risinājumi? Pateicos par iespēju uzrunāt jūs, Dārgā Ciba. - 27 rakstair doma
- 14.11.24 10:32
-
Baltā šokolāde un citrusa ziedi. Es neesmu drošs, ka šie apraksti kaut ko reāli nozīmē, kad runa ir par kafiju. Un es pat neesmu drošs, kas mani satrauc vairāk - doma, ka kafijas pārdevēji paši šim tic, vai doma, ka viņi netic. Pagaidām turos pie domas, ka tie ir vietējie grauzdētāji, kuriem ir "vienīgā full washed" vai "vienīgā no šīs valsts" kafija. Bet galvenokārt pie domas, ka tie ir vietēji, un varbūt kaut kādā brīdī jāpāriet uz kaut kādu no bulshit Andrito vai Rocket. Precīzāk sakot, viņu bulšitā es neesmu vēl iedziļinājies, bet viņi jau tā ir all over the place.
Varbūt vēl bez spēļu vakariem ir jātaisa kafijas degustācijas vakari, kur katrs ierodas ar savu kafiju un kafijas gatavošanas rīku, un tad visiem ir iespēja paslurot ar karotīti vairākas kafijas, un mēģināt sagaršot kaut kādu šokolādi ar kaut kādiem citrusiem. Principā es jūtu, ka kafijas garšo dažādi, lai gan arī no dienas uz dienu es nevaru iegūt sistemātiski vienādu rezultātu, bet kad es esmu izdzēris veselu paku, es spēju vien secināt to, kā iepriekšējā kafija atšķiras no nākamās. Vai man ir kādas specifiskas preferences, es nezinu, un līdz ar to es pat nevaru izlikties, ka visi tie baltās šokolādes apraksti man kaut kā palīdz. Jūs to kafiju neesat sadedzinājuši kopā ar visu garšu, un ar to man jau pietiek. Vēl, protams, arī janvāris nav aiz kalniem, un tad būs iespēja dabūt visus tos kafijas adventes kalendārus par milzu atlaidēm, kur iekšā ir precīzi viena porcija kafijas. Nav gluži paralēlā degustācija, un tomēr.
Ar vīnu vismaz ir vieglāk, jo pudele vīna netiek dzerta mēneša garumā. Ar vīnu ir mazliet grūtāk, jo tur ir alkohols, bet nav jau tā, ka kafijai nav savi trūkumi. - 0 rakstair doma
- 13.11.24 16:34
-
Pirmo reizi savā kaloriju un uzturvielu skaitīšanas eksperimentā iedomājos, ka pusdienas taču var mierīgi sakomplektēt arī Rimi salātu bārā. Tur ir vista, tuncis, vārītas olas, svaigi un konservēti dārzeņi, salātlapas...
Starp citu, viens no eksperimenta nolūkiem bija paskatīties, kā es izskatītos 53 kilo komplektācijā. Nu, neko, tīri normāli izskatos :) - 11 rakstair doma
- 13.11.24 15:16
-
Novembris necilajiem dod iespēju tapt pamanītiem un izcelties
( ... tālāk ... ) - Paklusēsim kopā.
- 12.11.24 10:09
- Vai jums arī šķiet, ka pareizāk izklausās, ja jūs ar pārdevēju veikalā viens otram sakāt "Paldies!", nevis viens "Paldies!" un otrs "Lūdzu!"?
- 14 rakstair doma
- dienas prieks
- 12.11.24 09:38
-
e-klases reklāmraksti spridzina:
"Vairumtirdzniecības cena liks jums noraust žokli"
"Tagad ir īstais laiks, lai ietaupītu pirms pūļa" - Paklusēsim kopā.
- 11.11.24 21:04
-
Kāda cibiņa ieraksts par ticības jautājumiem mani pārsteidza. Tāpēc te maza aptaujiņa
Poll #21689
Open to: All, results viewable to: AllVai jums cilvēki bieži jautā, vai jūs ticat Dievam?
View AnswersBieži (vismaz reizi nedēļā)
0 (0.0%)Laiku pa laikam
5 (12.2%)Ļoti reti
19 (46.3%)Kāpēc lai man kāds ko tādu jautātu??
14 (34.1%)Nē, es visiem izstāstu pirms viņi man paspēj pajautāt
3 (7.3%) - 11 rakstair doma
- To the Forest of Firefly Lights (2011)
- 10.11.24 15:42
-
Ārkārtīgi skaista maza filmiņa par burvību mežā un cilvēku sirdīs.
- 2 rakstair doma
- 8.11.24 14:19
-
Lauva iesnu dēļ neaizgāja uz skolu. Un uz tikšanos ar savu tēvu, kā rezultātā K. jau otro dienu nes man ārā smadzenes: basically viņš gribot vest Lauvu pie ārsta, lai ārsts apstiprina, vai Lauva patiešām ir slims. Un ja slims, vai tiešam tik slims, kā es saku, un kā viņu jāārstē, un varbūt viņu jāārstē pilnīgi citādāk nekā to daru es. Jo citādāk K. neko nesaprotot, un viņam esot tiesības saprast, un zināt, un būt lietas kursā, un tas viss tikai manās interesēs, un kopējie mērķi un saskaņotās vadlīnijas bērnkopībā, bla bla bla.
Pajautāju, kāpēc viņam liekas, ka viņš sapratīs dakteri, kas veltīs viņam 15 minūtes, nevis divas dienas, kā es tagad. Un ja viņš vēl neliksies mierā, tad pieprasīšu arī ārsta izziņu, ka viņš pats vispār ir pilna prāta. Un tad vēl izziņu par ārsta kompetenci un pilno saprātu.
Jo pagaidām man tas nav saprotams, un man arī ir tiesības, vai zinies! - 20 rakstair doma