| Vakardien divas skumjas atklāsmes |
[May. 25th, 2010|02:23 pm] |
| [ | skaņu celiņš |
| | ISIS - Over Root and Thorn | ] |
Nonācu pie atziņas, ka man laukos tuvuma mežos nav nevienas sakarīgas lietas, kur aizbraukt pie dabas, sakarīgā mežā, pabūt vienatnībā, sakarīgi izraudāt visus tos smacējošos sūdus nahuj, sakarīgi paspēlēt giču, piesaulītē uz meža meža sūnu, skuju & koku ādas gabaliem pameditēt, sakarīgi parunāt ar sevi, dzirdēt domājam īsto SEVI, pastaipīties & patrenēties, palasīt mutē brūklenes & mellenes, novērot kādus apdauzītus zvērus, paklausīties jaukos putnus, kuriem vienmēr ir ko teikt, dabūt sakarīgu uzmundrinājumu no visiem tiem kokiem; un galu galā, saplūst ar to sakarīgo klusumu, kas nerunā stūlbības & nekad neuzdod visādus muļķīgus jautājumus.
Tas viss, protams, to stūūlbo izcirtumu dēļ...
Un vēl es secināju, ka man nav ne mazākas nojausmas, kāpēc esmu iepēries šajā stāvoklī / sajūtā, kurā nu esmu. Jau pārāk ilgi.
P.S. Lauras Sniegas "Mirušā Ezera" pēdējās pārdesmit lappuses tomēr ir visnotaļ lieliskas.
|
|
|
| Comments: |
au.
izcirtējus pašus vajadzētu izcirst dažviet.
Aicināšu Tevi uz savu mežu. :)
Paldies, heh!
Nav jau vienīgais mežs, bet gan bija tuvākais & iecīenītākais gan...
| |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}