Gonzo Notes Nr.24 (zS.oZ.o9)

No tās pagraba ballītes man laikam visvairāk atmiņā palikusi tā spiedzošā meitene.

Un vēl turpinu ticēt labajam. Tai naktī kādos 5os no rīta viens takša šoferis lūdzas, lai aizvestu par brīvu pāri tiltam atpakaļ uz centru. Es ļoti vēlējos izstaigāties, arī tajos -10 grādos, bet viņš tik dikti lūdzās. Un es iedomājos (kā arī taksists teica), ka tagad jau nu reti kurš ar takšiem braukā, dārgi un tā; bet ja vairs pat pa brīvu nebrauks – laikam negribēju vīriņu tādā ziņā aizvainot...

Vakardienas dzīvokļa koncerts – tā neko. Pēc tam, ejot pa ielu deguns atkal gāž asinis. Laikam drīzumā kļūšu par donoru, par daudz laikam...

Tagad, kaukādos pusčetros rītā izlietnē atkal tecinu mēriju bez šņabja.

Stāvu pie spoguļa un uz sejas ar savām asinīm zīmēju indiāņu sejas rituālo krāsojumu līnijas.

Vakar tajā "Lielajā Balvā" man acīmredzot maz kas patika. tautas mūzikas nominācijā uzvarēja mans kaimiņš, bet kopumā DzV uzvedās & izskatījās pēc apdauzītajiem Ze Cure. kaut pelnījusi noteikti bija mana antropoloģijas pasniedzēja...