Gonzo Notes Nr.24 (zS.oZ.o9)
No tās pagraba
ballītes man laikam visvairāk atmiņā palikusi tā spiedzošā meitene.
Un vēl turpinu
ticēt labajam. Tai naktī kādos 5os no rīta viens takša šoferis lūdzas, lai
aizvestu par brīvu pāri tiltam atpakaļ uz centru. Es ļoti vēlējos izstaigāties,
arī tajos -10 grādos, bet viņš tik dikti lūdzās. Un es iedomājos (kā arī taksists
teica), ka tagad jau nu reti kurš ar takšiem braukā, dārgi un tā; bet ja vairs
pat pa brīvu nebrauks – laikam negribēju vīriņu tādā ziņā aizvainot...
Vakardienas dzīvokļa
koncerts – tā neko. Pēc tam, ejot pa ielu deguns atkal gāž asinis. Laikam drīzumā
kļūšu par donoru, par daudz laikam...
Tagad, kaukādos
pusčetros rītā izlietnē atkal tecinu mēriju bez šņabja.
Stāvu pie spoguļa
un uz sejas ar savām asinīm zīmēju indiāņu sejas rituālo krāsojumu līnijas.
Vakar tajā "Lielajā Balvā" man acīmredzot maz kas patika. tautas mūzikas nominācijā uzvarēja mans kaimiņš, bet kopumā DzV uzvedās & izskatījās pēc apdauzītajiem Ze Cure. kaut pelnījusi noteikti bija mana antropoloģijas pasniedzēja...
|