tas dēļ šoka. ar mani tā nav pirmo reizi, tākā es zinu kā pa fikso ar to tikt galā. galvenais ir saprast, ka tu esi pie pilna prāta, vienīgi noticis neliels īssavienojums, ko prātiņš sametinās atpakaļ, tiklīdz atradīs darba spēku. foršuma sajūta iestājas, jo organismā izvadas aizsarg šķidrums, kas nedaudz apdullina.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu principā man ar ne pirmo reizi, bet tā sajūta...
ka esi uz viļņa, ka pieņemas spēkā un tad vienā brīdī attopies krītot bezdibenī...
es jau ar ātri attapos, bet bija bagie pēcefekti...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

yes, yes - neaprakstāmas izjūtas.

Esmu atklājis veidu, kā iekļūt tajā stāvoklī - izvirzot neuzticību sevis teiktajam ( diezgan grūti apskaidrot tā konkrēti, bet pamat doma ir šaubīties savos vārdos un domās - diezgan fiksi var noķert vilni )

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tajā reizē man arī tas lielākais lēciens bija, kad visi saka: davai, davai, labais, bet es tikai skatos, šauboties par visu, nesaprotot uz kuru pusi lekt...
un ja tad vēl peināk viens tād česīras kaķa tipiņs ar zobiem līdz ausīm & pārgrieztām acīm, sakot: "tev jau tās visas lietas pēc velna padodas" tad tālākais jau ir izlemts...
varbūt kādreiz būs jāpamēģina šādi vēlreiz pieredzes pēc...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

iesaku iepirkt magniju, ja nu kas lai viss fiksāk var nomierināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pagaidīšu, kad magniju kāds man uzdāvinās.
Gribēju piebilst, ka šī sajūta daudz neatšķiras no tās, kā mēdz gadīties zem sēnēm, kad iedegas tā eksistenciālā, vispārējā dzīves uztvere...
Un salīdzinot, nevar pat īsti pateikt, kura sajūta tajā brīdī liekas reālāka & nepārejošāka.

(Reply to this) (Parent)