|
[Jan. 4th, 2012|02:23 am] |
Un šī dziesma laikam paliek pats skumjākas gabals ar ko jebkad esmu sastapies.
(Un ir tā aizdoma, ka viņu daudz maz adekvāti var uztvert tikai radošās lietās dziļi grimušie vai savu iekšējo vīziju aiznestie.)
|
|
|
Comments: |
haha. ieksheejo viiziju aiznestie. kuri nemaak aizshnjoreet savas kurpes.
tas bija domāts kā metafora?
nee es tyikai par sevi atcereejos. ir cilveeki, kas mani sauc par kosmonautu, jo es lidinos ieksheejaas viizijaas un utopiskaas idejaas, bet fiziskajaa realitaatee neesmu diez ko praktisks. bet iedomaajos, ka kaads vareetu buut veel vairaak viiziju aiznests nekaa es.
nevajag stereotipizēt, kas ko var uztvert, neesmu nevienā no minētajām grupām, bet uztvēru, vismaz sajūtu vai domāju, ka uztvēru
Ideju jā, tas neapšaubāmi, bet ar pašu Sajūtu varētu būt mazliet atšķirīgāk. Radošu atstumtību/nevajadzību/pamestību līdzīgi kā teiksim ar ārpusķermeņa vai mīlestības pieredzi - var spēt iztēloties Idejiski & tīri estētiski, bet pavisam cita sajūta ir, ja ir nozīmīga personiskā pieredze.
man liekas, ka tu vienkaarshi veel esi jauninjsh, taapeec domaa, ka vajag kaut kaadas kategorijas, man shii sajuuta ir, neatkariigi, ar ko nodarbojos ikdienaa, jo personiskaa pieredze ir kaut kas cits, ne obligaati jaabuut radosham tieshaa noziimee, bet varbuut nesaprotu, ko saki.
Heh hē, Tu jau ar esi jauniņa savā ziņā, kā jau mēs visi. Bet laikam tiešām uztvēri mazliet atšķirīgāk. Un jā, nevajag neko kategorizēt. Tiesa, tas atvieglo "runāt par". Un tomēr nodalījums caur pastarpinātu vai nepastarpinātu pieredzi (neatkarīgi no iesaistītās apziņas daļas) ir būtisks.
vēl cilvēkiem piemīt jūtīgums, atvērtība mākslas darbam (?), varbūt arī empātija, lai spētu sajust kaut ko. | |