es neteiktu, ka es viņu ienīstu, jo naids tomēr ir tāda diezgan spēcīga emocija, ko es tomēr īsti neizjūtu pret Maraiju Keriju - sievieti, ko es vispār nepazīstu, un kas dzīvo tikai un vienīgi manā galvā, turklāt viņa jau laikam arī nav veikusi kaut kādus pretīgus perversus noziegumus. kopumā viņa mani tiešām kaitina - tā tas bija gan vakar, gan aizvakar, gan arī šodien. tomēr viņas teksts (ko viņa gan jau pati gan nemaz nerakstīja) drukātā formā mani nedaudz iepriecina, par spīti tam, kāda dzīve ir kopumā. un tur es tev pilnīgi piekrītu, dzīve ir pretīga.