Tevis pieminētajā piemērā piekrītu, bet man šķiet interesants cits jautājums - kurā brīdī un pēc kādiem kritērijiem tomēr var runāt par gaumes dažādību/atšķirību, bet kurā jau ieslēdzas bezgaumība? jo tomēr arī patīk/nepatīk balstās individuālos kritērijos, piemēram, cilvēkam, kam garšo skābas, biezas konsistences lietas/produkti/ēdieni, visticamāk garšos tomātu sula, biezzupas un vēl līdzīgi brīnumi, jo šāda veida produkti viņam garšo principā utt.

man, piemēram, rada pretīguma sajūtu produkti, kuros sadzīts gaiss, attiecīgi negaršo burbuļainās šokolādes, uzputoti jogurti, rievoti čipši (tieši rievojuma dēļ, nevis garšvielu dēļ).

Faktiski šādā veidā var argumentēt katru patiku. iespējams gan, ka ir mazāk cilvēku, kas spēj izanalizēt savas patikas, tāpēc saka, ka patīk un viss - nezinu.

(Reply to this) (Thread)

Par robežu ar bezgaumību ēdienos, es pat teiktu vājprātu, ir piemērs - vārīt buljōnu no kauliem savas 2h, salikt lauru lapas un dārzeņus...tad piemest VEGETU! āāāā /kā makolijs makkalkins vienpatsmājās odieri uz vaigiem uzšļācis

P.S. Tagad noskatīšos desmito reizi šo filmu: Достучаться до небес / Knockin' On Heaven's Door [RU] http://www.youtube.com/watch?v=Hwf1cojd1xk

:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)