Vientuļais stepes vilks - Tikai Rīga, tikai Dinamo!

Vientuļais stepes vilks - Tikai Rīga, tikai Dinamo!

Dieva nāve

[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

Tikai Rīga, tikai Dinamo!	[26. Jul 2010\|15:58]
Holts: Sandis (Ozoliņš) saka, ka viņš mani atceras no vienas Rangers nometnes, taču man tas viss palicis miglā – vairāk mute bija vaļā, nekā domāju par hokeju... Tagad mēs spēlēsim vienā komandā – vai tā arī nav lieliska iespēja!” Ir jau, ir, vienīgi, vai Kriss maz nojauš, ka ar Sandi būt vienā komandā visinteresantāk ir... vārtsargam... Ja saprotiet, ko šajā sakarā nozīmē vārds „interesanti”. To viņam nepateicu, lai pats pārliecinās. "Dinamo" karstās vasaras īpatnības Armands Puče autors 2010-07-19 23:11 Rīgas Dinamo šonedēļ sāks savu oficiālo pirmsezonas treniņu nomenti. Neoficiāli komandas hokejisti pa bariņiem trenējas kopā jau labu laiku, taču klubam ar to nedrīkst būt ne kāda sakara. Ja nu vienīgi – skatīties uz to visu pa gabalu. Jo nākot tuvāk, var atrauties... Runa ir par KHL oficiālo kārtību – klubiem īstās nometnes sāksies no 23. jūlija. Ātrāk par šo noteikto datumu spēlētāji var trenēties individuāli, ko arī dara. Vieni pēc treneru izsniegtā plāna, citi – pēc izjūtām un savas izpratnes. Patiesībā komandu treneri būtu gatavi savākt hokejistus zem pletnes ātrāk, taču līga neļauj, draudot nepaklausīgos izmācīt ar soda naudām. Viena tāda inspekcija esot aizskrējusi pat līdz Omskai, kur turienes Avangard jau kopā it kā vālējot kādas pāris nedēļas. Dūmi un sviluma smaka bija, bet kā tas beidzās – informācija pazudusi atpakaļceļā. Šajā ziņā KHL ir īpatnējas veidojums – tos pašus slovāku Lauvas viņdien uzņēma pie kopējās bļodas, gluži vai kā sērdienīšus. Tādas atkāpes, šitādas – no vieniem prasa līmeņrāžus, citi mierīgi izlāpās ar acumēru. Kāpēc KHL savu paplašināšanos veica tik kroplīgā un nesakarīgā veidā – netiekam gudri. Slovāku federācija nebija pret, tad nu šeit jums vēl viena komanda! Bet, ja šie iecirstos? Vai tad Medvedevs uz kartes meklētu nākamo punktu? Kāpēc vispār vajadzēja šogad kaut ko šajā organizācija paplašināt, ja labi redzēja, ka klubi mocījās ar saistību ievērošanu - viens bankrotēja, divi apvienojās, diviem citiem, kas teicās, esot ar potenciālu, izrakstīja muļķu pases. Runa ir par Kijevas un Viļņas gadījumiem. Ja tos pēdējos nolika pie vietas, tad nākamie rindā vispār varēja stāvēt kaut puspliki – šos ierāva līgā pēc apmatojuma... Kas tie par dīvainajiem slovākiem, kam nav nedz halles atbilstošas, nedz garantēts finansējums? Uzņēma tāpēc, ka... tad viņi varēšot naudu dabūt. Ātrāk un citādi– nu, nekādi! KHL nospēlēja teātri, bet jautrākais, ka to arī skatās kā izrādi – saprot, ka notiek pamatīga apčakarēšana, taču visi smaida un raksta preses relīzes. KHL sper soli tālāk uz Rietumiem... Draugi, ne jau soļošana pa karti izšķirs šī projekta nākotni. Savediet pie kārtības jau esošo un tikai tad ejiet tālāk. Bet nē – krievam lielumānija kā amerikānim. Ja blefot, tad ar pārliecību. Mēs tā kā vairāk pie zemes, taču arī Rīgas kluba sakarā ik pa brīdim var novērot pazīmes, kas kaut nedaudz, bet tomēr atgādina KHL virtuves kārtību. Tā jau saka, ka kopā dzīvojot, ļaudis paliek līdzīgi ne tikai viens otram, bet pat saviem mājdzīvniekiem. Ceturtdienas pievakarē Dinamo ar lielo autobusu stūrēs uz Valmieras pusi. Kas tajā sēdēs? Šuplers un viņa komanda. Menedžeris Sējējs dievojās, ka līdz piektdienai būšot atlikuši pavisam maz nezināmo, bet – tie būs. Ar vārtsargiem te jāsāk, jo šis lauciņš tika starpsezonā apstrādāts no nulles punkta. Proti, visas sejas būs jaunas. Par amerikāni Holtu jau esam rakstījuši – viņam līguma uz diviem gadiem. Blakus Normunds grib Krisam nolikt vēl vienu līdzvērtīgu kareivi, tikai šie vēl nedodas rokā. Četri stāvot rindā – tā saka Sējējs. Ja stāv, tad jāvaicā – kāpēc mums, atvainojiet... nestāv? Kāpēc mēs no šiem četriem neesam jau vienu paņēmuši? Klusums. Saprotams – viens ir gribēt, pavisam, kas cits – dabūt. Kamēr flirtēšana turpinās, tiek mājas aptieciņā sameklēts aspirīns un plāksteris. Uz Valmieru ar try out (latviski – paprovēšanas, izmēģināšanas, pagaidu) līgumu brauks Latvijas izlases vārtsargs Edgars Lūsiņš. Ar viņu kopā būs arī sešpadsmit gadus jaunais Ivars Punenovs. Kas tas par ērgli? Saka, ka dienās šim patiešām varot būt spārni. Vārtsargu treneris Sergejs Naumovs viņu ievērojis Tretjaka nometnē, bet pēdējā sezonā ar Harija Vītoliņa rekomendācijām puika spēlējies pa kādu Šveices attiecīgā vecuma līgas klubu. Augums ap 1,85m, tehnika – iedvesmojoša. Sergejs saka – dienās var sanākt lietaskoks. Bet Normunds papildina – dosim jaunietim ievilkt krūtīs mazliet vairāk pašapziņas. Redzēs, varbūt noderēs nākotnē. Tas priecē, ja tiek izvēlēta šāda stratēģija. Nometnē blakus nosauktajiem un, iespējams, arī tam nenosauktajam, bet šobrīd noskatītajam – locīsies...Ervīns Muštukovs. Nevajag satraukties – tā esot tikai un vienīgi solīda vienošanās. Līgums ar angļu klubu Muštukovam esot, tur viņš kārpīsies kā pirmais numurs, bet – kaut kur jau savi kauli jāieloka. Tā izdevies atrast izprotošu attieksmi Dinamo galā. Piekritīsiet, kaut kas nepiedzīvots, jo tam pašam aizsargam Sorokinam šī pati organizācija vispirms samazināja uz pusi algu, sakot, ka viņš spēlē slikti, bet pēc tam, atzīstot, ka Oļegs nospēlējis nākamajā gadā ļoti labi... vispār pat nepiedāvāja pēc sezonas piesēst uz tējas tasi, kur nu vēl izteikt darba piedāvājumu. Bet – sauksim tās par Dinamo īpatnībām. Tā vienkārši notiek! Bez jau aprunātajiem un dzirdētajiem sastāva zobratiem, šis Valmieras cēliens būs īpatnējs ar vēl kādu novitāti. Pirmoreiz Dinamo tik daudzus hokejistus iecēluši pārbaudāmo kārtā. Vieniem būs kabatā līgumi – tos vadība sakārtošot līdz 23. jūlijam, jo pretējā gadījumā spēlētāji var arī neriskēt gulties zem Šuplera svara stieņiem – citiem uz rokas būs papīrs, ka līdz 31. augustam viņiem dod iespēju. Par Lūsiņu jau minējām augstāk. Try out kontrakti iespēlēti uzbrucējiem – Štālam, Berkvistam un Simekam. Sējējam padomā vēl viens laukuma spēlētājs (bez vārtsarga), taču kurā pozīcijā – to menedžeris nesauks, pat ja viņu mocīsim... Nemokam, laujam strādāt. Tādā kā pārbaudes režīmā Dinamo kreklu pielakos arī Ainars Podziņš no Kriļja Sovetov, taču, spriežot pēc darbībām ap šo uzbrucēju un replikām, ko starp zobiem var atrast un saskatīt Sējēja mutē – ar šo astoņpadsmit gadus veco jaunieti komanda saista ļoti nopietnus plānus. Pēc vecuma Podziņš kā juniors var spēlēt KHL klubā vēl divas sezonas – tātad, pa šo laiku var puiku iespēlēt kārtīgā līmenī. Laikam pats Ainars arī sapratis sava ceļa taisnumu, jo – ieklausieties – šajās dienās viņš nokārtojis Latvijas pilsonības jautājumu. Tas nozīmē, ka Latvijā tagad ir par vienu jaunu hokejistu vairāk un šo rindu autoram gribētos vēl šim teikumam pielikt galā vārdus – labu hokejistu... Pastrādās, redzēsim, kas no šī censoņa dienās sanāks. Pretī par Podziņu mūsējie uz Krievijas klubu sūta uzbrucēju Miku Indraši, kas ir divus gadus vecāks. Arī nav slikta rokāde, ja ņem vērā, ka Kriļja Sovetov nav tā sliktākā vieta, kur izkopt un slīpēt meistarību. Labā ziņa – Mikum pase nav jāmaina... No jaunajiem, ko Sējējs grib redzēt kopā ar večiem Valmierā, izvēlēts sekojošs bariņš: Miks Lipsbergs, Mārtiņš Jakovļevs, Ričards Birziņš, Ēriks Ševčenko un Aleksandrs Galkins. No šiem Sējēja nosauktajiem, tikai Lipsbergs ir uzbrucējs, pārējie – aizsargi. Savdabīga izvēle, kam laikam vajadzētu sniegt atbildi uz jautājumu – ko darīsim ar savu hokeja saimniecību pēc pieciem vai desmit gadiem? Sargāsim jeb – spēlēsim aizsardzībā, ar domu, ka uzbrukumā mums var paveikties ar prettriecieniem. Ne jau velti jaunais Dinamo trenera palīgs ir aizsargs Viktors Ignatjevs. Kā smejies – ejam pa taku, kas mums iemīta vislabāk. Objektīvi – latviešu aizsargi pasaulē ir izveidojuši savdabīgu kvalitātes standartu ar plusa zīmi. Daudz viņu nav, bet – mums nemaz daudz nevajag. Starp citu, vēl jau pa vidam būs jātiek skaidrībā, kas notiks ar Vašingtonas Capitals stažieriem Kristapu Sotnieku un Nauri Enkuzenu, kas šajās dienās atgriezušies no tālā ceļa. Kādas domas un iespējas abiem turpināt savas karjeras Ziemeļamerikā – par to jau citā rakstā. Karsta vasara. ========== Neoficiāli, bet ar garantiju... Armands Puče autors 2010-07-20 15:51 Neoficiāla informācija liecina – un tā patiešām šoreiz ir ļoti neoficiāla, taču ticama – ka šovakar Latvijā ieradīsies spēlētājs, kas varētu atbilst Rīgas Dinamo pamatsastāva kalibram. Uzbrucējs, centrs, labais nūjas tvēriens, augums 1,85m, svars – 80 kg... No Krievijas. Tā kā Dinamo menedžeris Normunds Sējējs ir gana viltīgs, publiskojot savu darbību – kāpēc, lai viņš rīkotos savādāk? – šo rindu autors nolēma pārbaudīt paša apķērību, skaidrojot iespējamā pretendenta vārdu. Vien atgādinu, ka viņdien Sējējs atklāja, ka vēl viņam komandā esot viena vārtsarga vieta un – vēl tiek meklēts viens laukuma spēlētājs. Par vārtsargiem pagaidām neko nezinu, tur bilde miglā tīta, lai gan katra šāda dabas parādība mēdz izklīst. Uzmanīgu darīja kāda cita Sējēja piezīme – „un būs vēl viens laukuma spēlētājs”. Aizsargi uzreiz atkrita, jo to mums tagad ir vesels bars, lai gan – Šupleram patīk sēdēt barā... Tāpēc, galīgi aizsargus no galvas neizmetīsim. Tātad, pieņemsim – tas tomēr ir uzbrucējs. Hroniskais centru trūkums kompasu pagrieza šajā virzienā. Kā uzminēt, no kuras puses pūš vējš? Sauciet tās par iemaņām, dažos gadījumos – par cūceni, bet dažos – par darba specifiku. Vai jums kaut ko izsaka vārds un uzvārds – Vitālijs Karamnovs? Hokejā vispār var no arhīviem izcelt divus tādus dārzeņus. Viens dzimis 1968., otrs – 1989. gadā. Protama lieta – vecais atkrīt automātiski, jo pēdējoreiz uz slidām profesionālā līmenī redzēts ap 2004. gadu. Jaunais varētu būt viņa dēls un, ja patiešām ir – tad ripa no nūjas īstiem meistariem nekur tālu neatlec... Divdesmit vienu gadu vecais Karamnovs (šobrīd viņam vēl ir divdesmit, bet dzimšanas diena tiek svinēta pēc trīs nedēļām) ir interesants gadījums. Tiek raksturots kā tipisks Maskavas Dinamo hokeja skolas audzēknis, daudzpusīgs centra uzbrucējs ar ļoti solīdu slidošanas tehniku un ātrumu. Izspēlējot kombinācijas, vairāk domājot par partneru apgādāšanu ar lādiņiem, nekā pats vālē pa vārtiem. Kā centra uzbrucējam - visas nepieciešamās saspēles vadītāja īpašības. Labs plaukstas metiens, centīgs darba cilvēks aizsardzībā. NHL skautu uzmanības lokā nonācis, taču tālāk par izlūku ziņojumiem nav ticis. Varbūt tā iesaukuma krievu hokejistus gluži vienkārši nomāca talantīgā nelaiķa Alekseja Čerepanova aura... Tostarp, atsauksmes savulaik par Karamnovu bijušas visnotaļ cerīgas, jo ne jau par skaistām acīm Krievijas junioru izlase septiņpadsmit gadu vecumā viņu nozīmē par komandas kapteini. 2007. gada vasarā nokļuvis CHL ārzemnieku pirmās kārtas draftā ar kopējo 60. numuru. Viņu izvēlas Everett Silvertips no WHL. Tur Vitālijs nospēlē vienu sezonu, 61 mačā tiekot pie 10 vārtiem un 15 piespēlēm (lietderība mīnuss 4, soda minūtes – 61). Play off kopā ar šo pašu komandu ticis pie četrām spēlēm un vienu rezultatīvu piespēli. Viņa neveiksmi NHL draftā skaidro ar partneru egoismu, kas sezonas atbildīgākajā turnīrā padarījušas Karamnova maiņu par bezgalvainu veidojumu. Malējie uzbrucēji bijuši vienkārši sevī iemīlējušies narcisi... Tā saka kāds NHL skauts, kam bija uzticēts veidot Karamnova failu. KHL viņš iespēlēts pērn un aizpērn, taču – atbilstoši savai pieredzei un statusam. Ja atceramies, ka to laiku Maskavas Dinamo savu sastāva komplektāciju veidoja pēc principa – jo dārgāk, jo labāk – var saprast, ka nekādas dižās cerības jaunajam Karamnovam pie šī galdiņa nespīdēja. Divās sezonās kopā nospēlētas 18 spēles un gūti vieni vārti. Vēl mazākas šīs cerības palika pēc MVD un Dinamo apvienošanās. Ja kāds talants mētājas apkārt, tas jāpamana. Sējējs bijis acīgs, varbūt viņam šo ideju pameta Znaroks ar Vītoliņu, kas, protams, bija spiesti izķemmēt apvienotā kluba apcirkņus. Varbūt, kaulējoties par Podziņu, viņš kādā Maskavas metro stacijā uzskrēja virsū Karamnovam, vai viņa aģentam. Tā notiek! Jo interesantāk mums to visu vērot. Skaidrs, ka puika tiks ņemts uz nometnes laiku – ja izturēs konkurenci, spēlēs. Ja nē – brauks uz māju. Mūsējiem arī kņud mazliet pakrūtē... Rīt atkal būs citi jaunumi. UN!!! Labs komentārs: Puče noskaidroja vārdu, pārējais ir Google un angļu latviešu tulkojums... daudzpusīgs centra uzbrucējs ar ļoti solīdu slidošanas tehniku un ātrumu. Izspēlējot kombinācijas, vairāk domājot par partneru apgādāšanu ar lādiņiem, nekā pats vālē pa vārtiem. Kā centra uzbrucējam - visas nepieciešamās saspēles vadītāja īpašības. Labs plaukstas metiens, centīgs darba cilvēks aizsardzībā. Karamnov is a talented two way center who is an impressive skater. He has physically grown quite a bit over the past season, though still needs to improve his overall strength. Preferring to rather create a scoring chance for his linemates than shoot himself, Karamnov is a playmaker with an above average vision of the ice. Still, he does have a dangerous wrist shot and can put the puck in himself. Defensively, his work ethic is fairly solid. http://www.hockeysfuture.com/prospects/4980 Trīs gadus veca informācija, kad aiz okenāna par šo puisi vēl bija interese... Malacis, Puče, par informāciju ka tāds spēlētājs ir Dinamo kandidāts, tomēr copy/paste no 3 gadus veciem hokeja entuziastu, ne skautu, apskatiem. Par šo tomēr tiek maksāts... ========= Ulmaņa singls Armands Puče autors 2010-07-15 15:09Uzraksti autoram Cerēt, ka pirms vēlēšanām kāda no politiskajām apvienībām izmantos iespēju paklusēt, ir visai naivi. Piemēram, Guntis Ulmanis jau otro vasaru pēc kārtas kāpj uz grābekļa, kas saucas – valsts uzņēmumiem jādod nauda Dinamo hokeja projektam. Eksprezidents savā ziņā ir unikāls – viņš bauda visas sev likumā paredzētās privilēģijas (maxipensija, dzīvoklis, mašīna, šoferis utml.), viņš palīdz ļaudīm no kapa izcelt Rīgas Dinamo līķautu, viņš atgriežas laicīgājā politikā... Ja esi atpakaļ pie bļodas, tad ar ēšanu vien nepietiks – vajag virināt muti ar skaņu. Nule kā Guntis atkal ir aktualizējis jautājumu par valsts uzņēmumu naudu – sak, tiem vajadzētu piedalīties Rīgas Dinamo atbalstīšanā. Ja ņem vērā, ka šajā brīdī Dinamo mazais akcionārs izskatās arī pēc Stendzenieka lokomotīves, šādus tekstus jāaplūko tuvējo vēlēšanu kontekstā. Vai Ulmanis ar to gribēja iezīmēt savas partijas politiku sporta jautājumā? Ja atbilde ir pozitīva, tad viņu var apsveikt – labieši (PLL) ir pirmie, kas no partijām vispār kaut ko saka par šo nozari. Cita lieta – kādu krustu grib Ulmanis nest? Man patīk ideja, ka lielajiem uzņēmumiem jāpiedalās sporta atbalstīšanā, ko patiesībā viņi arī dara, izmantojot Latvijas olimpiskās komitejas programmas. Ja Dinamo sevi pozicionē kā nacionāla mēroga vai nozīmes pasākums – lai tā būtu! Vieniem Opera, citiem – Dinamo. Tikai jautājums – kādā sakarā? Ja Ulmanis lūdz valsts uzņēmumus atbalstīt privātu biznesa projektu, tad jādomā, viņš ir gatavs dalīties ar valsti gan priekos, gan bēdās. Dalīties, nevis ņemt! Tad projekts vairs nevar būt privāts – tad Rīgas Dinamo sāk izskatīties pēc publiskas partnerības kopdarba. Tādā gadījumā pašreizējie akcionāri vienkārši atsakās no savām īpašuma tiesībām, ko paredz komerclikums un pieņem citus noteikumus, kas nosaka valsts dotētu uzņēmumu pastāvēšanu. Nav mana darīšana, bet nebūs solīdi, ja atklātos, ka patiesībā šis klubs jau šobrīd tiek uzturēts par nodokļu maksātāju naudu. Lūk, tikai hipotēze un sapnis, kas šajās dienās nelaiž vaļā: vai nav tā, ka Krievijas gāzes giganta Gazprom dāsnums pret Dinamo patiesībā izpaužas nevis sponsorējumā, bet gan cenas atlaidē, ko tas dod par noteiktu gāzes apjoma iepirkšanu mūsu pašu monopolistam no Iteras? Iespējams, ka starpība starp gāzes cenu un pēc atlaides iegūto, veido Rīgas Dinamo pamata budžetu, kas esot ap 15 miljoniem dolāru... Varbūt maldos, nezinu, taču tāds sapnis bija... Ja esat izveidojuši biznesa projektu un tam apakšā nolikuši biznesa plānu, tad laikam jau sapratāt, kas ar to visu notiks pēc viena, diviem vai desmit gadiem. Ja otrajā gadā puikas grib padarīt valsti par ķīlniekiem, tas nav smuki... Var mēģināt saprast Savicki, kura uzņēmums savulaik ieguva monopola tiesības Latvijā piedāvāt publisko pakalpojumu. Viņš pelna labu naudu. Nu, tad, vecīt, nevajag tagad gausties, ka esi nesis lielu upuri, atjaunojot Rīgas Dinamo hokeja projektu. No valsts savulaik paņēmi (un ņem joprojām!), biji manīgs – visu cieņu. Tagad laiks varbūt šo to atdot – skaidrā neviens no maka ārā neplēš, arī savulaik noslēgtos ekskluzīvos līgumus nelauzīs, lai nav pa tiesām jāķēpājas un - arī domas par privatizēto aktīvu piespiedu nacionalizāciju dzīsim prom. Nē, lai ir kā pie cilvēkiem. Ja biji tik veikls pie gāzes krātuvēm, ko nojaušu – neviens no Iteras akcionāriem nemantoja kā ģimenes dārgumus – tad esi tikpat mudīgs ar entuziasmu, ziedojot, piemēram – šajā gadījumā hokejam. Jo daba mīl līdzsvaru. Ja Ulmanim kā akcionāram, politiķim un citādi omulīgas cilvēkam pensijas vecumā, ir tikai viens singls vai hīts Dinamo sakarā – piedosim. Taču pie reizes norādīsim – varbūt pirmatnēja kapitāla uzkrāšanas un vispārējā apjukuma laikā vienam otram piedeva deviņdesmito gadu izdarības. Divtūkstoši desmitajā šī valoda neskan... ===== Kriss Holts... Vai Dinamo tikuši pie brīnumnūjiņas? Armands Puče autors 2010-07-14 16:17Uzraksti autoram Vai Dinamo varētu būt trāpījuši vārtsargu tirgū kā aklas vistas? Profesionālajā sportā ir tāds termins – steal the show (nozaga izrādi). Latviski to varētu pielīdzināt zināmajai vārdrindei – atnāca, ieraudzīja, paņēma... Vai Kriss Holts būs uzvarētājs? Ko mēs par viņu zinām? Divdesmit pieci gadi, amerikānis, dzimis Kanādā. Rīgas Dinamo ar viņu parakstīja līgumu uz divām sezonām. NHL aizvadījis divas spēles, nav ielaidis vārtus. Kopš sevi sauc par profesionālu hokejistu, izmaisījis visas iespējamās rezerves līgas, kas atrodas zemāk par lielo plauktu. Astoņpadsmit gadu vecumā debitējis ASV junioru izlasē. Precējies, ģimenē divi bērni – meita Skailera (6), dēls Dilans (1), sieva – Steisija. Sācis, bet nav pabeidzis Nebraskas universitāti. Gribējis kļūt par žurnālistu. Spēlē golfu... Labi priekšnoteikumi, lai viņu sāktu ķidāt pa vīlēm. Astoņpadsmit bedrītes golfa laukumā un stundu gara intervija – iesākumam gana daudz, lai pārliecinātos par jaunā cilvēka nodomiem un raksturu. Starp citu, golfu viņš spēlē labi – vismaz šajā ziņā Dinamo komandā viņam konkurentu tiešām nebūs. Kas attiecas uz darbiem vārtos – tur nu tiešām jādomā par labajiem gariem, kas apstāvējuši šo darījumu, jo daudzas pazīmes Rīgas komandai ir labvēlīgas. Kā Rīga viņu atrada? Patiesībā, sezonas beigās Holtam darbu piedāvāja Čehijas līgā (Pilzene), taču viss sagriezās pasaules čempionāta laikā. Kaspars Daugaviņš ieminējās Normundam Sējējam par tādu vārtsargu un maisam bija vaļā abi gali. Zīmīgi, ka Daugaviņš grozoties pa Otavas Senators fārmklubu, ar Holtu izbraukumos dzīvoja vienā istabiņā – tur arī viņš guva pirmos iespaidus par Latviju. „Visu pavasari Kaspars kā apsēsts sekoja līdzi KHL, kur spēlēja Dinamo. Man nekas cits neatlika kā šo procesu vērot un savā ziņā pārvērsties par komandas neklātienes līdzjutēju. Skatījāmies spēles internetā, priecājāmies par play off uzvaru pār SKA...” , atceras Kriss. „Ziemeļamerikā KHL ir laba reputācija, bet hokeja tirgū kopumā – tā jau ir vērtība, ja vari savā CV ierakstīt pieredzi šajā līgā. Nezinu, kas bija izšķirošais Dinamo vadībai, taču man pašam pirmā lieta bija – līguma divi gadi. Ziemeļamerikā biju jau noguris no kontraktiem, kas nesniedzās tālāk par vienu pavasari. Ja komanda paraksta ar vārtsargu līgumu uz vairāk nekā vienu sezonu, tad viņi acīmredzot ar šo hokejistu vēlas nopietni rēķināties. Savā ziņā tas ir tāds kā uzticības mājiens. Saprotams, arī naudas apmēram bija nozīme, jo esmu ģimenes cilvēks. Mans darbs ir hokejs, tāpēc jācenšas ar to pabarot ģimeni. Ja salīdzinu to, ko saņemšu Rīgā un savu vietu Ziemeļamerikas hokeja tirgū, tad situācija ir apmēram tāda – gads kopā ar Dinamo pēc izpeļņas ir līdzvērtīgs trīs gadiem zemākajās līgās.” Pirmais, ko Kriss ir paprasījis no sadzīves lietām – kur es dzīvošu? Tad Daugaviņš atsūtījis pa email Panorama Plaza bildes un Holtu ģimenē tajā vakarā šaubas vairs nav bijušas. Kanādietis vai amerikānis? Uzziņu krājumos var pamanīt Krisa dzimšanas vietu – Kanāda, Britu Kolumbija, Vankūvera. Savukārt hokeja pilsonībai pretī redzam ASV karogu. „Dzimis patiešām esmu Kanādā, taču tā kā mana mamma ir amerikāniete, tad pēc ASV likumiem tehniski esmu amerikānis. Man ir divas pases – Kanādas un ASV. Taču tīņu gados kopā ar ģimeni pārcēlos uz Ameriku un tajā brīdī no Kanādas junioru hokeja aprites biju ārā. Tāpēc gluži loģiski, ka U18 izlasē es jau spēlēju zem ASV karoga”. Saku, ka Kanādas vārdam hokejā tomēr ir lielāks svars, kam Kriss pats piekrīt, taču nosaka – šajā ziņā man nav bijusi liela izvēle, jo ģimenes apstākļi tā sagrozījās. „Sāku spēlēt hokeju Kanādā – slidoju no kāda trīs gadu vecuma, bet ar nūju rokās jau mizoju no pieciem... Septiņos gados pirmoreiz tiku vārtos. Kanādā bērnu komandās ir tāda kārtība – katram no komandas vismaz vienreiz ir jāpamēģina savas prasmes vārtos. Kad rotācijas kārtībā vārtsarga forma tika līdz manam uzvārdam, es tajā vakarā spēles pēdējā minūtē atvairīju izgājienu viens pret vienu. Var teikt, ar to viss arī sākās. Līdz kādiem desmit gadiem vēl maisījos – te uzbrukumā, te vārtos, bet, kad vienu vakaru tēvs man teica – paklau, pieņemsim lēmumu, kas tu būsi laukumā – es šim uzreiz pretī ar jautājumu. Saki, kā būtu vieglāk nokļūt NHL – kā uzbrucējam, vai vārtsargam? Tēvs atbildēja zibenīgi – vārtsargam. Nezinu, kāpēc viņš tā pateica. Varbūt tāpēc, ka pats amatieru līmenī ir bijis hokeja vārtsargs un sākumā varēja dot man daudz padomu.” Pirmoreiz Krievijā ar skandālu 2003. gada pasaules junioru čempionātam hokejistiem vecumā līdz astoņpadsmit gadiem, ASV izlase savācās vienkop gadu iepriekš. „Tā bija speciāla programma, ko bija izveidojusi ASV hokeja federācija. Mēs veselu gadu trenējāmies un dzīvojām kopā, ar domu, ka nākamajā pavasarī mums jābrauc uz pasaules čempionātu. Tā kā turnīrs notika Krievijā, tad pirms tam izlasē izcēlās diezgan dīvainas domstarpības. Komandas treneris uzskatīja, ka ASV izlasei nav šajās sacensībās jāpiedalās. Runa bija par politisko kontekstu. Nezinu – kas tur viņam galvā darījās, taču treneris gāja pie puiku vecākiem un sāka viņus aģitēt par šādu demaršu. Tēvs man prasīja – tu gribi braukt uz Krieviju? Es teicu – gribu spēlēt pasaules čempionātā. Savā ziņā kļuvu par tādu kā mazo cīnītāju, jo visai ātri izlasē savā pusē dabūja vēl vairākus komandas spēlētājus, kas kategoriski nostājās pret trenera viedokli. Mani izsauca pie galvenā un prasa – vai tu brauktu uz Krieviju arī tad, ja būtu cits treneris? Atbildēju – jā! Uz čempionātu mēs tomēr aizbraucām un arī treneris palika pie stūres - tas pats nemiera cēlājs. Vienīgi mūsu savstarpējās attiecības pamainījās. Ja līdz tām kaislībām biju pārliecinošs pirmais numurs, tad dažas nedēļas pirms čempionāta izlasē tika iesaistīts cits vārtsargs, kam treneris uzticējās vairāk. Neatceros īsti pret kuru komandu, taču sākām mēs turnīru ar pilnīgi bezcerīgu neizšķirtu – šķiet, pret baltkrieviem, vai kādu no mazajām hokeja valstīm. Komanda šokā, treneris nepatīkami pārsteigts. Nākamajos divos mačos pret somiem un zviedriem vārtos jau liek mani – abas spēles vinnējam ar 2:1. Bet tad – atkal mani noliek rezervē un tā līdz turnīra beigām. Atceros, pusfinālā zaudējām kanādiešiem, bet spēlē par trešo vietu piekāpāmies krieviem. Viņiem tas bija labs gads – Ovečkins uzbrukumā, bet mums – tikai atmiņas.” NHL drafts un pieredze Kriss ir pārliecināts, ka pasaules junioru čempionāts Jaroslavļā noteikti ietekmēja viņa tālāko karjeru. Tās vasaras NHL draftā viņu ar 180. numuru izvēlējās Ņujorkas Rangers, lai gan patiesībā viņa vietai vajadzēja būt daudz augstāk. „Es to nesaku, lai sevi palielītu – tās sezonas skautu izrakstos tiku minēts kā šī gada iesaukuma piektais labākais vārtsargs starp visiem pasaules vienaudžiem. Braucu uz Nešvilu, kur notika drafta ceremonija, ar lieliem sapņiem un pārliecību, taču – jo tuvāk nāca saraksta beias, jo zemāk nolaidu degunu. Protams, bija prieks, ka mani izsauca, ka piegāju pie Rangers galdiņa, nofotografējos, paspiedu lielajiem onkuļiem roku, taču patiesībā – varēja būt labāk un citādāk.” It kā jau nokļūšana Ņujorkā priekš Holta togad nebija sliktākais variants. Klubs turpināja izmisīgi dzīties pakaļ savam pirmajam numuram tirgū, eksperimentējot ar dažādiem uzvārdiem – tādu izteiktu pretendentu nebija... Taču arī jaunajam viņi vēl negribēja uzticēties un nosūtīja stažēties uz koledžu. „Man likās, ka savu iespēju sagaidīšu, taču, kad nākamajā vasarā viņi pirmajā kārtā nodraftēja vārtsargu Elu Mantoju, sapratu – es tieku nolikts tālā rezervē. Vienīgo reizi pie teikšanas Rangers kreklā tiku 2005. gada 3. decembrī – dienā, ko nekad neaizmirsīšu. Uz soliņa biju nosēdējis kādas pāris nedēļas – Kevins Vīkss bija savainots, bet Henriks Lunkvists spēlēja labi. Mačā pret Capitals pēc divām trešdaļām degām ar 0:4. Kad trešās sākumā Lunkvists ieaida vēl vienus vārtus, komandas treneris Reinijs man pateica – jaunais, sāc sildīties, nākamajā reklāmas pauzē tavs izgājiens... Man bija liels uztraukums, taču – vai tad varēju atteikties no šis iespējas. Izgāju laukumā un kā tagad atceros pirmo metienu pa maniem vārtiem. Tas bija kāds no aizsargiem, kas uzšķīla – es ripu atsitu ar krūtīm un pie sevi nodomāju – uh, izrādās, šie met ne tikai garām, bet arī virsū vārtsargam... Pēc minūtes Vašingtona jau spēlēja vairākumā! Ovečkins laukumā – ar to vien pietika, lai sāktu drebēt. Izturēju – līdz spēles beigām savus vārtus nosargāju sausus. Bet Rangers krekls no tās spēles ir ierāmēts un stāv mājās pie sienas.” Otru NHL spēli Holts jau aizvadīja Sentlūisas Blues sastāvā 2009. gada 18. februārī – pret Kolumbusas Blue Jackets. Arī šajā mačā viņš gāja uz maiņu un sausā palika visu trešo trešdaļu. Savā ziņā vārtsargam unikāla statistika ar ironisku piegaršu – NHL spēlējis, vārtus nav ielaidis... Zemāko līgu rupjmaize „Patiesībā, man vajadzēja palikt Sentluisā, taču brīdī, kad saņēmu NHL kluba kvalifikācijas piedāvājumu – proti, man atlika tikai to pieņemt - notika pārpratums. Komandas menedžments nevienojās par savām darbībām un sastāvā uz papīra parādījās vairāk spēlētāju ar līgumiem, nekā NHL normās atļauts. Viens hokejists bija liekais. Ironiski, bet tas biju es... Viņi savu ādu paglāba, bet es savējo biju spiests izgriezt caur sistēmas gaļas mašīnu. Fārmklubos visu nosaka NHL – viņi diktē noteikumus klubu menedžeriem un, pat, ja tu esi ļoti labs vārtsargs, tevi var pat pēc uzvarētas spēļu sērijas nolikt malā, lai tikai paskatītos, kā šobrīd jūtas un spēlē kāds no jaunajiem. Mani vienā no sezonām cēla augšā un laida lejā – runa ir par komandām un līgām – piecpadsmit reižu! Domāju, tas varētu būt viens no rekordiem. Faktiski, visu laiku biju kā uz adatām. Ar Otavas Senators sistēmu līgumu parakstīju kā nolemtais – viņi mani uzreiz nosūtīja uz pašu zemāko galu, bet es tomēr sezonas laikā izkārpījos līdz AHL. Man bija laba sezonas, laba statistika, bet, atkal jau – tajā līmenī tiek meklēti jaunie brīnumi...” Holts ir pārliecināts, ka caur KHL viņš šajā tirgū atkal sevi var pieteikt. „Tas, protams, mani iedvesmo – spēlēt līgā, kur sevi apliecina tādas zvaigznes kā Radulovs vai Nabokovs – tas ir pagodinoši. Tas varētu būt bumerangs, ar kuru atgriežos Ziemeļmarikā un tomēr nopelnu sev vietu NHL.” Stils, numurs un ambīcijas Par ambīcijām jau esam šo to ierakstījuši – tās Krisam ir veselīgos apmēros. Viņš ļoti vēlas sevi apliecināt, turklāt to dara, ar nosvērtu aukstasinību. Kad līgums ar Dinamo viņam bija kabatā, vēl Rīgai notika sarunas ar Edgaru Masaļski. „Zināju, ka viens no vārtsargiem šajā klubā būs Edgars. Man ar to bija jārēķinās... Tagad lietas ir iegrozījušās mazliet citādi. Taču arī kopā ar Edgaru es nejustos slikti. Man ir veselīga izpratne par konkurenci. Pirmajam vārtsargam pašam sevi jāapliecina laukumā ar darbību, nevis ar trenera lēmumu. Domāju, ka es varētu kļūt par Dinamo pirmo numuru...” Mazliet Kriss samulst, kad norādu – viņš ir izvēlējies kreklu ar numuru, kas pirms tam bija Masaļskim. „Jā, tagad es to zinu. Taču 31. numurs ir arī mans labākais skaitlis uz hokeja krekla un es to pierādīšu. Šajā ziņā pat nedrīkstu spēlēt sliktāk, kā pirms manis to darījuši vārtsargi ar šo numuru...” Norādu, ka viņa augums, kas dabā ir viens metrs un deviņdesmit divi centimetri, tomēr nav tipisks vārtsargam. Holts skaidro: „Esmu liels vārtsargs un šajā ziņā vārtos spēlēju kā visi augumā raženie – kā Luongo, kā Millers... Uz ceļiem nokrītu, pastrādāju ar rokām, esmu diezgan aukstasinīgs. Manuprāt, viena no manām labākajām īpašībām kā vārtsargam – es labi spēlēju ar nūju. Praktiski, varu izdarīt ar vārtsarga nūju un ripu jebko, ko prasa spēles situācija.” Šajā vietā Kriss gluži vai uzprasās uz jautājumu par viņa vēsturiskajiem vārtiem, kurus viņš pērn guva AHL, taču šo situāciju vārtsargs redz savādāk: „Tajā brīdī biju liels egoists. Mēs atradāmies vadībā ar vieniem vārtiem un skaitliskajā vairākumā. Pretinieks, lai mača izskaņā panāktu kaut kādu līdzsvaru, nomainīja vārtsargu, lai uz ledus būtu vismaz pieci laukuma spēlētāji. Ripa nonāca pie manis un sagadījās, ka hokejisti gluži vai pašķīrās. No spēles taktikas viedokļa es nedrīkstēju mest, jo kļūdas gadījumā būtu pārmetiens. Taču tajā brīdī manī kaut kas salūza – domāju, iemetīšu... Izdevās! Ja nebūtu, treneris man pēc mača ģērbtuvē būtu galvu norāvis, lai gan patiesībā man pašam to vajadzētu pasniegt viņam uz paplātes. Bet – vēsturē iegāju...” Vēl laukumā viņam patīkot daudz runāt, taču tas vairāk ir stāsts par sadarbībām ar aizsargiem. „Vajadzētu būt visam kārtībā... Sandis (Ozoliņš) saka, ka viņš mani atceras no vienas Rangers nometnes, taču man tas viss palicis miglā – vairāk mute bija vaļā, nekā domāju par hokeju... Tagad mēs spēlēsim vienā komandā – vai tā arī nav lieliska iespēja!” Ir jau, ir, vienīgi, vai Kriss maz nojauš, ka ar Sandi būt vienā komandā visinteresantāk ir... vārtsargam... Ja saprotiet, ko šajā sakarā nozīmē vārds „interesanti”. To viņam nepateicu, lai pats pārliecinās. Tāds, lūk, mums sanācis mazais/lielais varonis. Sajūtas saka priekšā – uz papīra viduvējs, ar muti – labs. Redzēs, ko noliks uz ledus... P.S. Pirmo sezonu Holts nolēmis Rīgā dzīvot viens pats - bez ģimenes. Sieva viņu apciemošot, taču baidās iekārtot sadzīvi...
Link	vajag?

Comments:

From:	komentators
Date:	26. Jūlijs 2010 - 16:23

biš jaunāks staffs

(Link)

Hokejs ar junioru piedalīšanos
Armands Puče autors 2010-07-26 08:54Uzraksti autoram
Svētdien biju ieskrējis Valmieras ledus hallē, kur Rīgas Dinamo aizvadīja treniņspēli pret HK Rīga. Malā sēdēja Ozoliņš, Ņiživijs, Sprukts, Hartigans, Laviņš, Miķelis un Krišjānis, Reķis, Ankipāns, Surovijs... Kas tad spēlēja?
Pirmā neoficiālā pārbaudes spēle (4:1, Dinamo uzvarēja) daudziem bija arī pirmā atzīmēšanās treneru blociņos. Varbūt fons – komanda, kas spēlēs MHL jeb septiņpadsmit, astoņpadsmit gadus veci jaunieši – nav nekāds dižais, taču hokejs jāspēlē jebkurā gadījumā. Komanda jau tagad esot sadalīta divās grupās – tajos, kas ir rūdīti gan ar pieredzi, gan ar līgumiem un tajos – kas pieteikušies uz pārbaudes laiku vai savā varēšanā ir galīgi zaļi. No otrās grupas ik pa brīdim kādu atskaitīs, kas jau tika izdarīts vakar.
Lūk, kā treneri bija sadalījuši maiņas:
Vārtsargi: rindas kārtībā sargāja vārtus katrs vienu trešdaļu. Sāka Holts, pēc tam Lūsiņš, pēc tam Punenovs. Vismazāk darba sanāca milzim Holtam, jo laikam jaunie vēl nebija spēles sākumā atraduši savu orientāciju, savukārt Dinamo galā varēja just centību, kas raksturīga brīžos, ja tiec pārbaudīts. Vienīgos vārtus juniori guva pēdējā trešdaļā pret Punenovu, taču sešpadsmit gadus vecais vārtsargs atstāja ļoti cerīgu iespaidu. Protams, ka viņam līdz Dinamo pamatsastāvam vēl jāpagaida, taču, ja viss turpināsies pēc ideālā scenārija, tad pēc gadiem diviem vai trīs mums būs ideāls vārtsargs. Lūsiņš pāris epizodēs dabūja nodemonstrēt pilno špagatu.
Aizsargi: J.Rēdlihs-Andersons; Birziņš-Jakovļevs; Galkins-Ševčenko; Galviņš – Cibuļskis. No šiem nosauktajiem brašuļiem, četriem jau ir dzelžaini līgumi. Vai būs spēles laiks? Jēkabs ar Andersonu izskatījās vislabāk. Galviņš nepārsteidza, Cibuļskis – centās. Pārējiem vēl kārtīgi jāburzās un jākrāj tauki – epizodiski kaut kas sanāca, taču tikai epizodiski. Iespējams, ka pārbaude priekš viena otra neatstāja brīvas domas galvā un tad jau arī kājas pinas pašas no sevis. Ne jau velti tieši pēc šīs spēles aizsargu grupiņa tika nosūtīta uz Tambijeva ģērbtuvi.
Uzbrucēji: Šimeks-Bukarts-Meija; Berkvists-Pečura-Štāls; Karamnovs-Vilkoits-G.Džeriņš; Ozollapa-Podziņš-Upītis; Birjukovs; Lipsbergs. Labākais bija Podziņš, kurš prata gan ripu ievilkt zonā, gan to tur noturēt, gan atmest partneriem. Uzstājīgi līda vārtu priekšā, kas tomēr nav Latvijas uzbrucējiem raksturīgi. Nevairījās no spēka spēles, vienā epizodē pat atraudamies pēc pilnas programmas... Podziņu bija vērts apskatīt tieši ar HKRīga trenera aci, jo viņš ir junioru komandas vienaudzis, kam vajadzēs spēlēt pret tādiem podziņiem MHL turnīrā. Blakus Aināram solīdi sprēgāja Upītis, bet Ozollapa visai pārliecinoši lika lietā savu fiziskos dotumus. Bukarta maiņā izcēlās abi malējie (Šimeks un Meija), varbūt tāpēc pats Roberts šoreiz palika iesāņus un pārsvarā sevi gribēja realizēt individuālos reidos. Sev tipiski enerģiski spēlēja Štāls un Pečura, taču pagaidīsim pieaugušo hokeja fonu. Berkvistam kā jau zviedram viss skaidrs ar pozicionālajām sistēmām un slidošanu un to pašu varēja pamanīt arī Karamnova sniegumā. Starp citu, krieviņš spēlē racionāli un gudri un bez spārnu vicināšanas dabū gatavu to pašu rezultātu, ko viens otrs, maisot stresā uz ledus gaisu. Kopumā jāatzīst – leģionāri uz junioru mugurām bija pamanāmi. Bet neko citu jau no viņiem negaidīja.
Pēc šīs treniņspēles no Rīgas Dinamo treniņnometnes prom uz HK "Rīga" tika aizkomandēti aizsargi Birziņš, Galkins un Ševčenko, kā arī uzbrucējs Lipsbergs. Tāpat ar Dinamo kopā vairs netrenēsies uzbrucējs Guntis Džeriņš, bet sviedrēties sācis Kristaps Sotnieks, kas gaida ziņas no Amerikas. Runas par kanādiešu uzbrucēja Broka Trotera (Hamiltonas Buldogs, AHL) iespējamo pievienošanos Rīgas Dinamo sastāvam menedžeris Sējējs nosauca vairākos nepieklājīgos un tik pat daudz pieklājīgos vārdos. Domājams – tāda iespēja patiešām ir reāla.

(Reply to this) (Thread)

From:	komentators
Date:	26. Jūlijs 2010 - 16:23

Re: biš jaunāks staffs

(Link)

Arī tāpēc, ka Trotera personā var saskatīt Dinamo uzbrukumam tik ļoti vajadzīgo tehnisko meistarību. Jo kā smejies – kapātāji un skrējēji mums tā kā būtu, bet – kurš metīs ripas vārtos? Nu, protams – arī vēl viens vārtsargs būtu vajadzīgs, taču arī tas var parādīties pie Dinamo durvīm kā meteorīts. Sējējs saka, ka būs. Gaidām. Tostarp, MHL komandas sakarā atliek vien novēlēt pacietību, jo viegli tiem puikām tajā līgā nebūs. To parādīja svētdienas pievakarē Podziņš un Karamnovs, kas pēc pasēm ir uz tā paša plaukta. Pēc meistarības - jau cits stāsts...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	goddes
Date:	26. Jūlijs 2010 - 16:26

Re: biš jaunāks staffs

(Link)

tnx. tu SA+ abonē?:) Varētu man iespamot kastē, kas attiecas uz Din, mans piegādātājs nereti bremzē:) A Puče joprojām jauc "vai" ar "jeb" un khemm: jaunie vēl nebija spēles sākumā atraduši savu orientāciju

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From:	komentators
Date:	26. Jūlijs 2010 - 16:29

Re: biš jaunāks staffs

(Link)

es ne, man ir tāda meillistīte ar draugu bariņu, viens no viņiem abonē un met rakstus. Šis bija šodienas, nospriedu ielikt arī te.

(Reply to this) (Parent)