Bērnības skaņa. |
[27. Feb 2008|12:44] |
Vakarā aiz pāris pakalniem dūkoņa no fermas. Vējš vītolos, jā, tieši kā tā grāmata. Nearko nesajaucams tēva uzsvilpiens, arī tieši viņa ZIL 130 motora rūkoņa vēl tālu no mājām. Stārķa klabināšana un vējš ozolā. Upes tecējums, knapi manāms un rimts. Kūts trokšņi pie audžumātes, viņiem savs "bazars". Bērnības skaņa ir klusa un neuzbāzīga kā dabas elpa. Tā skan bērnība. |
|
|
Comments: |
man tas pats "nelaimīgais" vecais tramvajs, kas brauca grabēdams, varžu kurkstēšāna Gaiļezerā, bruņurupuča nagu piesitieni pie grīdas, kad tams paŗvietojās, dažādas nu jau mirušu cilvēku balsis, jūras viļņu šļaksti, velosipēda zvaniņš, draugu kliedziens pie logiem: "Krīīīss-tīīī-nēēē! ", kad gulēju, bet viņi sauca mani laukā
| From: | itta |
Date: | 27. Februāris 2008 - 14:13 |
---|
| | | (Link) |
|
govju gari stieptie māvieni vakaros, pakaļnācēju ieraugot... piena čurkstēšana slaucenē... olu kulteņa "šņākšana" uz pannas, rītos ilgi gulētājus gaidot... ar citu transportlīdzekļu izdvestajām skaņām nesajaucamā pa lielceļu aizbraucošā autobusa rūkoņa... vilciena tukināšana otrpus mežam un svilpiens, tuvojoties stacijai - dzirdams tikai rāmos vasaras vakaros... | |