man tas pats "nelaimīgais" vecais tramvajs, kas brauca grabēdams, varžu kurkstēšāna Gaiļezerā, bruņurupuča nagu piesitieni pie grīdas, kad tams paŗvietojās, dažādas nu jau mirušu cilvēku balsis, jūras viļņu šļaksti, velosipēda zvaniņš, draugu kliedziens pie logiem: "Krīīīss-tīīī-nēēē! ", kad gulēju, bet viņi sauca mani laukā