| Known Subject |
[16 Apr 2010|04:26pm] |
There is a mess in my heart. Cannot invite anybody there with such a mess. Is there a heart cleaning service somewhere?
I need some help to take it out of my chest, split apart and shake all the contents out. Then I'll just put it back and wait for somebody able to take it all over leaving no place for anything else.
That's my wish. But do I deserve it? What am I? What good did I do for the world? Still nothing.
|
|
| Teiciens |
[09 Apr 2010|02:10pm] |
Jo vairāk darba, jo vairāk darba.
Neloģiski, bet fakts. Mērfija likums. Ja neko nedarīt, tad nekas arī nebūs jādara. Bet tiklīdz sanāk izdomāt pašam sev kādu uzdevumu, uzreiz no āpruses sanāk daudz pieprasījumu. Jo vairāk es cenšos izdarīt, jo vairāk kāds no malas kāds grib, lai es izdaru kaut ko vēl. Un ja es to daru, tad atnāk vēl kāds. Ja nedaru, tad viss norimst. Liktenis iekārto dzīvi pēc progresijas principa.
|
|
| Conversations with Satan 008 |
[16 Mar 2010|04:18pm] |
I went to one of the hell's post office to buy a greeting card.
It is a special greeting card. Usually one has to buy greeting card to send it to somebody. Everything's different in hell. In hell one can send a greeting card for free, but a receiver must pay in order to have it. Actually such greeting card is not addressed to anybody and is not sent by anybody, since there are no personalities in hell - only desires. Usually nobody sends greeting cards in hell, that's why it is for free. Satan, as the perfect being, is the only one, who is capable to it.
Hells' greeting card is magical. You must rub it to receive a greeting. Think of something of your desire, while you rub, this will let him look into your heart and evaluate it. It should be full of flowers, that are the good deeds. If Satan likes them, he will express his gratitude and grant you his best wishes. He will take the flowers in return however. Usually they are taken by angels, put in baskets and brought to the Creator of the Universe, but there is nothing in return except for good health and lot's of children. Some people find life possible without these heavenly gifts, since there is television, alcohol, medicine and opportunities to travel far, far away.
I bought eleven greeting cards. Only one of them contained a very, very small greeting... Looks like I didn't really rub them good enough. Or is my heart empty? I don't remember angels visiting me. Well, I have always been bad at collecting flowers. Even worse at gardening.
|
|
| Known Subject |
[15 Feb 2010|11:17am] |
I usually fall in love shortly before Easter. Almost every year. Every time afterwards it had been a failure. Nothing more but dream, illusion.
There is this term "to dump". This is when two people date in the beginning and then one of them decides not to date anymore. I wish to know what would be the term for a case, when one person does not want to date at all, from the very beginning.
My heart is in a default condition right now. I want to escape this Easter to keep it that way, but this is not going to happen. I'm going to stay and let myself be... whatever it can be named.
|
|
| Bike |
[27 Jan 2010|10:45am] |
|
Redzēju sapni, ka esmu kaut kur Rietumeiropā laukos. Pēc sludinājuma gribu pieteikties motobraukšanas tiesību kursiem. Atrodu to vietu - kaut kāda viensēta, kur dzīvo krievvalodīgie. Motociklu tur vispār nav, bet kāda jauna sieviete tāpat vēlas man nolasīt kursu par motobraukšanu, kas sastāv pārsvarā no definīcijām no sērijas "motocikls ir transportlīdzeklis, kurš sastāv no diviem riteņiem, rāmja, sēdekļa...", "bremzes ir domātas, lai kontrolēti samazinātu braukšanas ātrumu" un tml. muļķības. Kad es uzprasu, vai sertifikāts, ko viņi man taisās izsniegt, ir vispār oficiāls un vai tas dos man tiesības piedalīties satiksmē ar motociklu, sieviete vienkārši klusē, neatbild.
|
|
| Future |
[26 Jan 2010|04:28pm] |
About two months till Easter. Never in my life I had been waiting for this feast as I do now. It is possible, that entirely new life starts for me then.
I'll leave this city of sin and maybe even never come back. I'll leave it and it's apathetic inhabitants to themselves. No more promises. No more dependencies. No more worries. No more walls and locked doors. No more regrets.
I'll exchange it all for pure sky. The wind of changes will blow and take me away to my new life, where my only lord will be the creator of the universe himself. The future will begin then.
|
|
| Deja |
[19 Jan 2010|05:00pm] |
Dīvainu sapni redzēju, ka gaidu, kamēr beigsies sarkanā gaisma pie gājēju pārejas Valdemāra ielā pie Mākslas akadēmijas. Īsi pirms iedegas zaļā gaisma pie manis pienāca kāda meitene un uzlūdza dejot. Tā mēs abi lēnā dejā cieši viens otram klāt pārgājām pāri Valdemāra ielai līdz atdejojām pie Mākslas akadēmijas durvīm. Tur deja beidzās, meitene aizskrēja. Notika tāds kā svinīgais pasākums, es pat biju uzvalkā. Šķiet, ka neesmu tur nejaušs garāmgājējs, jo neaizeju prom.
Neteiktu, ka man tagad ļoti gribētos vispār kaut kur iestāties, kur nu vēl Mākslas akadēmijā, bet atceros, kādreiz vēl bērns būdams centos iestāties kaut kādos sagatavošanas kursos tur. Tas bija deviņdesmito gadu vidū. Man tas neizdevās. Ja mani dzīve tur vēl kādreiz ievirzīs, tā būs vislielākā likteņa ironija un pasaules muļķība ever. Jeb arī notiks brīnums...
|
|
| Known Subject |
[26 Nov 2009|01:45pm] |
Cik dīvaini aizbraukt uz viņas zemi, būt tik tuvu viņas mājām, bet nesatikt viņu. Viņa (ārzemju "viņa") pa to laiku bija citā savas zemes malā. Zinu, ka man brauciens izdevās pateicoties nejaušībai, jo līdz pat pēdējam brīdim transportā priekš manis vietas nebija, tomēr sakritība, un mani pasauca līdzi.
Parkā, kad visi sildījās pie ugunskura, stāvēju malā rakstīju viņai īsziņu. Bija auksts - kad vajadzēja ātri doties visiem līdzi, nepaguvu paķert džemperi. Īsziņu tā arī neaizsūtīju. Arī biju viņu pirms tam lūdzis, lai raksta vienīgi tad, kad ir reāli kāda iespēja tikties. Tas tā, lai viens otram neizraisītu liekas emocijas. Patiesībā, tas nozīmē, ka mēs viens otram vairs nekad nerakstīsim un nekad viens otru neredzēsim.
Tas viss atsauca sajūtas no 5cm/s (Byousoku 5 Senchimētoru). Žēl tikai, ka manā gadījumā nav vilcienu.
|
|
| Rūpēties |
[24 Nov 2009|11:45am] |
Ir divas pretrunīgas filozofijas:
1) Kas nespēj parūpēties par sevi, nespēs parūpēties arī par citiem
un
2) Par citiem parūpēties patiešām var vienīgi tas, kas aizmirst rūpes par sevi..
Nezinu, kura no tām ir patiesība, tāpēc nevaru izšķirties, kurai sekot. Nāksies meklēt kompromisu, piemēram:
Iemācies rūpēties par citiem, rūpējoties par sevi, tad aizmirsti un aizliedz sevi un rūpējies vienīgi par citiem tā, kā līdz šim esi rūpējies par sevi.
Bet vēl jau ir emocionāls moments, tas ir - kas sagādā lielāku gandarījumu: kad esi parūpējies par sevi vai par citiem? Tas atkarīgs no attieksmes pret citiem cilvēkiem. Droši vien arī citu cilvēku attieksmes pret mani. Kaut gan arī palīdzēt mēslam sagādā gandarījumu - tā var izrādīt un izjust sava veida pārākumu par viņu, varētu pat teikt, likt viņam nonākt parādā man.
Tas viss, protams, ir nieks, salīdzinot ar tām sajūtām, kad pakalpo kādam vērtīgam cilvēkam. Vērtīgam tādā nozīmē, ka šis cilvēks ir daudz izdarījis citu labā.
Bet jautājums paliek atklāts - kādu no tām divām filozofijām izvēlēties?
|
|
| Sorewa... |
[29 Oct 2009|10:00am] |
|
Gribu uz japāņu filmām, bet jāatsakās no dejām un laukiem, lai tiktu...
|
|
| Darbi tomēr gaida |
[28 Oct 2009|11:56am] |
Dīvaina sakritība, ka, ja īpaši neiespringstu par nepadarītiem darbiem, izniekoju laiku, necenšos visu "noslīpēt" un nesteidzos, tad arī darba uzdevumu paliek arvien mazāk un mazāk. Tad pēkšņi savas dzīves bezjēdzības sajūtu iespaidā pieveicu slinkumu, sadomāju daudzus jo daudzus plānus un sāku aktīvi darboties, noliekot pie malas nelietišķas aktivitātes pie datora un tv ekrāniem, grāmatām, mūzikas instrumentiem, ciemošanos pie draugiem, pārdomas par dzīvi. Tikai un vienīgi intensīva lietišķa darbība.
Ar to brīdi tad sāk uzrasties vēl papildus simts problēmas un darba uzdevumu, ar lūgumiem un prasībām sāk ierasties, zvanīt un rakstīt cilvēki, darbos parādas kļūdas, kuras ir jālabo, kas atkal ir papildus aktivitāte, sāk lūst inventārs, visbeidzot saslimstu.
Tanī vājuma brīdī glābējs slinkums aka "take it easy" attieksme piedzimst no jauna, lietas tiek pamestas novārtā vai puspabeigtas, lai jau atrisinās pašas par sevi. Un tā arī notiek. Perfekti izravēts dārzs dod mazāku ražu, nekā tāds, kuram vienreiz vasarā steigā vagu starpās ar kapli tika pārskriets cauri, nekad netika nedz mēslots, nedz laistīts. Tad arī saaukstēšanās pāriet pati par sevi bez ārstu un medikamentu iejaukšanās.
Taču zinu, ka ir cilvēki, uz kuriem šis princips neattiecas un kuri ar intensīvu, rūpīgi pārdomātu un mērķtiecīgu darbību tiešām spēj sasniegt augstus rezultātus. Es gribētu tāds būt, jo tas ir interesanti - plānveidā sasniegt mērķus, taču dzīve rāda, ka tas nav mans liktenis. Mans liktenis ir iedomāties mērķi un virzīties uz to spontāni, gadījumu varā.
Neskatoties uz to, ar šo brīdi atkal iespringšu par visu - paskatīšos, kas iznāks. Esmu pamanījis, ka, ja par kaut ko dzīvē uzrakstīt, situācija mēdz strauji mainīties.
|
|
| Known Subject |
[23 Oct 2009|10:54am] |
|
Nopirku mazu zelta stienīti. Tagad vēl jāatrod brīdis aiziet uz jūru sameklēt akmentiņu, jo tieši nesen bija vētra. Cerams, ka to cilvēku, kas būs tā gredzena cienīgs, es atradīšu ātrāk, kā to akmentiņu. Zvejot dzintaru tomēr visticamāk sanāks iet ne ātrāk par nākamā gada aprīli, maiju.
|
|
| Known Subject |
[13 Oct 2009|05:30pm] |
Kad skatījos uz viņu, vienmēr apbrīnoju viņas rokas - tās ir tik mātišķas, sievišķas, smalkas un vienlaicīgi stipras. Viņa tās bieži vien salika tādā veidā, kas man lika iztēloties bērnu viņas rokās. Viņa bija tā, kas uzdrošinājās uzaicināt mani uz randiņu. Nekad mūžā neuzdrošinātos pats. Es gan līdz pat šai dienai nevaru likt sev noticēt tam, ka viņai biju interesants. Nespēju sev piedot to, ka tā arī līdz galam nepalīdzēju viņai pabeigt rakstu darbus. Biju domājis, ka viņai izdosies pašai, bet nē. Viņa ļoti pārdzīvoja. Nesen uzzināju no paziņām, ka viņa aizbrauca uz Eiropu uz gadu. Pēdējo reizi redzēju viņu, kad braucām uz baznīcu. Viņa uz mani tā skatījās, tā savādāk, ilgāk, kā citas meitenes, par kaut ko aizdomājās. Runāja ar mani viņa parasti gan tieši tāpat kā visas citas: ka lauki nepatīkot un ka pilsētas gaismās ir labāk.
Tas visticamāk nozīmē, ka viņa neatgriezīsies no svešām zemēm. Jo Rīga jau no noteikti nav no tām visspuldzīgākajām pilsētām Eiropā. Un kad viņa redzēs spuldzīšu gaismu tur, aizmirsīs pilnīgi visu. Bet, vienalga, pat ja viņa atgriezīsies, es palikšu viņai tik pat tāls savos tumšajos mežos.
|
|
| Known subject |
[09 Oct 2009|04:27pm] |
When I told her of my intended life in a country and a large family, I expected nothing more but another criticism and scepsis. In return she told me about how bored she is by men, that are limited only to the alcohol parties in danceclubs, and then she asked excited:
"Tell me something more!"
I... was... stunned... A woman that does not deny what's in my mind and soul... It's impossible! It's untypical! Who she is? Where is she from??
What? Oh no... She is not from Latvia... And, yeah, she's gone home now.
|
|
| Conversations with God 005 |
[29 Sep 2009|06:03pm] |
| [ |
music |
| |
Andrew White - The Heart of the Celtic Guitar - ... |
] |
After the speach of Satan there was only one thought on my mind: I am indeed a pathetic little monkey in a zoo, where my whole life is just a bunch of useless efforts to climb on different social trees to get some social bananas. My whole life is no different from that of an animal and if there is God, I am of no use to Him.
( Suddenly He speaks )
|
|
| Conversations with Satan 006 |
[22 Sep 2009|04:52pm] |
Through the oracle powered by the fire of Lightbringer Satan revealed to me (to everyone actually) the activities of his servants. It appeared that rocket engineers and scientists got their ideas of how to build rockets and a-bombs during rituals of serving the devil. Satan told of Bohemian Grove, where all his children are born, too. Satan told of people from the moon, that search for God through human consciousness. Servants of Satan are at cosmic war with them.
Why does he let the world know it?
The progressive one suddenly spoke:
I will explain you, son!
I want to make everyone think about me! I want everyone to realize, they belong to me! I want everyone to understand, that they can't live without light, that I bring to them and which serves them every minute and every second of their pathetic lives! I want them to understand, that it is already too late - the legion of Antichrists has already been formed and fulfilled all of the tasks necessary for me to rule the world and bring it to the total annihilation!!!
I also want everyone still capable on resistance to show out! The swarm of my slaves will stomp them! I need order.
You, my disobedient child, should stay silent, too... Otherwise you might loose everything, that you have! Your real estate, your time, your friends, even your relatives! No woman will ever love you... 'Cause no freaks allowed in bed!!! Umwhahahaha!!!
I don't want you to be dead. I need you, and I will need you much more in the future. So don't go against me. Do not turn against and pursue those born in the Bohemian Grove.
|
|
| MP3 player; commercial warning |
[14 Sep 2009|12:32pm] |
|
Ja gadījumā kāds ir aizdomājies par iPod nano līdzīgu MP3 plejeri pa 10Ls no ss.lv, gribu pabrīdināt, ka darbojas viņš 4h, nevis 7 vai 6, kā tur sola. Spēlē viņš ne pēc failu nosaukuma, bet gan pēc tā atrašanās vietas uz datu nesēja, kā plašu atskaņotājs. Pie tam vēl esmu dzirdējis, ka Vācijā līdzīgie ir nopērkami tikai pa 5EUR. Tomēr jāatzīst, ka lētāku mazo mp3 plejerīti mūsu zemē es neatradu.
|
|
| Izteicieni 001 |
[14 Sep 2009|12:13pm] |
|
Ja es nesaku neko, tas nozīmē, ka man ir pārāk daudz, ko teikt.
|
|
| Save... the money |
[14 Sep 2009|12:11pm] |
- Man, I have to ride a bicycle to pay the bills!
- How's that? Do you get paid for it?
- No, it's just that I save on public transportation for my expenses to fit my income!
|
|