Nu ja, kristietība tāpēc jau saucās kristietība, jo centrā ir Kristus, kas ir diev-cilvēks, patiess dievs un patiess cilvēks vienlaicīgi. Tieši tāpēc viss renesanses humānisms, etc. Bieži uzsver, ka šādi dievs pats pazeminās līdz cilvēkam, retāk tiek runāts, ka cilvēkam šādi tiek dota dievišķuma iespēja.

(Reply to this) (Thread)

Un p.s., tieši tāpēc kristietība ir tik kruta pretstatā visiem pagānismiem, utt, jo ir liels izsvars uz neredzamību. Vēsturiski tas rietumos ir attīstījis ievērojamu intelektuālo tradīciju, jo par neredzamo baigi jādomā, vienlaikus arī liela skepse pret empīriku un "sajūtās doto"/redzamo, kas, starp citu, arī ir rietumu zinātnes pamatā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zinātnes pamatā gan ir tieši empīrika, nevis tās noraidīšana vai "liela skepse" pret to. Kontrolēta skepse zinātniskās metodes veidā tur, protams, ir, bet tajā pašā laikā visa zinātne kā tāda sākas un beidzas ar empīriku, kur abstrakta teorija ir tikai instruments aprakstam, modelēšanai utt.

(Reply to this) (Parent)

Man likās, ka renesanse tieši bija laiks, kad inteliģentā sabiedrības daļa atklāja, ka ir pastāvējusi arī antīkā kultūra un mazliet paplašināja savu skatījumu.

Kristus, protams, ir jauki, bet kļūt par dieviem viņš mums gluži nepiedāvā. Ieraksts vairāk bija par ko citu, beware the reader of one book.

(Reply to this) (Parent)