Mhm, TĀ STUNDA NĀK jau kuro gadu tūkstoti. Gan Eiropas, gan visā judokristīgajā civilizācijā. Un ikkatrs gadsimts dzemdina dažus praviešus, kuri uzlec uz mucas un sludina sava ciema iedzīvotājiem drīzo pasaules (vai civilizācijas) galu, brangi piesaukdami asinis, sēru un uguni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ja, vēsturiskums un eshatoloģisms ir iespējams tieši judeokristīgajos ietvaros, un kāpēc ne, tas ir stilīgi, savdabīga domāšanas paradigma, kas daudz ko noteikusi, turklāt "rietumus" vieno ar islāma pasauli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gan jau senilā sodīšanās par tikumu pagrimumu un ilgas pēc pasaules gala sastopama arī citās kultūrās, nebūt neesmu droša par Ābrahama mantojuma unikalitāti šajā ziņā.:)

(Reply to this) (Parent)

Derētu ņemt vērā, ka pēdējos gadu tūkstošos neviena vien civilizācija un kultūra ir arī paspējusi sabrukusi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā gan, civilizācijas un kultūras gan veidojas, gan sabrūk nemitīgi. Tomēr visa šī dinamika īsti nekorelē ar apokaliptisko praviešu aktivitātes uzliesmojumiem, un tas liek apšaubīt viņu prognožu vērtīgumu.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pavisam visu to civilizāciju gadījumos noteikti bija arī tādi, kuri pirms tam pravietoja un pēc tam "es taču teicu!".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, pareģot kaut kā galu ir samērā drošs pašizpausmes veids. Apmēram tikpat drošs kā sērīga nopūta par to, ka visi reiz mirsim. Un tikpat produktīvs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši šī brīža novērojamajā scenārijā nav jāpareģo ''gals'', bet degradācijas līdz trešās pasaules valsts līmenim, ja lietas tā pat vien turpinās. ''Gals'' vispār ir nepareizs vārds un tādus tiešām drīzāk lieto bārdaini skrandaiņi ar ''end is nigh'' plakātiem, kas gaida armagedonu. Realitāte ir prozaiskāka. Vairumā gadījumu ''gals'' notiek tik ilgi un pakāpeniski, ka viena paaudze to nevienā brīdī arī nepiedzīvo, tas vienkārši stiepjas un stiepjas, kamēr attiecīgās kultūras/etnosa vienkārši vairs nav un par viņiem var uzzināt tikai vēstures annālēs.

Ja dzīvo pēc principa ''pēc manis kaut vai ūdens plūdi'' un nedomā par nākamajām paaudzēm, tad protams, tas ir OKAY un nav par ko cepties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lai cik domātu par nākamajām paaudzēm, neviens etnoss (tāpat kā indivīds) nav mūžīgs. ja ir dedzīga vēlme paildzināt kādas kopienas vai kultūras eksistenci, tad var vai nu a)atražot genotipu; b)radīt globāli pietiekami nozīmīgas un dzīvotspējīgas mēmes, kas turpinās pastāvēt.
Amatieriski apcerēt iespējamos dinamikas scenārijus ir tikai diezgan banāla emociju izlāde, nekas vairāk. Gluži kā Paulīnei mirstamkleitas piemeklēšana.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viss pareizi, bet, lai darītu visu pārējo, jāpārstāj ar sava genotipa un kultūras pašrocīgu suicīdu, ko par varītēm mēģina realizēt daži ķerti Eiropas ''progresīvo'' valstu politiķi.

(Reply to this) (Parent)

Nu, liela daļa cilvēku dzīvo tā, it kā nāves nebūtu, it kā viņi būtu nemirstīgi. Pravietojums par nenovēršamu nāves iestāšanos šādos gadījumos ir kā neliela deva realitātes, vismaz nopūtu formā, bet allaž produktīvi, doma par nāvi ir ar lielu produktivitātes potenciālu. Principā ar to arī nodarbojas vecās derības pravieši. Sludina nenovēršamo, rāda zīmes, lai dotu iespēju ieņemt citu kursu attiecībā pret nākamām lietām, iespējams, pat mainot laika gaitu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man patīk Tavs patoss.
Āmen.

(Reply to this) (Parent)