Grūtākais jautājums šeit ir, kāds altruisma līmenis ir optimāls sabiedrībā?

Ikdienišķā domāšana ir melnbalta: savtīgums – slikts, altruisms – labi. Bet realitāte ir citāda. Darba devēji grib tikai altruistiskus darbiniekus, kas nekad neatsakās strādāt virsstundas, neprasa algas pielikumu utt. Bet realitātē šāds darbinieks būtu pārstrādājies un ļoti neefektīvs, bez iespējām progresēt. Savtīgāki cilvēki spēj virzīt progresu aktīvāk nekā altruistiski sociālisma kalēji.

Bet nu ir skaidrs, ka nav nekādas absolūtās skalas savtīguma/altruisma mērīšanai, kur nu vēl izvērtēšanai. Viss, ko pētījums ir noteicis, varētu būt relatīvās atšķirības, un pat tad nav zināms, vai šī atšķirība ir kaut cik nozīmīga.

(Reply to this) (Thread)

Šis ir arī klasiskais Kānemana gadījums, kad prāts nespēj atbildēt uz grūto jautājumu, tāpēc tas automātiski atbild uz vieglāko, un uzskata, ka jautājums ir atrisināts – reliģiskums mazina altruismu, tātad tās ir sliktas. Ha, ha.

(Reply to this) (Parent)