''Tu neesi tava ģimene, tava nācija, tavs dzimums, un arī ne tava suga. Tu esi tu.''

Šāds teikums nestrādā nedz kā lozungs pareizajai sevis uztverei, nedz kā pretenzija uz fakta konstatāciju, pēdējais summē sevī (tajā skaitā) iepriekšējos, savukārt iepriekšējie determinē pēdējo.

Trešā utilita dod siltumu tādēļ, ka tik tiešām funkcionē kā jēgpilna daļa/zobrats labi ieeļļotā mehānismā, kura ceļa virziens ir viens un transparents - dzīvot. Otrais mazāk silts, jo dīlo ar problēmu - kā dzīvot. Pirmais ir visvēsākais, jo nonāk līdz - kāpēc dzīvot.
Saprotams, jo indivīds nevar būt pats sev par jēgu, pats sevis mērķis un rezultāts vienlaikus. No tā arī visa tā mizērija, mūžīgā depresija, dzīves jēgas meklējumi, kas labākajā gadījumā reducējas līdz ''sub'' jēgām ķipa, esmu ugunsdzēsējs - mana jēga ir dzēst uguni - tas man sniedz dzīves piepildījumu.

Reāla jēga, galīgā un patiesā, kas pārtrauc jebkādu tālāku interesi to meklēt, ir Absolūtā, apzinoties sevi nevis ''sevis'' bet Absolūta kontekstā. Te arī ceturtā un galīgā utilita, pret kuru trīs pārējās ir tikai ēnas uz alas sienas.

(Reply to this) (Thread)

Man prieks, ka Tev tā patīk fizika.

(Reply to this) (Parent)

Nedeterminē. Būtu skumji, ja tā būtu.

Tas par dzīvot/kā dzīvot/kāpēc dzīvot labs.

(Reply to this) (Parent)