making sense - mind control [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

mind control [7. Apr 2011|11:06]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
saiteatstāt nospiedumu

Comments:
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:7. Aprīlis 2011 - 22:52
(Link)
Augsta līmeņa varbūt, tā kā "domā par kaut ko un tas notiek", piemēram figūra uz monitora pagriežas.

Par tādiem augsta līmeņa procesiem, kā emocijām būtu interesantāk. Atpazīt skumjas, piemēram. Un kad tās ir noklasificētas, tad pieslēgt šo sistemu reversi un inducēt emeocijas pēc vajadzības.

Emociju mašīna, mhm. Nākotnes patēriņa produkts, spēļu konsoļu vietā.

Es neticu, ka tas ir tik vienkārši, jo redukcionisms tomēr feilo. Iespējams, kļūdos.
[User Picture]
From:[info]mindbound
Date:7. Aprīlis 2011 - 23:04
(Link)
Feilo... taisnību sakot, atkarībā no tā, uz ko tiek reducēts. Neirons-neirons līmeņa elektroķīmiskajā aktivitātē prātu, protams, mēs nedz atradīsim, nedz spēsim atrast; no otras puses, manuprāt, ir gandrīz droši tas, ka tas ir atrodams lielāka mēroga smadzeņu aktivitātes paternos; datu plūsmās un to dinamikā, as it were.

Inducēt emocijas... izskatās pēc olivāro un amigdalāro kodolu stimulācijas, plus, iespējams, kaut kādām manipulācijām ar dopamīnerģisko ceļu (tiesa gan, ar pēdējo būtu jābūt ļoti uzmanīgam, here there be wireheading). Izklausās gluži iespējami, taisnību sakot, vismaz šādā, galēji shematiskā līmenī.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:7. Aprīlis 2011 - 23:17
(Link)
Wireheading, hmm...

Njā, problēmas jūsu transhumānisms radīs ne pa jokam, un ne tikai filozofiskas.
[User Picture]
From:[info]mindbound
Date:7. Aprīlis 2011 - 23:28
(Link)
Nu, ar wireheading vājāku, taču diezgan funkcionālu un darbības ziņā pilnajai versijai faktiski identisku variāciju visa veida opiātu lietotāji nodarbojas jau kopš, hmm, senas pagātnes.

Bet principā - jā, H+ ir papilnam iespēju radīt problēmas, kas gan apjomā, gan fucked-upness pakāpē tālu pārsniedz jelko, ar ko cilvēkam ir līdz šim nācies saskarties, un runa nav tikai par eksistenciālajiem draudiem. Ne jau bez iemesla liela daļa H+ studiju ietver tieši šo riska faktoru apzināšanu un novēršanas/prevencijas iespēju pētniecību.