Fully functional high-speed/high-bandwidth noise-free two-way brain-computer interfaces? In probably a very near future? It's more likely than some think.

(Reply to this) (Thread)

V smisļe? Optoģenētikai taču vajadzētu gēnu inženieriju, ne? EEG savukārt ir ļoti trokšņaina, cik man zināms.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Permanentam, implantētam datu apmaiņas portam ģenētiski modificēti aptverošie audi izklausās pēc visnotaļ "ejošas" opcijas. Un jā, tieši kontrastā pret šībrīža uz EEG bāzētajiem BCI es arī pieminu OG kā potenciāli spēkpilnu iespējamību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Interesanti un savā ziņā biedējoši.
Elektrorencefalogrammas jau arī patiesībā laikam nevar īsti norakstīt, kamēr nav redzēta teorētiskā analīze tam, cik daudz no tā trokšņa var nofiltrēt ar algoritmiem. Ja tikai saprastu, ko tajos datos vispār beigās vajag saskatīt... Pats strādāju vietā, kur cita starpā kaut kas tāds tagad jau arī tiek pētīts, detaļas gan nezinu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Norakstīt nedz var, nedz vajag, vienīgi encefalogrammu izšķirtspēja, well, ir diezgan nosacīts jēdziens jau pēc būtības; troksni... izmantojot ANN, ir iespējams iemācīt sistēmu atpazīt konkrētus paternus konkrētā indivīda smadzeņu darbībā, kas masīvi palīdz filtrācijas procesam.

Līdz ar to vismaz tos samērā vienkāršos signālus, ar kuriem šobrīd spēlējas BCI entuziasti un pētnieki, ir iespējams atpazīt diezgan precīzi, un korelēt ar konkrētiem augsta līmeņa procesiem - tāpat (kur klasiskais šībrīža piemērs ir sistēma, kas ļauj rakstīt tekstu, kaut ne sevišķi ātri, izmantojot tikai BCI un atbilstošu softu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tiesa gan, lai nodibinātu interfeisu starp smadzenēm un kibernētiku, ir nepieciešams (atskaitot divvirzienu komunikāciju, kas EEG gadījumā ir ārpus pieejamības pēc definīcijas) joslas platums un izšķirtspēja, kas ar transkraniāliem sensoriem, šķiet, vienkārši nav sasniedzama. Šībrīža invazīvajām tehnoloģijām, savukārt, ir citas, pašām savas, problēmas (un joprojām divvirzienu sakaru trūkums).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, tad reversi inducēt tomēr nesanāk?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Transkraniālā magnētiskā stimulācija darbojas, bet tur izšķirtspēja, vismaz šobrīd, ir vēl zemāka, nekā uztveršanas gadījumā, tā ir ļoti tālu no portatīvas (think MRI skeneris) un (galvenokārt tās pašas nepietiekamās izšķirtspējas dēļ) ir vietas smadzenēs, kurām to labāk nepiemērot, lai netīši neizraisītu wetware problēmas.

Bottom line - sanāk, bet pagaidām tā ir ķirurģija ar virtuves piederumiem.

(Reply to this) (Parent)

Augsta līmeņa varbūt, tā kā "domā par kaut ko un tas notiek", piemēram figūra uz monitora pagriežas.

Par tādiem augsta līmeņa procesiem, kā emocijām būtu interesantāk. Atpazīt skumjas, piemēram. Un kad tās ir noklasificētas, tad pieslēgt šo sistemu reversi un inducēt emeocijas pēc vajadzības.

Emociju mašīna, mhm. Nākotnes patēriņa produkts, spēļu konsoļu vietā.

Es neticu, ka tas ir tik vienkārši, jo redukcionisms tomēr feilo. Iespējams, kļūdos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Feilo... taisnību sakot, atkarībā no tā, uz ko tiek reducēts. Neirons-neirons līmeņa elektroķīmiskajā aktivitātē prātu, protams, mēs nedz atradīsim, nedz spēsim atrast; no otras puses, manuprāt, ir gandrīz droši tas, ka tas ir atrodams lielāka mēroga smadzeņu aktivitātes paternos; datu plūsmās un to dinamikā, as it were.

Inducēt emocijas... izskatās pēc olivāro un amigdalāro kodolu stimulācijas, plus, iespējams, kaut kādām manipulācijām ar dopamīnerģisko ceļu (tiesa gan, ar pēdējo būtu jābūt ļoti uzmanīgam, here there be wireheading). Izklausās gluži iespējami, taisnību sakot, vismaz šādā, galēji shematiskā līmenī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Wireheading, hmm...

Njā, problēmas jūsu transhumānisms radīs ne pa jokam, un ne tikai filozofiskas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, ar wireheading vājāku, taču diezgan funkcionālu un darbības ziņā pilnajai versijai faktiski identisku variāciju visa veida opiātu lietotāji nodarbojas jau kopš, hmm, senas pagātnes.

Bet principā - jā, H+ ir papilnam iespēju radīt problēmas, kas gan apjomā, gan fucked-upness pakāpē tālu pārsniedz jelko, ar ko cilvēkam ir līdz šim nācies saskarties, un runa nav tikai par eksistenciālajiem draudiem. Ne jau bez iemesla liela daļa H+ studiju ietver tieši šo riska faktoru apzināšanu un novēršanas/prevencijas iespēju pētniecību.

(Reply to this) (Parent)