Es gan nepakautrēšos teikt, ka sākt ar ad hominem nav labais tonis diskusijās.

Atkal jau Tu spried par visiem pēc sevis. Tiešām neesi novērojusi nevienu gadījumu, kad cilvēki labvēlīgāk izturas pret tiem, kas viņiem ir svarīgi, tas ir, no kuriem viņiem kaut ko vajag? Apslāpē nepatiku vai arī liek sev izturēties un justies laipni tur, kur citādi būtu tikai netralitāte?
Ja turpinam ad hominem, Tev taču nekad nav bijis īsta darba ofisā, vai ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai arī "nav nekāda lielā pieredze darbā ofisā". Ne jau ka es to uzskatītu par trūkumu :)

(Reply to this) (Parent)

Un kur es strādāju tagad?

Bet vispār, es zinu, ka tāda lieta pastāv, neizbēgami. Tomēr man tas nebūt neliekas kā pamatā esošs uzvedības/izturēšanās modelis, kur `retajam` tā nav.
Un, runājot par sevi, es nerunāju tikai par sevi. Man vispār reti ir nācies sastapties ar tādu liekulīgu cilvēku, kas `spēju saprasties un komunicēt` pielietotu Tevis minētajā veidā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nekur neteicu, ka "retajam tā nav", mkay?

(Reply to this) (Parent)