Tieši tā pat kā nacisms, tā dvīņubrālis marksisms-ļeņinisms ir antitradicionāla ideoloģija pēc pašu autoru sniegtās definīcijas. Tā mērķis ir tradicionālo institūtu dekonstrukcija, tāpēc ir likumsakarīgi tā naidīgums pret kristietības freimworku, pret kuru asi vērsās kā oldskūl proletariāta čempioni, tā kultūrmarksisti. Postpadomju telpa pa lielam kopē Rietumu idejas, tikai pēdējā laikā sākuši minstināties, redzot līdz kādai plānprātībai tie nonākuši ar savu dekonstrukcionismu. Tradicionālisms te izpaužas tikai tiktāl cik cieņā pret veselo saprātu. Citādi tās ir modernas, liberālas valstis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šis trāpīgi, jo nav jābūt ģēnijam, lai pamanītu, ka nacisms, līdzīgi komunismam, sevi redzēja tieši kā jaunā - 20.gs. masu politisko kustību, kas nomaina novecojušas vai deģenerējušās sabiedriskās iekārtas un kuru uzdevums ir radīt jaunu cilvēku un jaunu pasauli, turklāt balstoties pašā krutākajā zinātnē un tehnoloģijās, nacisms bija pat zinātniskāks par komunismu, jo, viņuprāt, vairāk balstījās hard sciences, nevis ekonomikā vai socioloģijā, hence - rases, rasu tīrība, ģenētika, eigēnika un bioloģiskais determinisms - varasgriba, kā priekšā visam pārējam vajadzētu atkāpties vai padoties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpat līdzīga propagandas estētika un metodes. Vienīgā praktiskā atšķirība, fokuss uz rasi. Viņiem "the new man" būtu blonds ārietis, komunistiem krancis bez identitātes. Abos gadījumos perfekti lojāls idejai.

(Reply to this) (Parent)