Word (par to, ka vajadzīgs balanss starp internālo un eksternālo). Bet man arī šķiet, ja ir noslieces uz depresiju vai nespēju lietās saskatīt jēgu, ka ir jāstrādā ar saviem negative beliefs, do some form of internal CBT. Jo par tad, ja tev apkārt ir ļoti pilnvērtīga situācija, tu to nespēsi novērtēt, ja operēsi pēc visādiem faulty ways of resoning (black n white thinking etc).

Tāpēc man arī šķiet, ka var darīt meditāciju, būt super mindful un tas iespējams liek justies mierīgāk. Bet manuprāt ilgu gadu laikā iestrādātas idejas par sevi un pasauli nevar pēkšņi mainīt ar kaut kādu spiritual awakening, kā to bieži pasniedz.

(Reply to this) (Thread)

Visas šīs sarunas (no kā citāts) kontekts ir tāds, ka meditācijai ir savs opportunity cost - tā prasa zināmu laika ieguldījumu, kuru varētu izmantot arī kaut kā citādi. Es šobrīd gan to nenorakstu kā sev nederīgu opciju, bet nebūtu arī gatavs tērēt tai gadus.

Iespējams, arī tavā aprakstītajā situācijā (kad ir laba dzīve, ko cilvēks nenovērtē kaut kādu savu tarakānu dēļ) reizēm ir efektīvāk saņemt ārējo stimulu. Piemēram, savām acīm redzēt to, "kā citiem iet sliktāk". patiesībā ir liela problēma, ka pasaule ir attīstījusies tā, ka tādu reality check mūsdienās izveikt ir grūtāk nekā jebkad agrāk, "vecajos labajos" laikos (man tā šķiet).

(Reply to this) (Parent)