brussels

Sep. 19th, 2006 | 07:07 pm

mēs satiekamies kādā no šīs murgainās pilsētas - city of delusion - neskaitāmo iestādes ēku gaiteņiem un neirotiski smejamies. es gribu pastāstīt tev par dzelzceļa tiltu, to namīras tiltu, kuru šķērsojot, ik reizi nāk prātā, ka tilta apakšdaļā - raugi, tilts sastāv no līmeniskām dzelzs platformām - ierīkotas paralēlas, slepenas sliedes, kas ved uz to īpašo vietu, kur viss, ko mēs sakām, kaut ko nozīmē. protams, es to neizdaru. tikai paredzami atbildu uz tavu paredzamo jautājumu par to, kā man iet, un tad mēs atkal smejamies. nez kāpēc man rādās, ka šie smiekli vēsta par mums daudz vairāk nekā vārdi.

saite | ir ko teikt | Add to Memories

jūra (speciāli tanki tējai par pamācību bildes ielikšanā)

Sep. 15th, 2006 | 03:28 pm

saite | ir ko teikt {2} | Add to Memories

par bailēm

Sep. 13th, 2006 | 03:52 pm

vakar pēc ilgāka laika - cioè, nedēļas pārtraukuma - atkal nolēmu uzskriet, bet nekur tālu netiku, jo ieskrēju cūku barā. ceļmalā rukšķēja vismaz 30 cūkas, jei bogu, lielas un mazas. es atcerējos filmu 'io non ho paura', un pretēji filmas vēstij ho avuto moltissima paura - tādas sen nejustas, primitīvas, dzīvnieciskas bailes, kas izurbjas cauri kultūrslānītim. tai filmā, ja atceries, ir stāstīts, ka cūkas ēd cilvēkus. nu, tad es skrēju atpakaļ. un prom pa citu ceļu. droši vien uzstādīju ātrumrekordu. nezinu, skrienot esmu laimīgs, pulksteni līdzi nenēsāju.

saite | ir ko teikt {7} | Add to Memories

pēcvasaras paģiras

Sep. 11th, 2006 | 02:39 pm

jau gads apkārt, kopš rakstu savus melanholiskos teksteļus šeit, cibā, aplis ir noiets, viens no daudzajiem, par kuriem kāds rakstīja: "gadumija manā ādā. vēl viens aplis manā aurā. gadskārta. gadskārtas ir kā apļi ūdenī – kāds pirms [...] gadiem iemeta akmeni, un katru gadu ūdenī iezīmējas aplis, aizvien vājāks un vājāks. līdz pamazām izzūd."

zinu, ka, rakstot šeit, neesmu kļuvis ne par matu labāks. ar katru izlasītu tekstu, apmeklētu vietni, pieradinātu draugu drīzāk ļaunāks, svešāks un vienaldzīgāks. cik tālu...? es vakar iedomājos, atvadu peldē prom no vasaras. cik tālu... un runa nav par telpu, lai gan es biju dīvainā, kustīgā telpā. drebošs, dziļi piesūcies tanca-farra sarkanvīnu, tumšām peldbrillēm uz acīm, lai mēness neapžilbina, es ieniru baltā, putainā jūrā, es iepeldēju dziļi un - kāda afrodīte? - vairs nesapratu, uz kuru pusi krasts. es zinu, tev (jums visiem) ir bijušas šādas - arhetipiskas - bailes sajaukt debespuses. tās ir pārejošas. viss patiesībā ir labi. es tikai sabiezinu krāsas. es tikai kuļu putas.

atbilde uz šo domās formulēto jautājumu ir "o, ļoti tālu". jo vienmēr ir viļņi, kas iznes krastā. vienmēr ir (dura) cerība, kas nemirst ne pēdējā, ne sitama. ka viss būs tā, kā tu vēlies. un pat tā, kā tu neuzdrīksties vēlēties.

saite | ir ko teikt {2} | Add to Memories

hide-out

Sep. 7th, 2006 | 04:50 pm

vakar pašā vakarā, kad saule ar mēnesi spēkojas, aizslidoju uz lauka malu, savu jaunatklāto slēptuvi pavisam tuvu lidostai. gaisa kuģi tur slīd pāri zemu, zemu. tur ir tāds 'telos kosmou' fīlings. eh, es eju sviestā. sēdēju un mijkrēslī lasīju pamīšus piekto enneādu un bailly grec-français vārdnīcu. man šķiet, ka atkārtošana nav zināšanu māte. jābūt citai atbildei.

saite | ir ko teikt {6} | Add to Memories

filologs blondīnis jautā

Sep. 6th, 2006 | 04:31 pm

kāds no filozofiju/filosofiju studējušajiem var pateikt, kāpēc plotīns savos traktātos visu laiku atkārtojas? piem., piektās enneādas sestajā traktātā sākuma daļā viņš vismaz piecas reizes apgalvo, ka (primāri) prātojošs ir tikai tas, kuŗš apvieno divus vienā (tas par prātošanu par sevi), bet tas, kuŗš domā par citiem, ir sekundāri prātojošs, jo prātojamais šķirts no prātotāja. kāda jēga visu n-tās reizes atkārtot?

saite | ir ko teikt {6} | Add to Memories

bum bum būt

Sep. 4th, 2006 | 01:16 pm

nerunāt, nesmīdināt, nedomāt. vārdi ir tik lieki... kā gribētos vienkārši būt. jo skriet, jo būt, bet man ir aizdomas, ka man tovakar nebija lemts tā būt. man bija sēdēt tev pretī un pēc tam uz ab dambja - tā patālāk. dzert no plastmasas glāzes viskiju un skatīties, kā likteņupē šūpojas pusbeigtas zivis un torņi.

saite | ir ko teikt | Add to Memories

vindurinn (larghissimo)

Aug. 22nd, 2006 | 08:02 pm

jau
redzu
autobuss
salkani silts
savas durvis veŗ
bet miljoniem domu
man galvā šaudās miljo
niem vulkānisku putekļu grīs
tēs vērpjas un es starp tiem slē
pjos kā vilnis aizmirstas mīlestības
apdzisuši naidi neizjusta nožēla paist
un pāri visam spīts negrib un negrib gaist
vējš plašumos ieskrējies aptracis virsū brūk
un triecas man sejā ar iekarotāja spēku vējš ak vējš
esi jau iekarojis atslābsti rimsties paturēt nevari vēl
tu neesi tukšā jo tūlīt es iekliegšu tevī tu zini man žēl
pāris necenzētu lūgšanu vārdus tad skriešu debesīs klausīties dārdus

saite | ir ko teikt {1} | Add to Memories

par cilvēka/datora interfeisu

Aug. 21st, 2006 | 06:47 pm

kompis prātīgs, gudrs, labiņš, mani saudzē. kā veru failu vaļā, viņš taisa ciet, saka, viņam vajagot aizvērties, prasa, vai erorreportu bilam sūtīsim? nesūtīsim. mauksim slidas kājās un uz jūras krastu slidot. un pēc tam vakarā uz krogu. uz K-barinn, kā gan citādi. galu galā divas vien dienas šeit palikušas.

es vairāk nespamošu, apsolu.

mazāk arī ne.

cheers.

saite | ir ko teikt {3} | Add to Memories

par to, kāpēc valoda mainās

Aug. 17th, 2006 | 01:13 pm

vakar atcerējos, ka islandiešu valodā ir inspiratīvais patskanis u (reizēm au). tā ir tāda skaņa, kas rodas, velkot gaisu uz iekšu. es tev saku 'ju' (=jā pēc noliegumjautājuma kā FR 'si', DE 'doch'), paužot neticību.

kad cilvēks nodzīvo līdz septiņdesmit, inspiratīvais patskanis pazūd, jo tas prasa pārāk lielu piepūli. palatalizācija palielinās, bet aspirācija/vibrācija samazinās. tāpēc mēs vecumā svepstēsim un šļupstēsim, nevis svilpsim un rūksim.

inspiratīvā adaptācija esot divdesmitā gadsimta jauninājums. jebkurā gadījumā fonētiskā distance, mainoties paaudzēm, palielinās. tāpēc pat septiņdesmito gadu TV ieraksti liekas "jocīgi". lingvistiskas vienības pārmaiņas, tai pārvietojoties skaņu sistēmā, vienmēr izraisa citu vienību pielāgošanos, teica labovs*. šīs konkrētās pārmaiņas cēlonis manuprāt ir psiholoģiski semantisks [t. i., pirms divdesmitā gadsimta pietika ar jau esošajiem neticības paušanas mehānismiem, kas ir ekspiratīvi, intonatīvi un funkcionē vēl aizvien]. nākamā paaudze pārmaiņas vienmēr uztver kā normu. šī "reciklēšanās" arī ir pārmaiņu izraisītājs.

*the internal revolution of linguistic rules, bloomington, 1972

saite | ir ko teikt {10} | Add to Memories

horologium islandiensis

Aug. 15th, 2006 | 02:32 pm

mani pētījumi par eykt nesa augļus. jans de frīss (jan de vries) altnordisches etymologisches wörterbuch (leiden, 1977) saka, tas nākot no ģerm. jaukiþō ‘aizjūgs’, cf. fēru økt, ziemeļnorv. øykt, økt ‘iejūgts’, norv. ykt ‘ēdienreize’ (viena no četrām). arī aleksandrs johannesons (alexander jóhannesson) isländisches etymologisches wörterbuch (bern, 1956) brauc pa līdzīgu taciņu, sniedzot ide. izcelsmes sakni jeu- un lt. vārdu jùngas. atzīmē, ka vārds lietots metaforiski, apzīmējot darbalaiku. 1 eikts = ¼ darba dienas. respektīvi, tolaik bija jāstrādā 12 stundas dienā. izrādās, arī senind. yōga nenozīmē neko citu kā ‘jūgu’ un ‘sasaistīšanu’. bet klīzbijs/vigfusons (cleasby/vigfusson) izcilajā old icelandic-english dictionary (2nd rev. ed., oxford, 1957) definē eykt kā brīdi, kad saule ir šķērsojusi divas útsuðr (DR) trešdaļas. vēl norāda, ka vissenāk eykt atbildis latīņu nona, bet trihorium (trīsstundu) nozīmē lietots tikai vēlāk. tulkojums 'jūgts' (pl. jūgtis) (C) kemune.

saite | ir ko teikt {7} | Add to Memories

vindurinn

Aug. 14th, 2006 | 11:27 pm

atnāca vējš, un es sapratu, ka ir rudens. vaļa fjordā (hvalfjorður) silts ūdens. kā piens. varbūt man tikai tā liekas. piens ledusskapī. pie visa vainīgs vējš.

nikns, viņš iepūta masīvu koka krēslu ar atzveltni baseinā, šai caurspīdīgajā rāmī, pa kuru es peldēju, pavisam blakus man, un es nodomāju, tu mani tāpat trenkā pa pasauli, kam vēl tas? viņš izmantoja katru manu rokas vēzienu, lai rautu no grubuļainās virsmas ūdens plēksnes un triektu tās pret sienu. viņš saldēja man matus. viņš gaudoja un šaustīja zeltaini sarkanos mākoņus, tie laidās katrs uz savu pusi. koyannisqatsi.

beigās viņš apžēlojās, mainīja virzienu un uzstūma mani kalnā ar visām slidām. plus septiņus grādus auksts vējš.

saite | ir ko teikt {5} | Add to Memories

par seno laiku laiku

Aug. 13th, 2006 | 10:21 pm

kādreiz, vikingu laikos, diennakts bija dalīta nevis stundās, bet eiktīs (ISL eykt, pl. eyktir -ar). eikts atbilst trīs stundu sprīdim. diennaktī ir astoņas eiktis.

=24-03 miðnætti (nakts vidus, ~LV pusnakts)
=03-06 ótta (? baiļu laiks, LV nakts melnums?)
=06-09 miðurmorgunn (rīta robeža, ~LV rīta agrums)
=09-12 dagmál (dienas laiks, ~LV priekšpusdiena)
=12-03 hádegi (augstā diena, ~LV dienasvidus)
=03-06 nón (pēcpusdiena, LV idem)
=06-09 miðaftann (vakara robeža, ~LV pievakare, novakare)
=09-12 náttmál (nakts laiks, ~LV vēls vakars)

dzīve laikam bija nesteidzīgāka.

saite | ir ko teikt {1} | Add to Memories

kalnup un lejup

Aug. 13th, 2006 | 10:07 pm

man vēl tagad rokas ir pārsalušas, viss ir pārsalis, tik auksts un lietains šeit. esmu atgriezies no esjas kalna, beidzot uzkāpu. tas atrodas apm. 20 km no reikjavīkas. pūles bija tā vērtas - spilgti zaļa, pelēka un melna sūna, dzeltenīgi zaļas nogāzes, kas tinas mākonī, ko cauršķeļ saule.

un šoseja kalna malā, kur nostāvēju kādu pusstundu, stopējot un nenostopējot, līdz atnāca autobuss. raugoties, kā viņi pustukšajos džipos - 'jeppar' šeit ir kulta, pielūgsmes objekts! - aizzib garām, es domāju, vai viņi kādreiz raud arī? varbūt tikai tad, kad saņem no bankas kredītkartes izrakstu.

saite | ir ko teikt | Add to Memories

shirts for fragmentation

Aug. 13th, 2006 | 02:04 am

morisijs bija lielisks. zaale pustuksha. es biju pie pashas skatuves. konci saaka ar 'i'm human and need to be loved'. tieshi taads, kaa polkovnjika fochenees. apsveicu dzimshanas dienaa, starp citu. vinjam bija chetri krekli, triis no tiem iesvieda publikaa saplosiishanai.

saite | ir ko teikt | Add to Memories

sapnis (a la Borges)

Aug. 12th, 2006 | 01:08 pm

kad pusnakts pulksteņi dāsni sitīs stundas, es atstāšu Odiseja ceļabiedrus aiz muguras un iešu uz sapņu valstību, kur atmiņām ceļš ir slēgts. no applūdušas zemes tur pacelšu dažas lauskas, ko mans prāts nav spējis sagremot: vienkāršas zāles, dažādus zvērus, sarunas ar miroņiem, sejas, kas īstenībā ir maskas, ļoti senu valodu vārdus un, reizēm, arī bailes, ko diena nespēj sniegt. es būšu visi vai neviens. es būšu tas otrs, kurš, man nezinot, esmu es pats - tas, kurš ir redzējis citu sapni, manu nomodu. ar nogurušu smaidu viņš pār to spriedīs tiesu.

saite | ir ko teikt | Add to Memories

***

Aug. 9th, 2006 | 03:40 pm

man shodien gribas
dziivot dziivi dziivojamu
iedzert karstaaku par karstu teeju
uzpiipeet un iet laukaa
speeleeties ar veeju

saite | ir ko teikt {1} | Add to Memories

reikjaviikas melanholija

Aug. 9th, 2006 | 02:18 pm

juura atkal skalojas visapkaart, tikai duljkjaina un auksta shoreiz.
debesiis mirdzosha zilgme arii visdziljaakajaa naktii - ziemelji.
svaigs gaiss, sarkani piilaadzhi, stiprs viskijs.

viss griezhas, turi mani, nee, laid tomeer valjaa, jo briidi, iisu briidi viss ir gandriiz kaa toreiz.

es atkal raidu gaisaa ko liidziigu imigranta dziesmai, atceroties, ka sheit bija tas benziintanks, kuraa pildiiju veco tojotu, lai brauktu tev pakalj uz lidostu, bet tur ir tas parks, pa kuru skreejaam, liidz noveelaamies sniegaa.

stulbenis. stulbenis. stulbenis. stulbenis. stulbenis. stulbenis. stulbenis. stulbenis. stulbenis. stulbenis. stulbenis. stulbenis. stulbenis.

shoreiz nav nedz tevis, nedz tojotas, nekaa. parkaa sniegs ir nokusis, visi ziepju burbulji ir sapliisushi, un muusu kugjis ir palicis tur "toreiz", taalu, iesalis muuzhiigos ledos. visas gaismas pamazaam izdziest. kaa saaposha galva aust diena. veel viena.

saite | ir ko teikt {4} | Add to Memories

labdabiigaas anamneezes

Aug. 5th, 2006 | 08:27 pm
oma: naivi ekstaatisks fiilings

baltie kalni lieli
ieleja gara augsta
akmenji biistami slideni
saule nikna karsta
juura dzilja tiira

atminjas. taa arii to visu atcereeshos. kugji, kas leeni pienaaca, izveema dazhas mashiinas, tad ierija mani un paareejos - palielu baru, kas gribeeja vai bija spiesti atvadiities no kalnu ielenktaas dabas kruuts. no pludmales, kura paliek taalu. nezinu, kaapeec neviens cits nepeld dziljumaa. tur... ir savaadaak.

un viss notika tieshi taa, kaa bija paredzeets. kugjis liigani shuupojaas, shkjeljot mazus vilniishus, kas njirbinaajaas pa milziigu caurspiidiigu uudens klaidu. es jutu, es reibstu no juuras gaisa. lasiiju graamatu, atlaidies uz briiva sola augshjklaajaa, bet virs galvas man bija sarkanas glaabshanas laivas un zilas debesis, kuraas dziivo labais dievinjsh, kas par mums visiem ruupeejas.

saite | ir ko teikt | Add to Memories

reaala saruna

Aug. 5th, 2006 | 08:17 pm

es: πόσο κάνει; [cik?]
garsons: seven fifty [7,5]
es: πόσο; [cik?]
garsons: seven fifty [7,5]
es: πόσο, πόσο; [cik, cik?]
garsons (aizkaitinaats): i TEL you - Seven Fifty [7,5]
es: στα ελληνικά; [griekjiski?]
garsons: επτά [7]

saite | ir ko teikt {1} | Add to Memories