labdabiigaas anamneezes
« previous entry | next entry »
Aug. 5th, 2006 | 08:27 pm
oma: naivi ekstaatisks fiilings
baltie kalni lieli
ieleja gara augsta
akmenji biistami slideni
saule nikna karsta
juura dzilja tiira
atminjas. taa arii to visu atcereeshos. kugji, kas leeni pienaaca, izveema dazhas mashiinas, tad ierija mani un paareejos - palielu baru, kas gribeeja vai bija spiesti atvadiities no kalnu ielenktaas dabas kruuts. no pludmales, kura paliek taalu. nezinu, kaapeec neviens cits nepeld dziljumaa. tur... ir savaadaak.
un viss notika tieshi taa, kaa bija paredzeets. kugjis liigani shuupojaas, shkjeljot mazus vilniishus, kas njirbinaajaas pa milziigu caurspiidiigu uudens klaidu. es jutu, es reibstu no juuras gaisa. lasiiju graamatu, atlaidies uz briiva sola augshjklaajaa, bet virs galvas man bija sarkanas glaabshanas laivas un zilas debesis, kuraas dziivo labais dievinjsh, kas par mums visiem ruupeejas.