aptumšotā versija - horologium islandiensis

mani pētījumi par eykt nesa augļus. jans de frīss (jan de vries) altnordisches etymologisches wörterbuch (leiden, 1977) saka, tas nākot no ģerm. jaukiþō ‘aizjūgs’, cf. fēru økt, ziemeļnorv. øykt, økt ‘iejūgts’, norv. ykt ‘ēdienreize’ (viena no četrām). arī aleksandrs johannesons (alexander jóhannesson) isländisches etymologisches wörterbuch (bern, 1956) brauc pa līdzīgu taciņu, sniedzot ide. izcelsmes sakni jeu- un lt. vārdu jùngas. atzīmē, ka vārds lietots metaforiski, apzīmējot darbalaiku. 1 eikts = ¼ darba dienas. respektīvi, tolaik bija jāstrādā 12 stundas dienā. izrādās, arī senind. yōga nenozīmē neko citu kā ‘jūgu’ un ‘sasaistīšanu’. bet klīzbijs/vigfusons (cleasby/vigfusson) izcilajā old icelandic-english dictionary (2nd rev. ed., oxford, 1957) definē eykt kā brīdi, kad saule ir šķērsojusi divas útsuðr (DR) trešdaļas. vēl norāda, ka vissenāk eykt atbildis latīņu nona, bet trihorium (trīsstundu) nozīmē lietots tikai vēlāk. tulkojums 'jūgts' (pl. jūgtis) (C) kemune.