aptumšotā versija - Post a comment

mēs satiekamies kādā no šīs murgainās pilsētas - city of delusion - neskaitāmo iestādes ēku gaiteņiem un neirotiski smejamies. es gribu pastāstīt tev par dzelzceļa tiltu, to namīras tiltu, kuru šķērsojot, ik reizi nāk prātā, ka tilta apakšdaļā - raugi, tilts sastāv no līmeniskām dzelzs platformām - ierīkotas paralēlas, slepenas sliedes, kas ved uz to īpašo vietu, kur viss, ko mēs sakām, kaut ko nozīmē. protams, es to neizdaru. tikai paredzami atbildu uz tavu paredzamo jautājumu par to, kā man iet, un tad mēs atkal smejamies. nez kāpēc man rādās, ka šie smiekli vēsta par mums daudz vairāk nekā vārdi.