Viss ir pīrāgos, nevis pakaļā.
Nekādi nesaprotu, kāpēc sabiedrībā dominē infantīlais viedoklis, ka zināšanas ir kaut kādas tehniskas iemaņas, kuras nu baisi būs pielietojamas, tipa iemācies atšķirt sīnusu no kosīnusa un visu atlikušo dzīvi kāds par to maksās. Laikam pie vainas, ka ļaudis tādā proftehskolas līmenī joprojām sēž, tipa, iemācīšos cept pankūkas un būšu pavārs, nesaprotot, ka iemāca nevis cept pankūkas, bet atšķirt pamatproduktus un ko ar tiem darīt, savukārt lai dzīvē ar to nodarbotos un no tā dzīvotu, pašam uz šīs pamatbāzes jākļūst par pavāru.
Neviena skola neiemāca profesiju. Pat tik it kā eksaktā profesijā kā medicīna ir virkni gadus pēc augstskolas bēgšanas jānostrādā rezidentūrā, uz skolā iemācīto pamatzināšanu bāzes pašam praksē mācoties par ārstu. Tas pats ar citur - nav iespējams iemācīt cilvēku būt par biznesa un organizāciju vadītāju, jo viss pārāk strauji mainās reālajā laikā. Izstrādāt aktuālas apmācību programmas nav iespējams, var iemācīt tikai pašus principiālos pamatus cerībā, ka moš kāds no tā jefiņu bara, iespējams, spēs izmantot iegūtās pamatzināšanas sevis pilnveidošanā.
Diemžēl lielākā daļa nespēj, jo infantīli uzskata, ka kāds viņiem visu ar karoti ielies mutē, un tālākā dzīve būs īzī pīzī copy/paste, kur viss pateikts priekšā priekš kam. Tb tā Latvijas nākotne, kas deldē bikses un brunčus auditoriju solos, neko cerīga neizskatās...
Arī taisnība. Es gan vairāk pārdzīvoju par to, ka tos rādītājus izrēķināt varu, bet nav īstas skaidrības, ko no tiem secināt, jo tik tiešām - pasniedzējs atnāk, uzraksta formulas, iedod bilanci, mēs izrēķinām visu, salīdzinām, viņš pasaka, ka ir labi un aiziet... Tā... Protams, nekas cits jau neatliek kā burt internetu un bibliotēku, ņemt rokā grāmatas, kas saucās "Biznesa ekonomika" vai "Finanšu pārvaldība" un atklāt, ka tie rādītāji brīnišķīgas lietas atklāj... Tomēr būtu paticis vairāk to dzirdēt no cilvēka - tā skaisti un aizraujoši... Ok, pasniedzēji katrs citādāks!
Ja pieņem, ka tās formulas ir mani pamatprodukti, kas ir vienīgais ko man iedeva, pateica obligāto secību kādā tie jāsareizina, bet tā arī procesa laikā neieslēdzam plīti un neizcepam galaproduktu(analīzi), tā vietā cepšanas process tiek noklusēts un galaprodukts izvilkts no pagaldes un pateikts "voila!"- šitas rezultāts saucās pankūka! - nezinam kādos grādos to cep un kas notiek, kad to apēd (jeb ko var secināt no rādītāja un ko varam darīt, lai to uzlabotu)... Tikpat labi vienkārši varēja atnāk un iedot ieteicamās literatūras sarakstu un aiziet!
Bet es laikam vairāk pārdzīvoju par vienu priekšmetu, kurā apmācīšana notiek līdzīgi jau 7 gadu garumā :D Citas tēmas mani nesāpina!
Laikam jāiet sameklēt finansista prakses vieta! Bet arī skumji... Cik no banku darbiniekiem prakses laikā nav krāmējuši arhīva plauktus... Treknos gados viņus paturēja - pēc rādītājiem gandrīz visi strādāja nozarē, bet pēc tam - skumji, pakrāmē plauktus, papūt putekļus, tev pasaka paldies un ļauj iet tālāk! :)Esi bijis skola - apviļājies miltos, esi bijis praksē 6 mēnešus no vietas - apviļājies olā... Un izcepts neesi nemaz! :D
Laikam jau tomēr esam neperspektīvi šajā nozarē.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}