Arī taisnība. Es gan vairāk pārdzīvoju par to, ka tos rādītājus izrēķināt varu, bet nav īstas skaidrības, ko no tiem secināt, jo tik tiešām - pasniedzējs atnāk, uzraksta formulas, iedod bilanci, mēs izrēķinām visu, salīdzinām, viņš pasaka, ka ir labi un aiziet... Tā... Protams, nekas cits jau neatliek kā burt internetu un bibliotēku, ņemt rokā grāmatas, kas saucās "Biznesa ekonomika" vai "Finanšu pārvaldība" un atklāt, ka tie rādītāji brīnišķīgas lietas atklāj... Tomēr būtu paticis vairāk to dzirdēt no cilvēka - tā skaisti un aizraujoši... Ok, pasniedzēji katrs citādāks!
Ja pieņem, ka tās formulas ir mani pamatprodukti, kas ir vienīgais ko man iedeva, pateica obligāto secību kādā tie jāsareizina, bet tā arī procesa laikā neieslēdzam plīti un neizcepam galaproduktu(analīzi), tā vietā cepšanas process tiek noklusēts un galaprodukts izvilkts no pagaldes un pateikts "voila!"- šitas rezultāts saucās pankūka! - nezinam kādos grādos to cep un kas notiek, kad to apēd (jeb ko var secināt no rādītāja un ko varam darīt, lai to uzlabotu)... Tikpat labi vienkārši varēja atnāk un iedot ieteicamās literatūras sarakstu un aiziet!
Bet es laikam vairāk pārdzīvoju par vienu priekšmetu, kurā apmācīšana notiek līdzīgi jau 7 gadu garumā :D Citas tēmas mani nesāpina!
Laikam jāiet sameklēt finansista prakses vieta! Bet arī skumji... Cik no banku darbiniekiem prakses laikā nav krāmējuši arhīva plauktus... Treknos gados viņus paturēja - pēc rādītājiem gandrīz visi strādāja nozarē, bet pēc tam - skumji, pakrāmē plauktus, papūt putekļus, tev pasaka paldies un ļauj iet tālāk! :)Esi bijis skola - apviļājies miltos, esi bijis praksē 6 mēnešus no vietas - apviļājies olā... Un izcepts neesi nemaz! :D
Laikam jau tomēr esam neperspektīvi šajā nozarē.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}