Šodien redzēju kādus 8 savus ilgi neredzētos kursabiedrus. Izskatās mazliet vecāki un nopietnāki nekā pirms 4-5 mēnešiem. Dažiem tāpat kā man laikam nav laika aizet pie friziera, jo krietni pagarus mateļus ataudzējuši. Un viņiem joprojām no manis tā kā drusku bail. It sevišķi, ja es ar viņiem to vienarpus gadu tā neesmu runājusies un tagad tā sirsnīgi pamāju un pasveicinu.. :D Jāsaka, ka pēdējā laikā audzinu sevi no nekā nebaidīties. Tādejādi kļūstu diezgan neemocionāla. Vienīgi sajūsmas emocijas nespēju apspiest. Tad lēkāšanu uz vietas pavada sajūsmināti pīkstieni no manas puses. :] Bet dzīve tomēr ir sūdīga.
Gūglei pajautā.. :D Man pie "PMS" jau pirmais ir īstais ieraksts. :)
Par to optiku varbūt arī būtu vērts padomāt, pašreiz gan nelietoju nekādu, bet būtu jau mazliet savādi, ka visa tā pustumsā lasītā literatūra un pie monitora nosēdētie gadi nebūtu atstājuši nekādas, hmm, blakusparādības.
Nu, es tieši tā sabojāju savu redzi. Ir bijuši brīži, kad vecāki man atņem grāmatas, lai es vairs nelasītu. Pff. Es bez grāmatām dzīvot nevaru.
Pārbaudīt tev katrā ziņā nenāktu par ļaunu.
Nesapratu piezīmi par krievu valodu, though.