Šodien redzēju kādus 8 savus ilgi neredzētos kursabiedrus. Izskatās mazliet vecāki un nopietnāki nekā pirms 4-5 mēnešiem. Dažiem tāpat kā man laikam nav laika aizet pie friziera, jo krietni pagarus mateļus ataudzējuši. Un viņiem joprojām no manis tā kā drusku bail. It sevišķi, ja es ar viņiem to vienarpus gadu tā neesmu runājusies un tagad tā sirsnīgi pamāju un pasveicinu.. :D Jāsaka, ka pēdējā laikā audzinu sevi no nekā nebaidīties. Tādejādi kļūstu diezgan neemocionāla. Vienīgi sajūsmas emocijas nespēju apspiest. Tad lēkāšanu uz vietas pavada sajūsmināti pīkstieni no manas puses. :] Bet dzīve tomēr ir sūdīga.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
ganeshaEs esmu pamanījusi, ka daļa mani vienaudži ļoti slikti saprot krieviski, bet jautāju šī te- mindboundEs arī ļoti slikti saprotu krievu valodu, ieskaitot to specifisko valodas daļu, kuru nereti var sastapt partikulu un iespraudumu formā arī to leksikonā, kas ikdienā izsakās latvju mēlē. Bet par migrēnu es esmu samērā informēts, kaut arī pati informētība neko daudz nepalīdz. Rīt būs jāaizstaigā līdz aptiekai, anyway. Pēc morfija vai kautkāda mūsdienu ekvivalenta, piemēram.