Dažādi IX
"Tavā istabā ir pārāk bohēmiska atmosfēra, lai mācītos matemātiku," teica ciemos atnākusī Agnese, ievilka vēl vienu ūdenspīpes dūmu un turpināja skatīties Zaķīšu pirtiņu.
Vienīgais, kas man nepatīk manā auskarcaurumu daudzumā ir tas, ka vairs nevaru ielikt auskarus bez spoguļa.
Šodien cepīšos izmantoju citu majonēzi - sanāca pilnīgi savādāk kā iepriekš. Bet arī gardīgi.
Es neprotu palīdzēt cilvēkiem - pat ar savām domāšanas un attieksmes problēmiņām netieku īsti galā, kā lai es dodu padomus vēl kādam? Ko vispār var pateikt cilvēkam, kas ir kļuvis depresīvs un jūtas nevajadzīgs? Es varu no tīras sirds pateikt, ka tās ir pilnīgas muļķības, pat atrast tam diezgan sakarīgus argumentus (kaut arī subjektīvus - jo, loģiski, nevaru zināt visu situāciju un runāju tikai no sava redzespunkta), bet šis ir tas gadījums, kad argumentācija šmargumentācija neko īsti nedod. Nepārliecina. Vienkārši jāturas blakus un jāgaida, kad pāries?
Slinkums vārīt tēju, pēdējās dienās dzeru tikai ūdentiņu.
Varētu teikt, ka nemieru vairāk vai mazāk noreducēju ar pastiprinātu matemātikas mācīšanos. Izrādījās patiesi aizraujoša nodarbe, tikai radās jautājums, ko es visus līdzšinējos pamatskolas gadus esmu darījusi matemātikas stundās, jo bastot matemātiku tā kā nemēdzu.
Pie jūras bija drausmīgi auksts.
Sarunas (ar) citiem, tēja prātam, saldumi fiziskajai labsajūtai un matemātika sirdsmieram - mana kombinācija perfektai skolnieces idillei.
Mūzika: Clinic - Mr. Moonlight