[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
gaismas_'s LiveJournal:
| Sunday, November 12th, 2023 | |
| 9:38 pm | Kovidlaikā pamācījos. Sastrādāju labākus darbus. Pakāpos amatā. Pastrādāju cienīgāku darbu. Pārvācos uz citu valsti. Vēl pamācījos. Sakrāju nepieklājīgi daudz zināšanas un sertifikātus. Atbraucu atpakaļ. Izdegu. Pamācījos vēl. Aizbraucu uz citu kontinentu. Sapratu, ka tur ar savām prasmēm varētu 10 gadus pastrādāt un doties atpūtā. Sapīku par nepareizās vīzas esamību. Atbraucu atpakaļ. Gribēju nedēļu atpūsties. Bankas konta izraksts atpūtai nepiekrita. Strādāju un pamācos pa naktīm. Gribas paceļot, pārvākties, vazāties. Nepatīk uz vietas, ja nekas netur. “If you don’t want to work then that becomes your job, there’s lots of overtime, there’s not many days off.” Nestrādājot noguru vairāk, jo bija jāhastlo. Tagad ir jāstrādā lai atdotu to, tiem, kas palīdzēja, kad nesanāca hastlot, otrpus pasaulei. Īdu par atvaļinājumu jau gadu. Svētdienas esmu rezervējusi priekš gaušanās un piņņāšanas. Šodienas tēma: man, iepriekšējā darbā bija ūber lieliska apdrošināšana, bet nebija laiks aiziet līdz zobārstam. Šobrīd man ir laiks, un tas pagājušogad noignorētais caurums, beidzot ir sācis spēlēt basus, kuri sāp, bet nu ir par vēlu un ****** vien zin, kad es varēšu šo salabot. Par to es domāšu rītdien. Laimīgās ziņas: -pēc interneta kalkulatoru aplēsēm es nodzīvošu līdz 90 gadu vecumam. Vairāk par pusi dzīves ir atlicis. -mājās ir silti, pat karsts, varētu teikt -ir darbs, kurš nav, īpaši, glamūrīgs, bet man patīk -ir laiks pagleznot -esmu atsākusi gatavot -cilvēce aizvien turpina mani pārsteigt un likt vilties viņā no jauna - mīlu dzīvi |
| Wednesday, April 28th, 2021 | |
| 4:49 pm | sēriņa Veļas mazgājama mašīna, neattaisnoja manas pēdējās cerības, ka- darbosies. Ne tikai bundulis negriezās... arīdzan ūdens izšļācās uz zemes un iesita pa nagiem. Pieņemu, ka tas bija viņas veids, kurā pateikt, ka pietiek. Šodien laidu pelnitā atpūtā uz reinkarnāciju. 26 gadi pašaizliedzīgas kalpošanas manai ģimenei. Rūpēs par to lai mums būtu tīrs un sauss apģērbs, jo tā, fantastiskā, vešmašina bija ar žāvētāju. Jūtos, kā zaudējusi uzticamu un mīļu draugu. Pa visu šo laiku vienīgais kaitējums, kas viņai bija noticis- sasitu durtiņas. Tika ieliktas citas. Un, laikam, pārkrāvu pirms gultnis izdomāja nobeigties. It's time to, say godbyeee.... |
| Sunday, December 27th, 2020 | |
| 12:10 pm | Uzmanīties vajag, ne tikai no cilvekiem, kuriem mājās nav grāmatu. Uzmanīties vajag arī no tiem, kuriem mājās ir tikai taburetes. Šajā gadsimtā atzveltnes vairs neizmaksā tik daudz lai būtu jāsamierinās ar taburetēm. |
| Saturday, December 26th, 2020 | |
| 1:12 am | Viss, tomēr, nav tik slikti. Tie ir tie mazie sīkumi, kurus, dusmās mēdzam piemirst. Tas ir pirmais foršais sniegs no kura var velt sniegavīrus un vīrietis, kurš neaizliedz ma vienpadsmitos vakarā iziet uzvelt sniegavīru un kad atgriežos ar pilnu politelēna maisiņu ar sniega pikām tās sakrauj saldētavā, jo man tās vajadzēs vasarai :))) Current Mood:  for everything |
| Friday, December 25th, 2020 | |
| 1:24 am | Bik sakritās garastāvoklis. Jo šie bija priecīgi Ziemassvētki. Skaties kā gribi. Nebiju viena. Septembrī, beidzot, biju priecīga viena. Vairs nē. Cilvēki ir gan lielākais prieks, gan ļaunums. |
| 12:55 am | Jaunietis guļ gultā. Es- sēžu virtuvē uz grīdas, atstiepusi naktslampiņu ar liegu, pieklusinātu gaismu, jo tā, debesspožā, virtuves spuldze manī iedzen kaut kādu slimnīcas sajūtu. Pusē virtuves ir izlīmētas baltas tapetes, jo neizturēju to vēmekļkrāsas paleti, kuru šī dzīvokļa vadošais "dizaineris" bija izstrādājis apvienojot vēmekļu un mazu bērnu caurejas populārākos toņus. Puse virtuves vēl sagatavošanas procesā. Ja man traucē- es izdaru. Jaunietim bija pohuj, tad lai arī ir pohuj. BEt, nē, mans neakurātais līmējums esot šausmīgs. Puis- kad nožūs, augšējās malas tiks pierieztas līdz ar griestiem. tu galīgs lohs ir vai? Man nosprāga telefons, īstenībā- visi telefoni, tagad vieniigaa saziņa ir caur podziņtelefonu, no kura es netieku savā superadvancētajā internetbankā lai apstiprinātu jobanu telefonu uz nomaksu. Nu pimpis ar to. uztaisīju sev kafiju. Mazliet pabesījos- jo nu ir diezgan hujova- mani nomāca šejienes krāsu palete. Izcīnījusi mazliet gaišuma virtuvē- atstiepusi sev normālu rakstāmgaldu, izkarojusi vietu skapī mani vairāk tās lietas it nemaz nesatrauca. MAzliet škrobe par to ka atrodos tālu no centra un kaut cik jēdzīgām darba iespējām, un vēl bez auto. Taču man bija mans online sūds, kurā nopelnīju tikdaudz lai segtu ikdienas izdevumus. Un tagad- trīs dienas oflainā. Mana darba vieta ir zaudēta. Es mzliet pabesījos par to- jo saprotu, ka ar šībrīzā pasaules notikumiem, man jaunu online darbu dabūt ir neiespējami. Jāmeklē kas dzīvajā. Tikai šajā pilsētas nostūrī nekā nav. Man iestājas panika. Pilnīgākā. Man jātiek līdz mājām pēc tālruņa kurš, lai arī whatsappu jau sen neatbalsta, vismaz, internetu dos. Man ir jāmeklē draugi kas aizvedīs un jālūdzās lai aizved. Jaunietis noklausoties manu besi pasaka, ka ja man tā šeit riebjas tad rītdien aizņemsies braucamo un mani ar manām mantām aizvedīs mājup. Nu. Malacis. A kad aizbraukt uz mežu pēc priedītes paņemt auto- ņijuja? Vai mani aizvest pēc jobana telefona? Ja viņam kur vajadzēja es bez problēmām viņu aizvedu. Mani nevar vienu reizi bļaģ līdz mājām aizvest. Točna vajadzēja šodienas rasolam piemest indi. Un vēl pajautāja vai tad pret mani slikti izturoties. Slikti nē- pilnīgi nekādi. Padzeros kafiju- izmantoju iespēju, kamēr šamais mājās izsūtīt maksimāli daudz pieteikumus uz visiem iespējamajiem darbiem. Kā es vēlētos šobrīd gulēt. Nu bļaģ, čali- es saklausījos tik daudz lamas no feisbuka tautas lai tu Ziemassvētkos varētu dzert tēju no savas neglītās krūzes, kuras līdzinieci sadauzīji. Tā vietā lai paņemtu sev normālu un kaut cik ejošu telefonu es tev uzdāvināju jobanu ziemas darba apģērba komplektu lai Tu nečīkstētu, ka salsti, kamēr būvē savu jobano kameru. Es esmu kļuvusi laba. Un tik labai man bija jābūt pret citiem cilvēkiem. Nevis pret šo cilvēku. Karma, mazie! Mācos. Paldies dzīvei par šo mācību. Vismaz šajos Ziemassvētkos nebiju viena. Aizsmēķēšu cigareti. Škrobe- nevarēšu pabeigt nokrāsot tās jobanās virtuves sienas. Viņš te- redz- pa vasaru vispār praktiski nebija un viņam pohuj kas šeit vispār ir. Man nav pohuj. Labāk tīras un gaišas sienas, pat ja slikti aplīmētas, nevis pretīgas tumšas notumsnējušas tapetes. Pasaulē ir haoss- Es neesmu mājās, es sajaucu lietu būtību. Tagad jāmaksā par to visiem. Apprecējos- instant kovids. Izšķīros- LV kovida vairs nav. Aizdevos projām no mājām un sava cilvēka- atkal kovids sākās :D Vainojiet mani, nevis sikspārņēdājus, viņi ir tikai tauriņa pieskāriena ūdenim sekas. |
| Sunday, November 29th, 2020 | |
| 1:39 pm | Laumiņu vizīte Gaismas, vakarnakt, atkal pārvērtās par tumsām. Šķita jau, ka pārāk labi viss iet. Kaut kādu pipšu dēļ, kas centās aizdzīt transportu, izpista diena man, priekšniekam, manam puisim(nu vai jau bijušajam, kas to lai tagad zin) un nemērāmam daudzumam viņa draugu un paziņu. Par to kāpēc tas daudzums ir nemērāms. Nolēmu sevi izklaidēt ņemot talkā degvīna pudeli. Ja priekšpusdienā atver pudeli, tad var gadīties tā, ka no vakara atceries, ka sēdi garažā un pēc tam- pamosties gultā. Nočeko apkārtni un sevi. Man nekas nesāp- jau labi- tātad kauties neesmu līdusi vai arī izdarījusi to pietiekami meistarīgi, lai gan pēc promilēm tas nešķiet ticami. Vīrietis guļ blakus, bet guļammaisā. Jau sāku apjaust, ka esmu smagi nogrēkojusies. Tikai ne sū da neatceros. Bet guļ blakus. Pieceļos atrast savu telefonu lai izsauktu taksi un pazustu, jo saprotu ka lai ko būtu izdarījusi neesmu šobrīd spējīga ar to dīlot. Telefona nav. Velns ar to. Eju gulēt, vismaz teleportešos tālāk laiktelpā. Pamostamies- nu, jā. Gaismas aizgājušas rotaļāties ar laumiņām, vakardien. Sākušas dirsties ar ko pagadījies. Vīrietis aizgāja uz garažu darboties, es atteicos pievienoties, jo kauns skatīties acīs tiem, kam esmu vakardien huiņas sarunājusi, un sīkums ar to- es pat neatceros kam es viņas esmu sarunājusi. Neko neatceros. Nu, Dieva goda vārds. Pat Sātana un Krišnas gda vārds. Neatceros. Aizgāju līdz tuvējam tirdzn. centram. paņēmu starta komplektu, iepisu vecajā aifonā. Apzvanīju vairākus cilvēkus lai veiktu pareizo izvēli ko darīt. Jo sev es uzticēties, pēc vakardienas, nevaru. Mans plāns bija savākt savus loriņus un pist nahuj projām. Vienkārši izbeigt šīs, līdz sim brīdim, lieliskās attiecības un kaut kad rītdien palugt lai kāds atbrauc savākt manu neejošo transportu no šejienes. Aizrakstīju cienītajam, ka izjūtu dziļu nožēlu, ka tā ir noticis, ka ja viņš vēlas, es varu doties nahuj ar visām savām laumiņām un haosu, kuru rada mana nesavāktība un nenoteiktība. Viens bijušais- pateica, ka esmu lose. Viens priekšnieks, pateica- dura. Izdzeršu kafiju. Nomazgāšu traukus, izslaucīšu grīdas. Iemetīšu cepeškrāsnī vistu. Savākšu savas lietas. Cerēšu uz labāku, bet gatavošos sliktākajam. Current Mood:  about not remembering |
| Tuesday, October 13th, 2020 | |
| 9:55 pm | Kad pazūd lietas un vietas. Ja tirgus "Latgalīte" netiks nojaukts, tuvāko 10-20 gadu laikā, jebkurā gadījumā mainīsies tā īpašā "aura", kas tam piemīt. Tie padomju cilvēki, kruķītāji-muķītāji. Tās PSRS ražotās un neiznīcināmas lietas, kuras tur tiek tirgotas un atpakaļuzpirktas, katru reizi noskrambātākas... Darn... Viens no iemesliem, kas man tur patīk- cilvēki ir paredzami. Tas pats iemesls, kāpēc es saredzu, savdabīgu, šarmu visvisādos gaģušņikos un citās draņķvietās. Tieši tik daudz lai ieietu, apskatītos, izdzertu kādu zināmāku dzērienu un dotos laukā pa durvīm, atpakaļ savā realitātē. Projām no muhļīšanās pustumsā un kautiņiem par aizskarto "ņeuvažaješ". Citās ziņās- sens draugs, novērtējot manu emocionāli-morālo pieaugšanu pēdējo desmit gadu šķērgriezumā, teicās- kā piecu gadu laikā, viņaprāt, es uztaisīšu kaut ko sabiedrībai un pasaulei noderīgu. Pasmējos. |
| Monday, August 31st, 2020 | |
| 10:27 pm | Esmu visciniskākais cilvēks ar labajiem nodomiem kuru pazīstu. Līdz nelabumam redzējusi to cik dzīve mēdz būt skarba un cilvēki pretīgi, bet aizvien- es apstāšos katru reizi lai palīdzētu kādam piecelties, kādam, kuram uz ceļa noplīsis transports. Tikai tāpēc, ka cilvēki ir kretīni nenozīmē, ka man tādai jābūt, vai ne draudziņi? Es dzīvošu savā burbulī, kurā nenotiek sliktas lietas. Apzinoties, ka viņas pastāv. Bez žēlastības no sava burbuļa izsperot tos, kuri ir slikti. Empātija, jopcik. Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Current Mood: for everythingCurrent Music: Katy Perry- Daises |
| Wednesday, July 22nd, 2020 | |
| 11:55 pm | -Vai Tu necieni likumu? -Es cienu likumus, ja tie ciena mani. -Likumi nevar nevienu cienīt, viņi nav īsti. -izdari secinājumus... ____________ Es cienu sevi un retus cilvēkus, bet mīlu cilvēci. Ar visu viņas pašiznīcības tiekami. They just need a bit of guidance. Shit, I need a bit of guidance, but I'll be fine, wishing the same for them. Current Mood: jealous |
| Saturday, July 4th, 2020 | |
| 2:13 am | Ak! Kas par gadu! Janvārī apprecējos. Saņēmu oficiāli atzītu sertifikātu lai varētu darīt to kas patīk. Dabūju darbu pontovākajā Latvijas kantorī, kas darbojas tajā ko tagad protu. Jūnijā izšķīros, jo man nevajag. Nav cilvēka, nav problēmu. Nav problēmu-tas ir labi. Izleca man vienu dienu feisbukā You have memories. Jau 5 gadi apkārt kopš pēdējā lielā vazāšanās gada. Tagad jānostrādā cītīgi vasariņa, lai ziemā varu doties kārtējā eirotripā, tikai, nu jau ar savu četrriteņu dzīvesvietu, lai mājas ir visur. Esmu, kopumā, ar visu ļoti apmierināta. Nekas nav tā vērts, lai ļautu sev būt nelaimīgam. Biju pārliecināta, ka viena nevarēšu, nespēšu, nesanāks. Ieslēdzu "vienalga viss" režīmu un atskārtu, ka visu var un viss sanāks. Kad nāca miers un pieņemšana nāca arī labas lietas! Līdz nākamajai reizei Ciba! Current Mood: awake Current Music: Wingnut Dishwashers Union |
| Thursday, August 15th, 2019 | |
| 9:56 am | Coldrex sezona. Šodien jūtu. Rudens ir sācies. Debesis ir tumšākas. Drēgnums spraucas iekšā pa pavērto logu. Pirmā rudens saaukstēšanās. Pilns komplekts. Aizveru acis, nomīnusoju nost iesnas un 20 gadus un dodos pēc ziediem un uz skolu. Atveru acis, pieplusoju atpakaļ gadus un iesnas, pamanu vēl vieglu nespēku, paņemu sejas masku, jo esmu atbildīga pret sabiedrības veselību, uzmaucu to sejā un sāku čammāties uz darbu. Viss kas notiek, notiek nevis uz labu, bet tāpēc ka cilvēks ir lohs. |
| Friday, December 7th, 2018 | |
| 10:10 am | Cerība- LAAC būs pieklājīga publika. Inteliģence bļin. Palātā viena vatņica runā pa telefonu, nevar iziet koridorī. Varētu pagulēt pirms operācijas. Bet, nē. Un, es latvietis peiklājīgais nepateikšu lai aizver savu okpuanta virināmo. |
| Sunday, July 29th, 2018 | |
| 10:27 am | Esmu nonākusi slimnīcā, kur gaidu magnētisko rezonansi. Vēl arī adatu mugurkaulā. Trīs lietas mani kacina līdz nelabumam. 1.pilna palāta ar krievenēm. 2.krievenes, kurām ir grūti paiet, bet štoku neņems, un kratīs manu gultu, aiztiekot kājgali. (ne tāpēc es dezinficēju visu, kas, uz šo brīdi, skaitās mana miga un tam pieguļošais) 3.netaktiskās tirgus bābu ģimenes, kuras 5 vietīgā palātā ieveļas 5 cilvēku sastāvā(tādejādi samazinot komfortabla skābekļa daudzuma līmeni un paaugstinot skaļumu) pie staigājoša pacienta un sāk savu tirgu. Pirms nedēļas man sāka likties aizdomīgi, ka viss ir tik labi dzīvē. Skola, darbs, privātā dzīvē, veselība, hobiji... yeah right, bitch. |
| Tuesday, June 26th, 2018 | |
| 7:12 pm | Kāds nemeklē dzīvesvietu, istabu? ap 30-35m2, Teika/Vef. 150mēn +skaitītāji. Mēbelēts, sadzīves tehnizēts, traukots un katlots. Būs istaba, virtuve, gaitenis, vannasistaba, krāsns apkure un kaimiņiene, kura tur nedzīvo. Slēdz līgumu, gaida laicīgu apmaksu un nerunā krieviski. Vienam cilvēkam. Var ar dzīvnieku, ja nepalaiž nagus un zobus. Feiskontrollis arī mazliet ir, neuztver personīgi, bet pieredze ir rūgta :) -Prasīšu rekomendācijas vēstuli, pierādījumus ienākumu esamībai un izziņu pa nesodāmību. raksti šeit vai gaismas2015@inbox.lv |
| Saturday, June 23rd, 2018 | |
| 10:50 pm | Spāńi ir sērga. Jā, viņi ir skaļi. Viņi ir tālu. Slāvi gan. Tie ir tepat. Tie bauro līdz nemaņai. Rītā, vakarā. Vecajā mītnea ēkā slācvi bija skaļi un ap viņiem bija daudz saplēsty bērnu mantiņu. Šeit tas pats. Mī un žē. Latvieši arī mēdz pagalmā ieraut, bet viņi tā nekliedz. |
| Thursday, October 26th, 2017 | |
| 10:39 pm | Šinšillu audzetava meklē ādiņu meistaru(dzivnieku vērtēšana, kopšana, kaušana). Apmācības notiek uz vietas 2-3nedēlas. |
| Monday, October 16th, 2017 | |
| 7:30 pm | Dziļā bikini vaksācija steidzīgajiem: Wc podā iemetiet izlietoto dibenpapīru (izlietotu jo jāsaudzē daba, neesam tak mežoņi) noslēgumā, iemetiet cigareti. Let it burn, let it vaksēt. Piezīmes:neesiet kā GAISMAS_ apjaušot kas izdarīta uzlecot kājās tieši brīdi pirms sākas ellīgais inferno. |
| Sunday, July 2nd, 2017 | |
| 10:03 am | Žèl. Neba es ļoti komunicēju un satiekos ar cilvēkiem alkstot viņu kompāniju. Es taču varu arī mājās sēdēt mēnešiem ilgi, bet žēl tajā brīdī, kad aizgājēji aizvien biežāk ir nevis vecvecāku, vai vecāku draugi un paziņas, bet manējie. Pieņemot sakaarnis tumšo humora izjūtu, aizrakstīju pastu jautājot- "vai tu darbā?". Atbildēm bija 3 varianti. Vai nu "nē", kas būtu kruta, vai nu "jā", vai klusums, kuras abas apzīmètu vienu un to pašu. Klusums. Žēl. Paldies par sirdīm un cīgām un toleranci pret manu paranoju. Current Mood: gloomy |
| Friday, May 19th, 2017 | |
| 3:09 am | resni cilvēki maksātu par divām vietām lidmašīnā un spāņi +5 no purna par to, ka spalvaini. ideālā pasaulē |