| |
[29. Jan 2009|21:24] |
| [ | Mūzika |
| | Fever Ray - If I Had A Heart | ] |
Fever Ray - Fever Ray(2009)
The Knife solistes jaunais projekts.
electronic/ambient/alternative
Viena un otra daļa.
|
|
|
| |
[28. Jan 2009|15:33] |
|
Aizvien neesmu sapratusi, kā tad ir palicis ar manām vēlmēm. Tā ķēpāšanās un vizuālās baudas jau vilina bezgala, bet tiklīdz pavīd kaut mazākā iespēja uzvilkt balto ķitelīti un paņemt rokā kādu šļirci/skalpeli/magnētu esmu tajā iekšā atkal ar visām savām šunām. Varbūt man ir kaut kāds medmāsiņu fetišs vai fetišs uz eļlas krāsu un terpentīna smaržu vai fetišs uz grafīta putekļiem. Vai varbūt man ir fetišu jūra un tādēļ nedaru neko no tā kas man patiesi patiktos, tikai laizos ap to un niekojos. |
|
|
| |
[27. Jan 2009|12:06] |
|
Jā, viss aizrautīgums aizvien turpinās, un izskarās, ka tik drīz neatstāsies. Varbūt jau, ka daļēji pie visa tā ir vainojums nemitīgais reibuma stāvoklis, bet varbūt tā tiešām ir viņa piekļāvība. Viņš saka, ka cilvēkus nedrīkst pamest tā strauji un pēkšņi, bet tikai laikus apradinot ar šo faktu, un es saprotu, ka tomēr esmu pilsētas meitene, kas pirmo reizi sajutusi lauka suņa spēcīgo smaku. Es krāmēju somu, mēģinot sastūķēt visu nepieciešamo iztikšanai Spānijā, bet viņš mani smīdina ar vadiem un slēgtapiņām, un pievelk aizvien tuvāk sev. Un tā mēs banāli dzīvojam. |
|
|
| |
[19. Jan 2009|16:17] |
| [ | Mūzika |
| | Beirut - Nantes | ] |
Pēc kārtējās kolektīvās salīmēšanās sajūtās un Beirut mūzikas pavadījumā pavadītās nedēļas nogales aizvien vairāk uzmācas domas, ka noteikti ir jāredz viņu koncerts. Tā mūzika tak neatstājas jau mēnešus divus un katru reizi ielīgo tajā pārlaimības sajūtā, kad spēj vienīgi muļķīgi smaidīt un plivināt svārkus. Maijs būtu tik perfekts laiks ar spilgti zaļiem kokiem un pavasara sauli, līksmojot Beirut pavadījumā kādā vietā prom no Latvijas. |
|
|
| |
[19. Jan 2009|15:03] |
Tamar Mogendorff.
Daudz interesantu nieku. Kaut kas starp rotaļlietām un interjera priekšmetiem. Brīžiem gan mulsina izpildījums, bet jaatzīst, ka tajos vintage audumos un raupjajos diegos ir šarms.
|
|
|
| |
[14. Jan 2009|20:57] |
|
Šodien pirmo reizi savā mūžā nodevu asinis. Galva aizvien nedaudz dulla un sagurums nedaudz mācas virsū. Nezinu diez cik tas bija labi vai nelabi, jo pēdējā mēneša pārdzīvojumi aizvien met pelēcīgas ēnas. Lai gan, savai krīzei jau tā kā būtu tikusi pāri un tagad beidzot varētu sākt pievērsties tai īstajai, reālajai, kas mācas aizvien vairāk virsū un ir ar varu uzmesta kā Doma laukuma bruģis. Bet, ai, līdz tai krīzei es tā arī netikšu, jo no sākuma man beidzot sev jāatzīstas, ka atkal esmu salīmējusies un staigāju par pūkainu sniedziņu vismaz 30 cm virs zemes, kaut pats sniedziņš tagad ir pārvērties par dubļu žļurgu. Mana caurstaigājamā sirds. Nespēj tā dzīvot ziemā viena, bez kāda cita ķermeņa siltuma. Velkas tā tuvāk jebkuram siltuma avotam, kas raida tīkamas strāvas viļņus tās virzienā. Sirds vienā laidā čukst manām smadzenēm - ļaujies tak, nu ļaujies, un es arī ļaujos - saritinos un piespiežos tuvāk tam mīkstajam, dzīvajam siltuma avotam. Viņš mani ieaijā miegā kā mazs bērns. |
|
|
| |
[4. Jan 2009|22:44] |
|
pirmais vakars savās mājās šajā gadā. bet pats jaunā gada iesākums tālu no pilsētas sāļajām ielām, toties ar fantastiskām dejām, nemitīgu vāļāšanos pa sniegu un ekscentriskām izklaidēm iešaustot cilvēkus ar imitētām pātadziņām un gandrīz publiski mīlējoties. kā sagaidīji, tā pavadīsi. nu paskatīsimies. |
|
|
| |
[29. Dec 2008|20:33] |
| [ | Mūzika |
| | PassionPit - I've Got Your Number | ] |
viņam aizvien ir mans numurs, tāpat kā man viņējais, bet tā jau tikai sakritība, jo Z-svētku apsveikumi arī mēdz nomaldīties un sapīties paši savā būtībā. tādi X- ne Z-svētki vairāk šogad kā citu gadu, jo sajūtas izbalējušas, zaudējušas savu cerību pilno spozmi un ir tikpat mēreni vēsas kā laiks aiz loga. nesaprotu kāpēc tomēr viņš man piedeva, jo mēles trīšana gar citu mēli ir tomēr ļoti nodevīgs akts. draudzība maina savu agregātstāvokli, kļūstot par mierīgu mīlestību, un mīlestība lēnām pārvēršas lēnā draudzībā. nebūtu man tik slikti, es par to priecātos.
jā, bet viņam aizvien ir mans numurs. |
|
|
| |
[19. Dec 2008|13:28] |
Iespaidīgā pin-up dāmīte Bettie Page jau nedēļu ir pārvākusies dzīvot nedaudz citā realitātē.
In Memoriam of Bettie Page |
|
|
| nieki aizvien ir mani prieki |
[16. Dec 2008|12:01] |
Jo sliktāk jūtos, jo vairāk meklēju iemeslus priecāties un palīksmoties. Un jo skaistāki nieki, jo lielāki prieki man. Sākšu ietaupīt naudu, lai februārī Barselonā līksmojot varētu tikt pie šada jaukuma:
Paramita drēbītes |
|
|
| |
[15. Dec 2008|20:26] |
nevienam jau nepatīk čīkstuļi un vispār nav nemaz tik traki, lai nevarētu saņemties.
it sevišķi, kad manām mīļākajām raganu meitenēm Pocahaunted ir jauns ieraksts
Pocahaunted - Chains (2008)
|
|
|
| |
[15. Dec 2008|15:11] |
|
Varu vienīgi pačīkstēt un pažēloties. Domāju labsajūtu neveicinošas domas un neatceros, cik sen jau neesmu jutusies fiziski labi. Pat pēc katras lielākas pasmiešanās un plēkāšanas apkārt, nāk virsū nespēks un nevēlēšanās uz jebkādu aktivitāti un cīniņu. Bet ir jācīnās, jo bez nažu un dakšiņu kaujām mūsdienās nenotiekas nekas. Ziema ar savu tumšo aukstumu un mitrumu ir tas periods, kad tīri instinktīvi gribas nozagt kāda cita ķermeņa siltumu, jo ar savu aizvien ir par maz. Drebu augu dienu iespiesta starp rūcošu un neveselīgus starus izstarojošu datora ekrānu, un sildošu pieloga radiatoru. Vairāk par krīzi un visādām tur z-svētku trakuma lietām mani satrauc mana apmaldījusies un apjukusī olšūna. Gribētu to apņemt un samīļot, un pajautāt, kas tai trūka un vai tā jutās nelaimīga, ka tagat dara nelaimīgu arī mani. Ir sākusies trešā nedēļa ar konstantu 37.3 grādu ķermeņa siltumu. |
|
|
| |
[7. Dec 2008|20:54] |
|
Es lēnām pārvēršos vienlaikus gan par grūpiju, gan mūzu. Pēc pēdējās nedēļas nogales varu papildināt to grupu skaitu ar kuriem nejaušu sakritību rezultātā esmu dziedājusi/dejojusi/situsi tamburīnu uz skatuves. Pārāk trakas brīvdienas neskatoties uz mānām lēni pulsējoši sāpošajām iekšām. Laikam jau manī lenām daži simti šūnu pārvēršas par ko dzelteni žultainu un kairina nervu galus, kas manī bļaustās - sāp, sāp! Tuvākajās dienās jāaizvelkas pie daktertantes, lai viņa paspaida manu vēderu un pasaka, kas tad man šajā dzīvē neliek mieru. |
|
|
| |
[2. Dec 2008|22:29] |
| [ | Mūzika |
| | Pantaleimon - All the Birds | ] |
Es kā tāda ņerga ņergojos un katru dienu aizvien vairāk iestāstu sev, ka pasēdēt mājās arī ir laba lieta. Tas sāk palikties galīgi pretēji manas šīsvasaras satraucošajai nespējai palikt mājās ilgāk par to laiku, kas būtu atvēlams miegam. Kāds miega dzīvnieks slēpjas zem manas ādas un mēģina saritināties kamoliņā, un ieslīgt ziemas nekustīgajā miegā. Iestājies panīkums švīkoties un niekoties. Katru vakaru mēru sev temperatūru un redzu, ka ķermenis visu pats pasaka priekša, kā tad man klājas. Nazītis dikti baksta vēderā, bet saldumus aizvien gribas. Jāizdzen suns laukā no istabas un jāiet viņa iesildītajā vietiņā saritināties kamoliņā. Kā miega dzīvniekam pieklājas. |
|
|
| |
[30. Nov 2008|22:39] |
|
Ak vai. es tagat arī esmu pieskaitāma to slikto cilvēku kārtai, kuriem ir administratīvie sodi. muļķīgi kad tevi diezgan sadzērušos aiztur policija gaišā dienas laikā pašā Rīgas centrā pie Ekonomikas fakultātes par ceļa šķēršošanu neatļautā vietā un uzskata tevi par vēl lielāku muļķīti un joku plēsēju, kad saku, ka nezinu no galvas savu personas kodu un deklarēto dzīvesvietas adresi. laikam jau viņiem ar kaut kāds plāns bija jāpilda un tādēļ tiku cauri ar brīdinājumu, lai gan mutiski viņi izteicās, ka varētu uzlikt ko briesmīgāku, kā protokolu un naudas sodu par atrašanos publiskā vietā alkohola reibumā. nu vismaz brīvdienās man nekad nav garlaicīgi. |
|
|
| |
[28. Nov 2008|10:44] |
ha, ha.
cepurīte - muļķīte. |
|
|
| |
[25. Nov 2008|16:29] |
es pateicu viņam, ka viņš ir dzērājs.
bet viņš tik smējās, līda bučoties un sacīja, ka viņš to zin labāk par mani, bet es vienmēr varu aiziet pie viņa mājās pagulēt.
vienkārši pagulēt. |
|
|
| |
[25. Nov 2008|15:44] |
Negribas jau par sevi tā domāt, bet tomēr pieskaitu sevi tam romantiski sapņaino meiteņu tipam, kas nekad tā īsti nepārstās dzīvot savā fantāziju pasaulītē un gaida galantu puisi, kas vienkārši nokritīs no zila gaisa un darīs mani laimīgu. Un tas tak ir tik naivi šajā emancipēto dāmu sabiedrībā, kur cīņas spars un mednieces instinkti, dabūt labāko dzīvās gaļas kumosu sit augstu vilni.
Bet reālajā dzīvē viss ir citādi, jo iekrītu uz tādiem kā dzīves pabērniem, jocīgiem meža dīvainīšiem, dzērājiem, prātu-iespaidojošu vielu lietotājiem un atkarīgajiem, kas nāk pie manis ar vārdiem - palīgā, palīgā, glāb mani, un viņu gaļas kumosiņi noteikti nav tie garšīgākie. |
|
|