|
2. Dec 2008|22:29 |
|
Es kā tāda ņerga ņergojos un katru dienu aizvien vairāk iestāstu sev, ka pasēdēt mājās arī ir laba lieta. Tas sāk palikties galīgi pretēji manas šīsvasaras satraucošajai nespējai palikt mājās ilgāk par to laiku, kas būtu atvēlams miegam. Kāds miega dzīvnieks slēpjas zem manas ādas un mēģina saritināties kamoliņā, un ieslīgt ziemas nekustīgajā miegā. Iestājies panīkums švīkoties un niekoties. Katru vakaru mēru sev temperatūru un redzu, ka ķermenis visu pats pasaka priekša, kā tad man klājas. Nazītis dikti baksta vēderā, bet saldumus aizvien gribas. Jāizdzen suns laukā no istabas un jāiet viņa iesildītajā vietiņā saritināties kamoliņā. Kā miega dzīvniekam pieklājas. |
|