|
25. Nov 2008|15:44 |
Negribas jau par sevi tā domāt, bet tomēr pieskaitu sevi tam romantiski sapņaino meiteņu tipam, kas nekad tā īsti nepārstās dzīvot savā fantāziju pasaulītē un gaida galantu puisi, kas vienkārši nokritīs no zila gaisa un darīs mani laimīgu. Un tas tak ir tik naivi šajā emancipēto dāmu sabiedrībā, kur cīņas spars un mednieces instinkti, dabūt labāko dzīvās gaļas kumosu sit augstu vilni.
Bet reālajā dzīvē viss ir citādi, jo iekrītu uz tādiem kā dzīves pabērniem, jocīgiem meža dīvainīšiem, dzērājiem, prātu-iespaidojošu vielu lietotājiem un atkarīgajiem, kas nāk pie manis ar vārdiem - palīgā, palīgā, glāb mani, un viņu gaļas kumosiņi noteikti nav tie garšīgākie. |
|