| |
[24. Nov 2008|13:36] |
Mana jaunākā spēlīte ir izdomāt katrai darba dienai attaisnojumu - kapēc tieši šī ir tā diena, kad nu noteikti nevajadzētu strādāt.
Šodienas attaisnojums būtu nepārvarāma vēlme satuntulēties no īkšķu nagiem līdz matu galiem, iemest somā fotoaparātu, termosu ar siltu balzamu un upeņu sulu, un doties uz mežu paklejot un pavārtīties sniegā. |
|
|
| Kad es izaugšu liela |
[21. Nov 2008|15:39] |
es vienmēr esmu vēlējusies kļūt par traku mākslinieci. Tādu ar ligzdu uz galvas pilnu ar ideju putniņiem , psihedēliski - haotiskām drēbēm un darbiem visās pasaules krāsās.
Šobrīd vienīgais, kas mani pietuvina tam visam, ir spēja nosmieties par visu pēc kārtas līdz vēdera krampjiem un pinkas uz galvas, kas attāli līdzinās ligzdai bez jebkādiem iemītniekiem tajā. Drēbēs valda lietišķs melni-balts-pelēkums un darbi ir tikai baltu lapu kaudzītes ar melniem burtiem.
Un tā tā dzīve paiet. |
|
|
| |
[19. Nov 2008|00:59] |
| [ | Mūzika |
| | Joanna Newsom - Peach plum pear | ] |
nevaru saņemties aiziet gulēt.
galvā pamatīgs kokteilis, kas smaržo pēc zāles un saldiem augļiem.
persiks, plūme un bumbieris.
|
|
|
| |
[18. Nov 2008|21:15] |
sēnītes amsterdamā mani divreiz saraudināja.
no laimes un piepildījuma sajūtas.
no tā visa skaistuma, kas valda mums apkārt un manī iekšā. |
|
|
| |
[14. Nov 2008|14:40] |
es atzīšos savos netikumos un vājībās.
es jūtos tam gatava.
man nav mazgāti mati jau divas nedēļas. vienīgā nodarbe kas man sniedz baudu ir tamborēšana. un rīt es dodos uz amsterdamu iekost kādu sēnīti. |
|
|
| |
[13. Nov 2008|22:05] |
| [ | Mūzika |
| | Pocahaunted - The Waking Wind | ] |
bet es neesmu salīmējusies. nemaz.
es tikai smeju visu laiku un māju ar galvu.
un satiekos gandrīz katru vakaru.
un domāju, ka no tā visa nekas prātīgs nesanāks.
un domāju, ka ir tik patīkami, ka vienkārši kāds grib tikties.
jā. tieši tā gribēšana mani atmaidzina un saviļno visvairāk, jo neko vairāk es aizvien nejūtu.
putniņš man aizvien uz galvas sēž un kakā. |
|
|
| |
[13. Nov 2008|21:50] |
| [ | Mūzika |
| | Baby Dee - Earlie King | ] |
šodien viņš man iedeva krūzīti ar tēju, kurai pa virsu peldēja vesels pusizplaucis rozes ziediņš.
rīt es iešu skatīties viņa gleznas ar visskumīgākajiem klauniem, kas vien dzīvojuši uz zemes virsmas. |
|
|
| |
[9. Nov 2008|22:48] |
|
kārtējais aktīvi pavadīto brīvdienu sagurums moka manas acis. spontānu ideju realizācija nav vēlama ar cilvēkiem, kas nevēlas paspert kaut vienu solīti pretī man, un rada tikai musinoši-kauninošus mirkļus, kuri atkal sadzēla manu sirdi. domāju cik pareizi bija nosaukt viņu par putniņu, jo vinsh patiešām tāds ir - brīvi lidinās un ļaujas apkārtējām gaisa plūsmām. es varu plosīties un kratīt savas pinkas, un apsaukāt par maitu putnu, bet viņš tik smejas un saka ka, jā, viņš ir maita un bučo mani uz lūpām. sajutos kā apbižota pusaudze, smieklīgi uzmestu lūpu un aizskrēju prom. |
|
|
| |
[6. Nov 2008|21:47] |
vieglāk tač ir ļauties. ļauties lai apkārt viss mudžinās un čabinās, un vijas, bet pašam saglabāt cēlu mieru, nekustinot ne mazāko pirkstiņu.
bet nē, es kā muļķīgs dzīvnieciņš, trinos un skrienu no vienas puses uz otru, nesaprotot uz kuru pusi skrienot mani sagaidītu lielāks miers. kā tāds stirnveidīgs radījums, sasleju ausis pie katra aizdomīgāka notikuma un sajūtot nieka intuitīvu trauksmi metos prom dziļākā mežā. bet mežā vienīgi tukši koki. tikpat tukši, kā tajā vietā, no kurienas es aizmuku. |
|
|
| |
[6. Nov 2008|11:48] |
|
.šobrīd es izmisīgi mēģinu neizveidot attiecības. |
|
|
| nieki ir mani vienīgie prieki |
[5. Nov 2008|22:23] |
|
|
|
| |
[5. Nov 2008|16:40] |
esmu tikai un vienīgi dekoratīva.
priecājos par adītiem sarafāniņiem ar auseklīšiem. |
|
|
| |
[4. Nov 2008|13:04] |
|
šodien es neesmu smaidīga kā parasti, jo kāds man ar duncīti olnīcās visu dienu baksta, bet otrs ar šalli karsē vaigus un bāž vati ausīs. |
|
|
| |
[3. Nov 2008|15:54] |
|
visu dienu dullums galvā un ir piemeties asarojošs sentiments. bakstu datora taustiņus, bet labuma nekāda. nedrukājas nekādas pērles, tikai kreveļaini dubļi uz balta papīra lapām. džemperis nepārtraukti velkas nost un tad atkal virsū, jo karstuma un drebuļu sajūtas nomaina viena otru ar pārteidzošu regularitāti. atkal kāds kašķīgs vīruss ticis manās asinīs un tādēļ nemitīgi atgādinu sev, ka nav vērts gulēt ar viņu, jo tāpat viņš vienmēr beidz pirmais, bet es pēc katras reizes saslimstu. |
|
|
| |
[3. Nov 2008|13:05] |
|
Tas izklausās pēc naktsputniņa piedzīvojumiem, taču man patīk pamosties brīvdienu rītos dažādu mazpazīstamu puišu mājās. Tie ir mierīga maiguma vispiepildītākie rīti. Tādi lēni, ar piparmētru tēju vai baltu saldu kafiju un vērošanu, kā viņi gatavo omleti un rīkojas ar pannām. Un patīkami, jo laipnības, smaidu un ieinteresētības bezgalīgi vairāk kā darba dienu sasteigtajā komunikācijā. Viņu stāsti liek man domāt par visām manām nepiedzīvotajām atmiņām. |
|
|
| |
[3. Nov 2008|09:31] |
|
Es ieviesīšu trakulību blociņu, kur pierakstīt visas savas sadarītās muļķības. Un ieviesīšu paradumu, to ik pa laikam pārlasīt, lai sakaunētos un solītos laboties nākotnē. Kaut kā jau ar sevi ir jacīnās un ja nevar pa labam, tad vajag skarbi. |
|
|
| |
[31. Okt 2008|22:10] |
Jūtos kā koks žuburainiem zariem, kas stāv viens lauka vidū.
Jeb domāju, ka koks ar žuburainiem zariem stāvot viens lauka vidū varētu justies līdzīgi man. |
|
|
| |
[29. Okt 2008|21:31] |
nav spēka.
ir zupa ar dillēm. |
|
|
