| |
[6. Nov 2008|21:47] |
vieglāk tač ir ļauties. ļauties lai apkārt viss mudžinās un čabinās, un vijas, bet pašam saglabāt cēlu mieru, nekustinot ne mazāko pirkstiņu.
bet nē, es kā muļķīgs dzīvnieciņš, trinos un skrienu no vienas puses uz otru, nesaprotot uz kuru pusi skrienot mani sagaidītu lielāks miers. kā tāds stirnveidīgs radījums, sasleju ausis pie katra aizdomīgāka notikuma un sajūtot nieka intuitīvu trauksmi metos prom dziļākā mežā. bet mežā vienīgi tukši koki. tikpat tukši, kā tajā vietā, no kurienas es aizmuku. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}