|
15. Dec 2008|15:11 |
|
Varu vienīgi pačīkstēt un pažēloties. Domāju labsajūtu neveicinošas domas un neatceros, cik sen jau neesmu jutusies fiziski labi. Pat pēc katras lielākas pasmiešanās un plēkāšanas apkārt, nāk virsū nespēks un nevēlēšanās uz jebkādu aktivitāti un cīniņu. Bet ir jācīnās, jo bez nažu un dakšiņu kaujām mūsdienās nenotiekas nekas. Ziema ar savu tumšo aukstumu un mitrumu ir tas periods, kad tīri instinktīvi gribas nozagt kāda cita ķermeņa siltumu, jo ar savu aizvien ir par maz. Drebu augu dienu iespiesta starp rūcošu un neveselīgus starus izstarojošu datora ekrānu, un sildošu pieloga radiatoru. Vairāk par krīzi un visādām tur z-svētku trakuma lietām mani satrauc mana apmaldījusies un apjukusī olšūna. Gribētu to apņemt un samīļot, un pajautāt, kas tai trūka un vai tā jutās nelaimīga, ka tagat dara nelaimīgu arī mani. Ir sākusies trešā nedēļa ar konstantu 37.3 grādu ķermeņa siltumu. |
|