| |
[11. Maijs 2009|12:02] |
|
Kārtējā brīvdienu brīvība ir izgaisusi un atkal pie beņķa mani spiež darāmo darbu kalns. Domāju cik tas ir sasodīti nepareizi, ka tā brīvdienu izlaidība ir sūri un grūti jānopelna ziedojot tik daudz no sava dzīves laika. Bet lai nu tas paliek, jo tā jau kārtējā dilemma ar kuru tikai atliek samierināties. Darba dienās ražoju papīru kalnus un jūtos saspiesta, nelaimīga, bet brīvdienās lēkāju apkārt svinot savu mazo dzīvīti un ēdot mīlestības augļus. Un šūpojot kājas parkā, kļavu un kastaņu smaržas ieskauta, un rakājoties par zemi meģinot izaudzēt mazus zaļus draudziņus, un gatavojot ikrīta omletes, redīsu salātus un biezpienu ar lociņiem. |
|
|
| |
[8. Maijs 2009|09:35] |
|
ir tāda sajūta, ka kādu dienu es varētu pārstāt runāt un no tā ne nieka nekas nemainītos. paliktu tikai klusums. |
|
|
| |
[27. Apr 2009|12:52] |
|
Manu seju rotā šāgada pirmais apdegums, kas spilgti sarkanā tonī spraucas caur vasarsraibumiem. Brīvdienas ir pavadītas godam un ar elegnaci, laivojot pa Gaujas augšteci smieklīgās drānās. Un nedaudz arī pa skarbo, ar salšanu, slapjām dubļainām kājām un pakaļdzenošos aizmāšīgu policistu ekipāžu. Bet ļaušanās paliek aizvien patīkamāka. |
|
|
| |
[21. Apr 2009|10:21] |
Hildur Gudnadottir — Without Sinking (2009)
Without Sinking is listed as one of the Best Albums of the Year So Far. Tremulous, deeply romantic cello work from this respected Icelandic artist, bolstered by bass and barely perceptible electronic processing from Johann Johannsson and Skuli Sverrisson.
Albūms iegūstams te, bet dzīvo uzstāšanos varēs baudīt Skaņu meža ietvaros. |
|
|
| |
[20. Apr 2009|12:37] |
|
Ilgoto silto, mierīgo brīvdienu vietā dabūju aukstas un trakas. Ātrs brauciens uz Viļņu un atpakaļ. Daudz mūzikas koncertos katru vakaru. Lēkāšana, ņemšanās un pļāpas vienā laidā. Aizvien vairāk man apkārt parādās cilvēki, kuriem krīze iet tikai labumā. Kuri spēj saņemties sākt darīt to ko patiešām vēlas un nenīkst pildot jau apnikušos darba pienākumus, kuri aizbrauc dzīvot uz citu valsti vai vnk pablandīties pa pasauli. Apskaužu viņus visus aizvien vairāk, it sevišķi šodien, atkal bakstot degunu datora ekrānā. Ik pa brīdim pametu skatienu laukā pa logu - saulainajā ārā, bet tas uzreiz saķeras plaukstošajos kastaņu pumpuros, un vairs negrib atlaisties. Atsākt darbu pie vienmuļajiem melno burtu tekstu kalniem paliek aizvien grūtāk. |
|
|
| |
[15. Apr 2009|14:14] |
|
Šodien domāju par to dīvaino parādību - salīmēšanos. Neesam jau neviens tik gluds kā spoguļvirsma vai patīkamiem izliekumiem kā zelta oliņas. Vieni vienīgi robumi, šķēlumi, izciļņi un lausku kaudzes klāj manu virsmu, un pretī man stāv viens tieši tāds pats spurains un šķembains. Un nav tā harmonija, ka katram manam ieliekumam pretī ir kāds viņa izliekums.Tadēļ jau palīgā nāk līme, šļop-šļop un visi negludumi bisk piegludināti, caurumi aizpildīti un var tā mazliet saķept kopā. Un tad nāk laiks. Palēnām no līmes izgaro visi gaistošie oraniskie savienojumi, tai paliekot aizvien plānākai un plānākai, un tad tik redzi kā ir ar tiem negludumiem. Vietās, kur robi pārāk lieli, viss ir atlipis, bet izciļni izpieduši līmes paliekas, ka tur nekas nekad nav bijis salīmējies kopā. Bet vietas kur aizvien turas kopā, tur viss sācis nedaudz deformēties, kaut kur radusies jauna iedobe no viņa šķembas, bet citur izaudzis kalns un iespiedies kādā no viņa ieliekumiem. |
|
|
| |
[15. Apr 2009|10:35] |
|
Lēnām, palēnām, bet ķermenis sāk pārslēgties uz pavasara/vasaras režīmu. Mēģinu to stimulēt ar pavasara gurķīšu smaržu, redīsu salātiem, kefīru un vakara pastaigām pa saulainām Rīgas ielām. Lieldienās vārtoties pa zāli kādā Latvijas nomalē atnāca tāāads miers, ka šonedēļ darbā noteikti nebūs nekāda aktīvā rosība un satraucoša lēkāšana. Jau šodien dīdos krēslā un sapņoju par garo nedēļas nogali Viļņā ar vismaz pāris koncertiem, ar aizvien aktīvu sienu krāsošanu, ar vārtīšanos zālītē un alus baudīšanu saulē samiegtām acīm. Varbūt pat jānotrauc putekļu kārta no velo, jāsapumpē riepas, lai parullētu pa ielām. Un galvā arī stāv tik daudz lietu ko gribētos/vajadzētu sadarīt, bet nē, jāsapurina sevi aiz pleca un jābaksta vien tas datora ekrāns, papīru kalni un jārunājas ar cilvēkiem par lietām, kas man ar katru dienu paliek aizvien bezjēdzīgākas. Vismaz pagaidām. Līdz kārtējām brīvdienām. |
|
|
| |
[3. Apr 2009|10:09] |
I am Robot and Proud - Uphill City (2008)
Meklēju ko piemērotu pavasarim.
Tā varētu izklausīties saules stari atsitoties pret ādu un matiem.
downtempo/idm/electronic
Klausīties te vai vilkt te. |
|
|
| |
[2. Apr 2009|20:02] |
| [ | Mūzika |
| | michaela melián - locke pistole kreuz | ] |
Aizgāju pasildīties uz solāriju un tagat man uz muguras ir balti spārniņi.
Kustinu lāpstiņas un priecājos, kā tie kustas līdzi. |
|
|
| |
[23. Mar 2009|20:08] |
|
Ko lai dara, ka es esmu tik maz no tā visa, kas vēlētos būt. Ceru, ka pavasara saulei pieaugot spilgtumā un siltumā, arī manī sasparosies gribasspēks, izkūņosies no ziemas segapakšas un bakstīs mani lekāt apkārt pa čauganajām sniega paliekām un knibināties ar trīsreiz lielākiem apgriezieniem kā tagat. Ai, kā pirms gada šajā pašā laikā es raudāju, biju pārlaimīga un atkal raudāju. Tālu, tālu tas pērnais pavasaris palicis un gribas jaunu, bez asarām, tīru un smaržīgu, mierīgu un patīkami satraucošu. Apkārties ar zaļām krellēm un uzvilkt garus plandošus svārkus. Atsākt ķēpāties un švīkoties. Mēģināt būt kas vairāk, kā esmu tagat. |
|
|
| |
[16. Mar 2009|11:33] |
| [ | Mūzika |
| | Huang Chung - Hold Back the Tears | ] |
Brīvdienas bija nedaudz vitīgi gaisīgas, tā ka varēja pilnā kaklā saukt - ardievu ziema, čau kakau pavasari. Krāsu vairāk kā parasti, visspilgtāk rozā džemperis ar tikpat krāšņu šalli veiksmīgi tika nosmērēts ar salātlapu zaļu sienu krāsu. Jā, Viņa jaunajās mājās būs zaļas istabu sienas, kurām tā piestāvētu zili putni uz robainiem zariem ar plaukstošiem pumpuriem. Vilina jau mani tās mājas bez gala, šķiet ka varētu ko izdomāt dekorējamu un krāsojamu priekš katra stūrīša, bet no otras puses arī nedaudz dursta, jo, ja iedzīvošos tur uz trim pavasara nedēļām, škiet atpakaļceļa jau nebūs nekad. Bet varbūt atpakaļceļa nav jau tagat. |
|
|
| |
[13. Mar 2009|11:32] |
Režisora Igora Vološina filma Нирвана.
Banāls stāsts izaicinošās krāsās, meikapā un drēbēs.
Ieskats te |
|
|
| |
[22. Feb 2009|16:46] |
|
Šo brīvdienu nesabiedriskums mani dzen izmisumā. Vienmēr esmu sev teikusi, ka vienam pabūt nemaz nav slikti, jo tad tu vari darīt visu un tieši to kas tev patīk, bet tas šobrīd rada bezgalīgu nomāktību. Ar vecumu palikt vienam paliek aizvien grūtāk. Atceros savus jaunības dienu nesabiedriskuma periodus, kad mēnešiem neizgāju no mājas, un šķiet, ka ja tas būtu jaatkārto, es nomirtu. Laikam jau vientulības izmisums ir tas lielākais priekšnosacījums kaut kā radīšanai, bet nē, paldies, labāk es pavadu savas dienas dzerošu līdzcilvēku sabiedrībā, kā viena mēģinu atgūt to pašpietiekamības un piepidījuma sajūtu knibinoties ap bezjēdzīgiem niekiem. Jā mans ideālisms sāk lēnām mirt un es vienkārši padodos dzīves straumei, bet ziniet, tā ir diezgan laba sajūta, tā vienkārši ļauties... |
|
|
| |
[19. Feb 2009|20:33] |
|
Mūsdienu medicīna nav priekš manis. Krīzes laikā nopērku un lietoju zāles pa desmit latiem, lai sajustos atkal slikti. Bet citiem redz esot labas, tikai man nezin kapēc ir hroniskas galvas sāpes un nelabuma uzplūdi, un vēl kaudze visu iespējamo blakussimptomu. Ai, izbarošu kaķiem. |
|
|
| |
[17. Feb 2009|11:59] |
|
Brīvdienas izgaisa kārtējā ballītē ar vīnu un četriem draugiem, kas salietojušies amfetamīnu. Aizvien šodien sēžot pelēkajās drēbītēs un bakstot degunu datora ekrānā, nevaru izšķirties par sajūtu, vai šī ir tā īstā realitāte, jeb tā ir tā, kas mani saķer brīvdienās, bet kopā tās līmējas diezgan maz. Tas viss beigsies slikti, jo no manis nekāda cilvēku glābēja nav sanākusi un pat laikam īsti nemaz negribu mēģināt izvilkt kādu laukā no šī mūžīgā ritenīša. Bet citi jau cer, un dikti, ka atnāks kāds, paņems aiz rokas un vienmēr aizvedis mājās, lai kādā stāvoklī vai nestāvoklī esi. Kāds vispasaules naivums. |
|
|
| |
[12. Feb 2009|19:27] |
Paavoharju - Laulu Laakson Kukista (2008)
Somu eksperimentālā folka grupa, kuras ieraksts šur tur tiek minēts kā viens no aizgājušā gada labākajiem.
freak folk/experimental/lo-fi
Klausīties te vai vilkt te. |
|
|
| |
[11. Feb 2009|12:52] |
Soap&Skin - Lovetune For Vacuum (2009)
The lovechild of a Sapphic union between Sinead and Björk, Enya on depressants or a Dead Can Dance for the digital age? Something like that...
piano/experimental/dark
Paklausīties te bet iegūt albūmu še. |
|
|
| |
[6. Feb 2009|03:00] |
|
starpiba starp frankfurti un barselonu ir tada, ka vaczeme dzer alu no glazes, kur rakstis - ikea made in moscow, bet spanija dzer no glazes - ikea made in italy. |
|
|
