|
17. Feb 2009|11:59 |
|
Brīvdienas izgaisa kārtējā ballītē ar vīnu un četriem draugiem, kas salietojušies amfetamīnu. Aizvien šodien sēžot pelēkajās drēbītēs un bakstot degunu datora ekrānā, nevaru izšķirties par sajūtu, vai šī ir tā īstā realitāte, jeb tā ir tā, kas mani saķer brīvdienās, bet kopā tās līmējas diezgan maz. Tas viss beigsies slikti, jo no manis nekāda cilvēku glābēja nav sanākusi un pat laikam īsti nemaz negribu mēģināt izvilkt kādu laukā no šī mūžīgā ritenīša. Bet citi jau cer, un dikti, ka atnāks kāds, paņems aiz rokas un vienmēr aizvedis mājās, lai kādā stāvoklī vai nestāvoklī esi. Kāds vispasaules naivums. |
|