MANI KAIMIŅI DZER!

pirms pāris nedēļām ganos redzēju Selfu. staļļa saimnieces veco ķēvi. viņa nomira pagājšpavasar. viņa stāvēja pavisam netālu no vārtiem, atsevišķi no visiem pārējiem zirgiem, pagriezusi pret mani savu, ar nevienu citu nesajaucamo, lauko pieri un mūžsenās acis.

šovakar, braucot mājās, skaļi un šķībi auroju līdzi Mārtinam "It's a question of lust, it's a question of trust, It's a question of not letting what we've built up crumble to dust" un kādu brīdi dzirdēju, kā tikpat skaļi un šķībi, bet matēti, kopā ar mani auro kāda vīrieša balss. Volvo dēmons droši vien.

hazard reported ahead. hazard reported ahead. hazard reported ahead. hazard reported ahead. hazard reported ahead.
kaut kas ļoti pūkains un brūns un ļoti notriekts. diezgan liels. paldies veizam par brīdinājumu. piebremzēju un paspēju palaist pār lielceļu tādu pašu pūkainu un brūnganu. un ļoti dzīvu. bet vienu. "Usūrijas jenotsuns veido monogāmus pārus uz mūžu".

pabraucu garām Smiltenes aplim. lai varētu pa tukšu un taisnu šoseju, bez radariem, pārsniedzot ātrumu, aurot līdzi Mārtinam un Deivam. aurojām līdz Grundzālei. tur apgriezos, atkal uzņēmu ātrumu, parādījās paziņojums "dzinējam samazināta veiktspēja", motoram zuda jauda, sāka raustīties gaismas, panelī uzmirgoja visādas lampiņas un īsi pirms apstājos malā - nobloķējās arī stūre. kopā ar Deivu auroju "will I always be here??????????". vairākas reizes griezu aizdedzi, bet motors izdvesa lapsas smiekliem līdzīgas skaņas un neleca.

pieleca. pa tukšu un taisnu šoseju, bez radariem, pārsniedzot ātrumu, auroju līdzi Deivam "I rush for you, I rush for you, I rush for you" un braucu mājās.

nebraucu mājās. man nav kur steigties. braucu uz Niedrāju. stirnu dibeni ceļmalā spīd kā Marsa mēneši - Foboss un Deimoss. mežā neganta vētra. viss šalc un čīkst un vaid un gārdz. mākoņi - kā labradoru armijas saplosīta spilvenu krava un trīsuļojošas zvaigznītes, kā lauskas no burkas, kuru vakar nesašķaidīju.

papsītis mēģināja iemācīt zoli. neko nesapratu. paliku jaņos. tā to sauc?

paliku jaņos. hazard reported ahead. Will I always be here? Will you let the morning come soon? 112112112

vai sāpinot kādu citu Tavas sāpes paliek mazākas? vai Tavas sāpes paliek mazākas, ja Tu ienīsti manas auzu pārslas?

pārdzēros kafiju. veselas piecas šodien. triceklis, receklis, galerts.

hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead. dzinējam samazināta veiktspēja. hazard reported ahead.
ahead. ahead. ahead. behead.
Will I always be here?

The Tower.

"tumsā pie ugunskura klausīties stāstus" pēdējā iterācija, man šķiet, ir diapozitīvu skatīšanās un stāsti, kas pavada katru attēlu. cits nekas nestāv līdzi.

emociju pohas

Es tā stāvu, es tā stāvu
Ziemassvētku vakarā,
Lai veldrītē nesakrita
Mans daiļais linu lauks.

Rīt dzd.
Zsv ir labi. Nav dzd depresa. Jo ir Ziemsvētki.
Pati sevi nolieku 2. plānā.

Vai ir lokāls veids kā iesūdzēt Latvijas valsti tiesā par to, ka tā administratīvi cenzē internetu, neļaujot piekļūt arbitrāri izvēlētām lapām vai domēniem? Sen nav pārlasīta Satversme, bet esmu diezgan drošs, ka tiesības uz cenzūru laicīgajiem vietvalžiem tā nepiešķir, bet mēs jau zinām kādi nodevēji un svešu varu kalpi ir Sartversmes tiesas tiesneši, kuri spriež tā kā īslaicīgā politiskā vara pasūta. Vairāk interesē kaut kādi civiltiesiski loophouli. Laik, es nevaru izmantot savu lapu, vai akkauntu, kas ir situēts cenzētā vietā un jūs man nelikumīgi nodarījāt zaudējumus.

Dabiski, es tam visam varu piekļūt caur tor, proxy vai vpn, bet kāpēc man būtu jāpielieto papildus apkārtceļi, lai izbaudītu tās tiesības, kuras man jau ir. Šajā gadījumā ierēdņi vienkārš rīkojas kā noziedznieki, liedzot man darīt to, kas man, kā pilsonim jau piešķirts pēc pamatlikuma.

Man patīk ieteikt kādam filmu un pēc tam skatīties to vēlreiz. Tajā brīdī filma vairs nav tikai stāsts uz mana ekrāna, bet arī saruna ar to cilvēku, kurš to skatās.

Rakstu tekstu, kurā ir minēti influenceri. Skatos uz piedāvātajiem dažāda neveikluma līmeņa latviskojumiem (ietekmētājs, sliecinātājs) -- nu nav, nav. Lai kāda ir vārda burtiskā nozīme angļu valodā, nevaru atbalstīt ideju, ka ietekme vai spēja panākt, ka kāds nosliecas par labu kaut kam, ir viņu esence -- tas, kas šos sociālajos medijos aktīvos "reklāmstabus" atšķir no jebkā cita. Bet vienlaikus kaut kādā līmenī jūtos kā tāds kā valodas nodevējs, kas gatavs akceptēt anglicismu kā ērtāko risinājumu tā vietā, lai piedāvātu jēdzīgu apzīmējumu latviešu valodā.

Savukārt no otras puses -- mums ir veselas nozares, kur oficiālie termini ir tieši tikpat primitīvi pārcelti no kādas citas valodas, un valodniekiem tas acīmredzot ir šķitis ok.

ārā saulīte un zilas debestiņas un es klausos Hildegardi Bingenu un ir ļoti skaisti. + prokrastrinēju atskaiti, kam jābūt gatavai 29.12. un gribu iziet ārā.
visādi citādi -
pagājusī nedēļa bija diezgan intense, bet lielos vilcienos -
* bijām uz Auksto ledeņu pirmizdrāzīti cirkā. man so so, bet es arī neko baigi negaidīju - gāju zocializēties un apmierināt ziņkāri pēc visa ko biju dzirdējusi no komandas. trausla kundzīte gados, kas sēdēja blakus, pēc izrādes piecēlās, iebāza savu seju manējā un noteica "ja šis ir cirks, es esmu Anglijas karaliene". pēc tam bija forša KVFR ballīte/Kl dzd, kurā uzstājās brīnišķa grupa - Grupa tramvajs.
* dabūju pirmo ZSV dāvānu - Hildegardes Bingenas "Ordo Virtutum" - ļoti krāšņs izdevums.
* nākamā diena bija ļoti gara un nogurdinoša - darbiņā bija tirdziņš un pēc tam danču vakars, kurā dažas kompānijas uzvedās diezgan nekultūrāli.
* saulgriežu saulrietā iegremdējos Niedrājā. pirms tam izcīnot mega kauju ar sevi (par to cik ļoti negribas), toties pēc tam - instantly sajūtoties MEGA LABĀK.
* vakar bija darbinieku ZSV, kuros varēja "taisīt" sev traukus ar visādiem smukiem dekoliņiem. tas bija tik jauki un nomierinoši, varētu vairākas dienas no vietas to darīt.
* Volvo brīžam met paziņojumu, ka dzinējam samazināta veiktspēja un negrib kustēt uz priekšu.
* VKB pirmo reizi dabūja piķi KKF NVO atbalsta konkursā. priekšniece ir sniegusi gadiem. forši! vienīgi vairāk nekā 2x mazāk kā prasījām un mēs neprasījām daudz.

taga atliek pārdzīvot ZSV pasēdēšanu maratonu. un UZRAKSTĪT ATSKAITI.

Kad tikko sāku strādāt bibliotēkā vienā grāmatā atradu sacerējumu par pazudušu kaķi. Tā kā tā nav no populārajām lasāmvielām, es būtu varējusi viegli atrast īpašnieku pēc izsnieguma vēstures, taču nez kāpēc to citu darbu jūklī aizmirsu. Tāpēc liels bija mans pārsteigums, kad šo lapiņu pēc trim gadiem ieraudzīju atkal, turklāt kads uzmanīgs lasītājs lapiņu bija ar skoču pielīmējis grāmatas vāka iekšpusē. Iespējams, ka tas ir kļuvis par tādu kā paralēlo stāstu. 

nokavēju savu cibas dzd, kas bija 19. dec. 2002.

neko nerakstīju.

pēc tam nākamais:

Janvāris 24., 2003

16:15
cilveeki man zvana, suuta faxus un veestules pa pastu, raxta e-mailus un jautaa, kaalab gan es neko neieraxtu dienasgraamataa. Nezinu. Man ir sajuuta, ka kaads man seko.

Atceros, kā vairākos mirkļos pie sevis nodomāju "šo mirkli es noteikti gribu atcerēties un atcerēšos" un neko neatceros, protams.

Fascinējoši ka pasniedzēja, kas pasniedz statistiku jau gadus trīsdesmit, un visu laiku runā par to cik dati ir svarīgi un bez tā jau nekāds maģistra darbs nevar sanākt, laiku pa laikam enivei iepin kaut kādu pilnīgu prātā nebalstītu konspirāciju. tāpat vien.

šodien teica, ka rietumeiropā jau skaidrs ka imigranti visi dzemdē daudz bērnus, jo viņi jau tikai uz pabalstiem dzīvo, un attiecīgi var daudz vairāk dabūt. ar tādu milzīgu pārliecību, gluži kā ja stāstītu kurā gadā uzbūvēts eifeļa tornis. Ne viena 'varbūt', 'iespējams', 'nebrīnītos' vai cita tāda conditional qualifier.

Un pie tam, katram imigrantam esot arī pa sunim un kaķim, jo par to arī maksā. Uz manu, 'ko? tiešām?' atbild, ka jā, protams. Esot katra bomzim Parīzē reģistrēts sunītis, par ko valsts maksājot 600 eiro mēnesī. Pilnīga konspirācijas teorija, urbānā mēme no kaut kādas anti eiropas propagandas. Labi vēl ka nepieminēja gejus un zoofīlus ar speciāliem pabalstiem.

Mācīta kundze, pasniedzēja, autoritāte, ekonomiste. Bet iebrien konspirācijās līdz celim un pati pat nepamana kā kājas smird pēc krievijas dumbrāja līdz pat svārku maliņai.

Ceturtdienas vakarā pēc iznākšanas no kinozāles vēl ilgi bija sajūta, ka atrodos sapnim līdzīgajā filmā, pat ja tā bija nedaudz baisa. Taču vizuāli skaista un iespaidīga. Un vismaz bija kaut kāda izvēles brīvība atšķirībā no senākas Lusilas Hadžihalilovičas filmas Innocence. Pastaigā pa izgreznoto pilsētu šķita, ka gandrīz ikvienā rotājumā redzama vesela pasaule, pat neskaitāmas. Tikai varbūt ne tik cietsirdīgas un daudznozīmīgas. Tātad filmas vizualitāte uz mani bija iedarbojusies? Vai arī tas, ka sen nebiju bijusi kino? Hmm, tiešām pēdējo reizi kaut kad gada sākumā? Vai tā ir sakritība, ka šomēnes iemaldos stāstos, kur mazu meiteņu mammas izdara pašnāvību, un viņas jau no bērnības paliek pavisam vienas?

- Es dievinu Sniega karalieni. Zinu šo stāstu no galvas.
- Kas tev tajā patīk?
- Viss. Jo īpaši karaliene, es mīlu karalieni, jo viņa ir nemirstīga.
- Viņa ir ļoti vientuļa.
- Jā, bet karalienei ir sava valstība. Un tā viņai būs vienmēr.
- Bet vai ar to pietiek?

2025. atzīmēšu, ka itālija ir ieviesusi femicide kā nozieguma veidu. vācija ir pateikusi, ka pie viņiem rape drugs tiks vērtētas kā ieroči (weapons). un divas dienas atpakaļ eiropas parlaments atbalstīja kustības my voice my choice iniciatīvu par to, lai finansētu eiropas sievietes, kuras vēlas veikt abortu, bet valstī, kurā viņas dzīvo, tas ir aizliegts. par šo kustību uzzināju divas dienas atpakaļ. 

Vai jums ir padoms par laipnu atsaucīgu meistaru, kuram es varētu palūgt līdz svētku cepešiem salabot salūzušo tvaika atsūcēju? Getapro nepalīdz.

"Tas nav nekas slikts, bet man liekas, ka sava temperementa dēļ viņš nekad dzīvē nebūs tā pa īstam priecīgs, vismaz uz āru ne. Viņš ir tāds filozofisks, daudz domā un vēro, ļoti dziļi daudz ko pārdzīvo. Un uz daudz ko atskatās ar nostalģiju."


Forši, ja vecāki ko tādu pamana un ļauj bērnam būt tādam, kāds viņš, jo neviens cits jau no malas nevar kādu padarīt superlaimīgu. Man šķiet, ka tāds varētu būt arī mans aptuvenais raksturojums, tikai vajadzētu izņemt vārdu filozofisks. Lai gan nav tā, ka es vispār nedomātu.

citās ziņās:
Smilčā šon atvēra rimiju un hesīti. dzīve iet uz augšu.
posmā bērzkrogs - smilčas aplis uzlikts vidējā ātruma radars. manliekas bīstamāk šajā taisnajā un tukšajā posmā ir pusaizmigušai braukt uz 90 ar kruīzkontroli, nekā norm močīt.
jau pāris nedēļas kā pazudušas peles. viss tukšs un kluss un mierīgs.
kaķim bija/vēl ir auss iekaisums.
ieplaisāja plīts virsma. pirms pāris gadiem uzlikām tipa jaunu. bez riņķiem.
volvo pats no sevis atkal atdzīvojās, kopumā iet, bet ir dažas problēmas.
Birzlejās atgriezās Dāris un ievācās pirmais sirmais zirgs.
atklājām Rīgas minku izstādi Malā.
bijām uz Tesiņu Ansamblī.
iepazinos ar bf māti.
darbiņā ļoti forši cilvēki sarakstījuši atlūgumus.
izfiškoju kā pa apdrošināšanas naudu apmeklēt sambahanu. masāža bija ļoti kūl, bet dabūju komplektā izvilkt 11 kārtis no 5 dažādām kavām un vēl šo to.


parastajās ziņās:
aizpagājšnedēļa lielākoties bija dirsā.
pagājšnedēļ biju paņēmusi brīvu. bija cozy un rāmi un mājīgi.
šonedēļ atsākās darbs un visādas trauksmes. ķermenis intrsanti reaģē.
vēlreiz biju pie terapeites. pierakstījos uz janvāri arī. mēģināšu vismaz reizi mēnesī kaukā atļauties.

Vai kāds atceras visu tekstu tai versijai, kur piedziedājums ir:
"Zem eglītes mazs zaķītis
Ar stroķiem droši rīkojas,
Un dažu brīdi dusmīgs vilks –
Pif paf! –
Ar lodi pierē krīt."

Fjoklai būt!
Ar šito bildi es te uzsāku, atsākšu, attiecīgi, tāpat.
Kamēr ielauzīšos atkal, paies laiks, piedošanu.

Betā, īsumā, esmu aizmukusi čībās no rīgas dziļi Latgalē kopš jūlija kaut kāda, faktiski, balsta vieta un štābs ir Ezerniekos, kur, ar mainīgām sekmēm, graizu stiklus un trenējos vitrāžās, jo biju Krāslavā uz neatvairāmu meistarklasi, kur saņēmu uzslavas par drosmi lauzīt un darboties ar šķembām bez cimdiem, ibo materiāls ir jājūt. Un tas man tiešām tīk.

Pagaidām graizu vecās logu rūtis, ar krāsaino stiklu vēl neriskēju, tas dārgs,maita.
tad vēl ko.
Paspēlējos ģimenēs/mājiņās vienubrīd ar iezemieti un vārdā Ļohu, beidzās viss ne gluži kā plānots, bet ar uguņošanu un šoreizīt ne no manas puses. Bet tur jau , īstenībā, no paša sākuma viss bij skaidrs, man vienkārši gribējās, smukai un sakrāsotai un kleitā, katru vakaru, sagaidīt kādu bārdainu,kazakveidīgu un sūru subjektu no darba ar siltām vakariņām. Kādu brīdi bija jauki, sajutos dzīva vismaz.

Iesākumam pietiks, nevienu joku nevaru izdomāt, bet gan jau būs.

p.s.Esmu kļuvusi, pareizāk dzīve beidzot iemācījusi, ievilkt ragus un nagus un kļūt tādai kā paļāvīgākai, glāsmainākai.
Lai gan Ļohu es tomēr ar mandarīniem apmētāju, uz atvadām, ar āmuru rokā, tīri tā, pārliecinošākam beigu štriham. "Melkimi šažočkami na vihod!", es visai pārliecinoši teicu, skaļiem sajūsmas smējieniem no blakusistabas skanot.

PiF PAF
Prieks jūs redzēt!

P.S.PS. subjekts 2x sēdējis, ar 2 liegumiem uz bērniem. tākā paspēlējos ar uguni, fahtiski.

klausos #dodpieci diseni un dejoju [cik nu to var nosaukt par dejošanu, tirinos un kratu galvu]

Nopirku biļeti uz Mongoliju.
Tad jau viss būs labi.

Vakar ar suni bijām pirmie, kas sapēdoja celiņu.

joprojām:

Decembris 24., 2005

11:57
bet es jaunajā gadā negribētu satikt pseidodraugus
(5 raksta | ir doma)