MANI KAIMIŅI DZER!

Vīkendā biju uz biatlona mačiem, atrakciju teltī pamēģināju šaut mērķī, un trāpīju. Man netrīc rokas. Prasmes noderētu.

bija ļoti labs eksistenciālā eskeipisma mēneša noslēgums. atbrauca K - atklājām visādas sezonas - bf ieurba bērzā, K uzcepa savu epic sojšliku, bijām iegremdēties Niedrājā.
ļoti patika, ka 6d bija vairāki brīži, kad visi trīs vnk lasījām grāmatas. likās, ka tas ir tāds jauks introvertu protests pret kapitālisma grind vai pavasara dzīvības sprādziena fomo.
7dien izgājām Nigras taku. joprojām ļoti skaista. iesakām.
ļoti izbaudīju to, ka vienlaikus ir gan ciemiņš un kkādas konkrētas ieplānotas aktivitātes (tai skaitā fokača!), gan pilnīgs un ultra rāms neobligātums.

šon gan agonēju pie epastiem un bezgalīgi garā sapulcē ar priekšnieci. izriju veselu paku ar sēmenēm. noknibināju pirkstiņu līdz asinīm. aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa.

"Es nezinu. A tu zini?"

Biju ciemos, un ieraudzīju

Pirms 20 gadiem

Marts 13., 2006

23:19
nekas TĀDS - liels, balts un pūkains trusis, nav noticis. visu dienu domāju par stomatītu, ka derētu iekosties nekvalitatīvā asfaltā tā, lai asinis šķīst, jo gļotāda kut, bet pievakarē, virzoties pa veikalu Alfa, domāju, kaut nenokristu zeķubikses. vēl suns saslimis un slēpjas pie manis, šim liekas, ka manā pusē nav sāpju
(ir doma)

23:40
darbā kolēģiem parādīju savu falšo draugiem.lv tēlu, nez, vai vēl gribēs "draudzēties", vai gribēs uzticēt kaut kādus darbus, varbūt domās, ka esmu nelīdzsvarota un neuzticama
(11 raksta | ir doma)

*pāreja starp ritīgu aukstumu, sniegu un dzīvi "cozy kūniņā" un siltumu, pavasari un visu, ko atklāj strauji izgaisis sniegs (rudenī neizdarītie darbi) bija diezgan grūta. nu bija grūti atklimatizēties un pieņemt, ka jālien ārā no kokona un jāatsāk reāli dzīvot un kustēties un darboties.
*iemetu misenē fjallraven parku un siltos mārtenu čelsijbūtus. abas šīs lietas vairākus gadus bija apmēram ziemas otrā āda. jocīga sajūta. bet jau pagājšziem likās, ka ir nokalpojuši savu laiku.
*dzērves, bites, visādas citas radības. pirms pāris dienām atlidoja mūsu strazdi, kas dzīvo svīru būrī.
*ierakstījām studijā balsis veļu albumam. aicinām uz konci 17.04. Vagonu Hall.
*Godspeed koncis - foršāks, nekā iepriekšējais, bet mazāk foršs nekā pirmais.
*Volvo atkal bija gļuki.
*novācu puravus. bija kopumā labi pārcietuši mīnusus un bija vēl daudz ēdamas daļas.
*palielus puravu gabalus apcep/apbrūnina olīveļļā un sviestā, piemet ķiploku, piešņāc šļuku sausa baltvīna, tad piegāž drusku ūdeni (var jau arī buļonu), izsutina un tad piemet klāt to sieru, kuru var dabūt Lidlā - tur ir joslās kopā gorgonzola un maskarpone + pārziemojis timiāns un salvija no dārza. ēdām ar vārītiem kartupelīšiem, bet pieņemu, ka arī ar pastu amazing.
*dārzs vispār izskatās labi pārziemojis, ņemot vērā mīnusus un to, ka nebiju tiem gatavojusies. nesasegtās rozes visas izskatās kaut cik dzīvas. lavandas arī daļa ok. vecā salvija izskatās aizdomīgi. un negaidīti - bažas rada rabarbers.
*iesēju siltumnīcā redīsus, salātus un kressalātus. iebāzu sīksīpolus lokiem.
*zvanīja pamatskolas klases audzinātāja un prasīja vai varu palīdzēt iekārtot māsasdēlu darbā VM. no kurienes viņai mans nr?
*vakar absolvēju Strenču dienas stacionāru. mēģīšu kko sīkāk par to uzrakstīt kkad. varbūt.
*ĻOTI NEGRIBAS ATSĀKT STRĀDĀT AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA.

Varbūt kādam ir jau pieredze un gatavs saglabājies plāns?
Kā to aptuveni 30 pusmūža cilvēkiem padarīt iespējami aizraujošu.
Es nelietoju spotifaju, bet varbūt tur var atrast jau gatavas Paula un piecdesmito gadu populāro dziesmu listes dejām?
(Doma par onkuli ar sintezatoru mani kaut kā nesajūsmina.)
Interesanti viktorīnas jautājumi par jubilāri, uz kuriem būtu aizraujoši atbildēt, un nestulbas aktivitātes kartupeļu un karbonāžu nokratīšanai dziļāk vēderā arī velkomēti.
Nekad neesmu vadījusi nevienu apaļu ballīti.
Un vēl es nezinu, kur maketē un drukā ielūgumus (daudz nevajag, nu desmit varbūt, bet ar savu tekstu).

Refleksija par robežu atveidojumiem mākslas terapijas laikā.


"Te ir mana telpa un brīvība, bet tur, kur saceltas lielās sienas un mūri, pat netuvojos un eju garām ar lielu līkumu. Tie šķiet kā asas aizsardzības adatas."
"Bet varbūt, lai notiktu patiesa saruna, reizēm robežas ir jāpārkāpj?"
"Tas ir riskanti, cilvēks var apvainoties un vēl vairāk noslēgties, ka neciena viņa privātumu."
"Jā, risks pastāv vienmēr. Arī klusēšana ir riskanta. Bieži vien vislabākās sarunas notiek pastaigas laikā, tad ir vieglāk runāt atklātāk"
"Tad jau Aristotelim un peripatētiķiem bija taisnība, ka vislabākās mācības ir sarunas pastaigas laikā."

vārdus, ka "dzīve ir spēle" daudz vairāk droši vien sagaidītu no kaut kādiem volstrītas džekiem, vai vismaz citiem naudīgiem tipāžiem, bet reiz es kaut ko tādu redzēju uz vienas no miljons iedvesmojošajām kartiņām, un tie vārdi manī atrada neticami dzirdīgas ausis. nevis tā, ka es sāku pret dzīvi attiekties kā pret spēli, bet ka es pamanīju, ka es jau pret to tā jau attiecos. protams, ne tādas dramatiskas filmas cienīgā scenārijā un ne katrā brīdī, which is a shame, bet tad, kad piedomāju - jā.

piemēram, rituāli, kas noskaņo darbam - brokastis un kafija. tad iekārtošanās pie datora un fonā soft lounge pleilistes ieslēgšana. protams, ir stresainās dienas, kad tas viss baigi nenomieirna, bet tad, kad atkal atnāk mierīgākas dienas, tad tas strādā. es un spēlēju savu lomu.

https://uznemeji.riga.lv/vel-pieejami-77-000-eur-atbalsts-komerctelpam-rvc-az-piesakies-lidz-31-augustam/

draugi, vēl ir pieejams piķis! lieliska programma, par šo izremontēju savu studiju

"Man tiešām patīk, kā tu domā." 

jūs kāds bijāt uz RCHV salidojumu?

Mājās ir kaut kāds samērā vecs pensionārs, kas lāgā nesūc, nevar saprast, kāpēc, bet vispār strādājot ar to var izbesīties. Viņi noveco un izbeidzas? Vai arī ir remontējami? Man ir Philips.
Skatos rd electronics un nevaru saprast, kas mūsdienās ir labs, strādīgs putekļsūcējs par draudzīgu cenu. Problēma ir paklāji un mīkstais grīdas segums (koka grīdas jau mierīgi var izmazgāt arī ar mitru lupatu).
Ir ieteikumi? Akumulatorīgie vai ar vadu, rokā turamie vai uz grīdas liekamie, ar maisiņiem vai ar konteineriem?
Man joprojām tā rd dāvankarte neizlietota (būtu jel kāds palīdzējis un samainījis pret naudu).
Ak jā, un kā uzvedas roboti telpās ar paklāju, dēļu grīdu, galdu, krēsliem?

Pirms 20 gadiem 6. martā rakstu:

"kad man bija 12 gadu, tad domāju, ka spēlēšos ar lellēm visas dzīves garumā, kad man bija 22 gadi, tad domāju, ka vienmēr būšu iemīlējusies, jo tad iemīlējos visu laiku, šķita, ka tā būs vienmēr. re kā piekāsu. nav tādu vārdu kā visas dzīves garumā un vienmēr."

Noskatīta pēdējā osīšiem nominētā filma "O Agente Secreto". Nedaudz izbrīnīja, ka zālē kādi 10 cilvēki bija, bet nu laikam Kannās novāktās balvas nevienu pārāk neinteresē.

Ja nekas pārāk aizdomīgs negadīsies, tad One Battle After Another vajadzētu paņemt galveno statueti.